Ratus taisa ziemā, ragavas kaļ vasarā – vēsta sakāmvārds. Portāls Vecā gada izskaņā devās pie vicemēra Gunāra Ansiņa, lai uzzinātu, kā pašvaldībai sokas ar pludmales "ratu" taisīšanu.

"Es par savu galveno uzdevumu esmu izvirzījis maksimāli piesaistīt Eiropas struktūrfondu resursus, cik tas šajā plānošanas periodā ir iespējams," iesāk Ansiņš.

No Zāles laukuma līdz Roņu ielai
Gatavojoties 2019.gadam, pašvaldība uzmanību koncentrējusi "uz vairākiem, pilsētai būtiskiem objektiem", teic vicemērs. Viens no tiem ir Kārļa Zāles laukums un tālākais posms līdz Graudu ielai.

"2019.gadā sāksim ar metu konkursu, jo vienmēr bijusi diskusija, kādai izskatīties brauktuvei, kādai – krastmalai".

Kā loģisks turpinājums Zāles laukumam ir Vecās ostmalas promenāde, kurā jau ir ieguldīti līdzekļi no Zivsaimniecības fonda un kur savukārt pēc Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes attīstības plāna ar ES INTERREG programmas finansējumu tiks veidota jahtu osta.

Būtiskākais jautājums bijis, kā no Vecās ostmalas promenādes aizvirzīties tālāk līdz jūrai.

"Ir izstrādāts plāns, kā mēs tiekam no Loču torņa līdz Roņu ielai un tālāk gar Jūrniecības koledžu līdz "Kursai", un tūlīt jau būs pabeigts atsevišķs tehniskais projekts, kas reizē būs arī pirmais mēģinājums nodrošināt pludmalē visu pamatinfrastruktūru. Tas nozīmē Roņu ielas sakārtojumu līdz "Kursai", kur paredzēts arī auto stāvlaukums, un tad ārā uz pludmali. Tur tiks izbūvētas dušas, tualetes ar ūdeni un pārģērbšanās kabīņu komplekss. Šis būs pirmais šāds servisa mezgls, kas parādīsies pludmalē jau pirms kāpas".

Pēc Ansiņa sacītā, "Kursas" tuvumā ieplānota arī zaļā zona, ko pašvaldība iecerējusi nodot rakstnieku un dzejnieku ziņā, lai saskaņā ar viņu vēlmi veidotu to par Liepājas literātu piemiņas vietu.

"Šim projektam mums jau ir reāls finansējums."

Kāpēc pirmo moderno pludmales apkalpes mezglu paredzēts veidot tieši šajā, samērā nomaļajā pludmales zonā? Ansiņš saka – tāpēc, ka tur izveidojies vislielākais smilšu sanesums, kas ļauj veidot publisko infrastruktūru vistuvāk jūrai.

"Tas nozīmē, ka šī būs pirmā izeja uz pludmali, ko sakārtosim par Eiropa struktūrfondu līdzekļiem."

Runājot par laipu, kuru bija plānots būvēt šajā rajonā, vicemērs saka: tā paredzēta projekta otrajā kārtā, un šobrīd vēl nav pietiekami detalizētu aprēķinu, vai to iespējams realizēt vai ne.

Roņu ielas rekonstrukcijas tehniskais projekts ir gatavs, savukārt pludmales ieejas infrastruktūras projekts tikšot pabeigts gada sākumā, un tūlīt pēc tam sekos iepirkuma izsludināšana, teic vicemērs.

Pludmales centrs – turpmāko divu gadu laikā
Nākamā būtiskā lieta ir sakārtot visas pārējās izejas uz pludmali, atbilstoši liepājnieki vēlmēm, kas apkopotas un iekļautas pludmales attīstības tematiskajā plānā, saka Ansiņš.

"Mums ir pieejams finansējums – apmēram miljons eiro – teritorijai, ko saucam par vēsturisko centru, proti, no Kūrmājas prospekta līdz Jūrmalas ielai. Tā ir nākamā kārta, kuru, balstoties uz pludmales tematisko plānojumu, secīgi virzoties uz priekšu, ir jālabiekārto."

Šim plānam nav nekādu šķēršļu, uzsver Ansiņš, jo visai pludmalei – no vienas pilsētas robežas līdz otrai – ir veikts arī ietekmes uz vidi novērtējums, un tagad droši zināms, ko pludmalē drīkst darīt.

Finansējums ir no ES programmas, kas paredzēta dabas un kultūrvēsturisko teritoriju sakārtošanai. Lai gan valdība par naudas piešķiršanu lēmusi tikai 18.decembrī, pašvaldība jau iepriekš sākusi pie tā strādāt, piemēram, Attīstības pārvalde ir izvērtējusi, kādas komunikācijas nepieciešamas, lai šim pludmales posmam varētu pievienot civilizētas tualetes. Savukārt, lai projektu realizētu pilnībā, būs nepieciešami divi gadi, spriež vicemērs.

Kā vēl vienu būtisku posmu pludmales sakārtošanā Ansiņš nosauc izeju Pērkones ielas galā. Diemžēl šim posmam vismaz šobrīd nav pieejams Eiropas Savienības finansējums, jo šī teritorija neietilpst kultūrvēsturiskajā centrā.

"Taču, veidojot budžetu, iestājos par to, ka šo posmu būtu nepieciešams sakārtot ar pašvaldības resursiem, vismaz uzsākt tehniskā risinājuma izstrādi."

Kā norāda Ansiņš – pa Pērkones ielu, kura ir pludmalei būtiska satiksmes dzīsla, daudz cilvēku pārvietojas kājām, bet tur nav gājēju ietvju, tāpēc tā ir bīstama.