Izstrādāts un akceptēts labiekārtojuma tehniskais projekts Kārļa Zāles laukumam 30, kur vajadzētu atrasties tēlniekam Zālem veltītajam monumentam.

Par to portālu informēja pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

Pēc viņa teiktā, viens posms monumenta epopejā ir noslēdzies, jo projekts ir izstrādāts. Labiekārtojuma projekts izstrādāts teritorijai starp Tramvaja tiltu un atpūtas centru „Libava”.

Taču pagaidām nekādi darbi netiks uzsākti, jo ir plānota arī Tramvaja tilta rekonstrukcija. „Nav jēgas labiekārtot teritoriju blakus tiltam, ja tilta rekonstrukcijas darbu laikā tai pāri braukās buldozers," sacīja Kalns.

Pēc galvenā arhitekta teiktā, tilta rekonstrukcijas darbi visticamāk sāksies nākamgad.

„Tad varētu projektu paplašināt, un likt klāt arī šo piemiņas vietas projektu. Uz Zāles monumenta novietošanu visticamāk vismaz gads vēl būs jāgaida,” atzina Kalns.

Pats monuments joprojām atrodoties pie tēlnieka Bruno Strautiņa, kurš arī esot interesējies, kā virzās uz priekšu iecerētā monumenta novietnes labiekārtošana.

Jau rakstījām, ka 5.martā ir apstiprināts plānošanas un arhitektūras uzdevums tramvaja tilta un tam piekļauto teritoriju rekonstrukcijai. Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informēja, ka drīzumā varētu sākt cenu aptauju, lai noskaidrotu tehniskā projekta izstrādātājus. Viņš arī norādīja, ka, skatoties reāli, ir maza iespējamība, ka darbus varētu sākt šogad.

Pēc slodzes pārbaudes 2009.gadā tika secināts, ka nepieciešams veikt dažādus uzlabojumus, lai tilts ilgtermiņā nezaudētu kvalitāti. Toreiz ieteica mainīt tilta klājumu (gan brauktuvi, gan ietves un apmales), labot hidroizolācijas bojājumus tilta konstrukciju laiduma galos, nomainīt deformācijas šuves, kuras laika gaitā ir nolietojušās, kā arī novērst atsevišķus balstu un konstrukciju bojājumus.

Tramvaja tilts būvēts 1961.gadā. Kā zina stāstīt vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, to projektēja Ļeņingradas Tiltu būvju institūts. Par to liecina arī šai Krievijas ziemeļu pilsētai, kas tagad saucas Sanktpēterburga, raksturīgās ķeta lējuma tilta margas. Pirms tam kanāla galvenās šķērsošanas artērija bija 1881.gadā pēc Kurskas guberņas inženiera Gavrila Semikoļenova uzbūvētais divlaidumu tilts. Tas bija izgriežams (tāpat kā sākotnējā projektā – pašreizējais) un izturēja abus pasaules karus.

Tāpat jau vēstīts, ka Bruno Strautiņa veidotā Kārļa Zāles monumenta atrašanās vieta būs Kārļa Zāles laukumā 30, proti, krastmalā starp Tramvaja tiltu un atpūtas centru “Libava”.

Tā lēma pašvaldības izveidotā darba grupa, arī iepriekšējā sasaukuma domes Kultūras komisija atbalstīja ideju par pieminekļa uzstādīšanu.

Aptuvenās izmaksas pieminekļa pabeigšanai un uzstādīšanai pēc Būvvaldes aprēķina pērn bija Ls 13 806, 37. Šajā summā ietilpst Ls 9806,37 – postamenta izgatavošana, Ls 1700 – autorpiestrāde un autoruzraudzība, Ls 500 – makets, Ls 1500 – labiekārtojuma būvniecība.

Jau rakstījām, ka Liepājā augušajam Brīvības pieminekļa autoram Kārlim Zālem 2013.gada oktobra nogalē apritēja 125. gadskārta, savukārt monumenta arhitektam, liepājniekam Ernestam Štālbergam, tā paša gada septembrī apritēja 130.gadskārta.

Kā iepriekš vēstīts, 2012.gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs profesors Bruno Strautiņš Liepājas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam nosūtīja vēstuli, kurā informēja par to, ka 1989.gadā saistībā ar tēlnieka Kārļa Zāles 100.dzimšanas dienu Liepājas pilsēta izsludināja tēlnieka pieminekļa projektu konkursu, un šajā konkursā Bruno Strautiņa un arhitekta Edgara Krūmiņa piedāvājums ieguva 1.vietu.

Savā iesniegumā Liepājas mēram Strautiņš arī jautāja, vai Liepājas pilsētai ir interese un iespējas pieminekli novietot tam atbilstošā vietā.

Pieminekļa granītā kaltā portreta daļa kopš tās izgatavošanas glabājās Mākslinieku savienības darbnīcā Gaujas ielā, Rīgā, kur, starp citu, savulaik strādāja arī pats Kārlis Zāle. Pilsētas vadība ne piecus, ne desmit, ne piecpadsmit un pat ne divdesmit gadus pēc konkursa par pieminekli nav likusies zinis.

Atbildi uz savu 2012.gada 27.jūlijā domes priekšsēdētājam Uldim Seskam adresēto vēstuli, Strautiņš vēl 2013.gada sākumā nebija saņēmis.

Kā atceras konkursa kārtībā izraudzītais pieminekļa autors Bruno Strautiņš, par pieminekli, ko 1989.gadā pasūtīja Liepājas pilsētas izpildkomiteja, daļēji tika arī samaksāts, aptuveni 15 tūkstošus padomju rubļu.

Toreiz Rīgā granītā tika izkalta ap 1,10 m X 1,10 m liela Kārļa Zāles galva, un Ļeņingradā pasūtīts un arī izgatavots pieminekļa postaments.

„Tas bija laiks, kad bruka Padomju Savienība, un pieminekļi nevienu neinteresēja, tā arī postaments tur palika,” pastāstīja Strautiņš.

Lai pieminekli tagad varētu uzstādīt, nepieciešams ne tikai izgatavot jaunu, vietai, kur atradīsies monuments, atbilstošu postamentu, bet vajadzīga arī neliela autora piestrāde pašai galvai, kas gan jānolīdzina, gan jāpiemēro postamentam, turklāt viss jānogādā Liepājā. Kā atzina Strautiņš, visas izmaksas nevarētu pārsniegt divpadsmit tūkstoš latu.