Vairākkārt iztaujājot amatpersonas, portālam pagaidām nav izdevies rast īstu skaidrību, kurai no domes struktūrām būtu jāsper nākamie soļi jautājumā par Zviedru ielas atvēršanu uz promenādi.

Zviedru ielas tēmu aizskārām janvāra beigās pēc tam, kad pašvaldības izdevumā "Katram Liepājniekam" bija apgalvots, ka, atverot Friča Brīvzemnieka ielu, šogad satiksmei tiks atvērts "pēdējais, vēl no padomju laikiem slēgtais ielas posms uz ostmalu". Kā izrādījās, pāris simtus metrus tālāk uz jūras pusi kopš padomju laikiem nobloķēta ir arī Zviedru iela. Tās vidū ar adresi Celtnieku 3 stāv uzbūvēta neliela vienstāva ēka.

Portāls centās noskaidrot, kad kaut kas tiks darīts, lai likvidētu šo vēsturisko netaisnību un satiksmei atvērtu Zviedru ielu, ja ne visā garumā, tad vismaz posmā no Krusta ielas līdz Spīķeru ielai.

Saprotot, ka konkrētus termiņus par atvēršanu neviens nepateiks, gribējām uzzināt vismaz konkrētu struktūru, kas varētu šo jautājumu virzīt, un no kuras liepājnieki varētu prasīt kaut kādu atbildību.

Taču savdabīgi, ka pilsētbūvniecības jomā salīdzinoši tik neliela ielas posma sakārtošanas iniciatīva tiek pārlikta no vienas domes struktūras uz otru.

Kā portālu informēja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, Zviedru ielas silikātķieģeļu "aizbūves" nojaukšana ir paredzēta ostmalas Promenādes attīstības koncepcijā, kas izstrādāta 2000.gadu sākumā. Tātad pirms 14 gadiem. Līdz šim no pašvaldības puses uzmanība tika pievērsta tām no padomju laikiem slēgtajām ielām, kuru atvēršanai un labiekārtošanai būtu (ir) lielāka nozīme pilsētnieku kustībai uz un no ostmalas, uzvēra Štāls. Par to, kad varētu pieņemt lēmumu par Zviedru ielas atvēršanu, būvvaldei informācijas nav.

Štāls zināja teikt, ka pašvaldībai būs jārunā ar ēkas īpašniekiem, lai šo piebūvi nojauktu un ielu atbrīvotu gājēju kustībai. Tas gan zināmā mērā varētu būt finansiāli un juridiski sarežģīts ceļš, jo runa ir par īpašuma daļas atpirkšanu. Var gadīties, ka jāpārceļ kādas komunikācijas, jāveic ielas labiekārtošana utt.

Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) vadītājs Māris Egmanis teica, ka šī jautājuma virzīšana nav viņa iestādes kompetencē, un jārunā ir ar Attīstības pārvaldi. Savukārt Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols atzina, ka atbildība būtu jāuzņemas būvvaldei un NĪP, kuras bilancē ir visas Liepājas ielas. Kopumā, kā domā Ābols, tas ir "komplekss" jautājums, kurā visām struktūrām jādarbojas kopā. Šogad tās atvēršanai budžetā līdzekļi nav paredzēti, bet tos iespējams saņemt no Eiropas fondiem jaunā ES budžeta ietvaros, uzsvēra Ābols.

Interesanti, ka uz ES finansējumu netika gaidīts ne blakus esošās ēkas Celtnieku ielā 2 nopirkšanai un nojaukšanai, nedz arī netālu esošās Friča Brīvzemnieka ielas atvēršanai.

Un vēl par finansēm. Celtnieku ielas 3 nojaucamās ēkas īpašnieks, SIA "Polasta" valdes loceklis Sergejs Novickis portālam pastāstīja, ka kopš 2001.gada, kad viņa valdījumā nonāca šis ielu bloķējošais objekts, neviens no domes pārstāvjiem nav ar viņu ticies un interesējies par Zviedru ielas atvēršanu. Viņš ir gatavs nelielo ēku pārdot domei nojaukšanai, iepriekš vienojoties par summu. Tā kā šajā ziņā šķēršļi netiks likti. Nepieciešama tikai pašvaldības interese, kas visus šos gadus nav izrādīta.