Daudz komentāru sociālajos tīklos izpelnījusies Komunālās pārvaldes uzsāktā piejūras kāpu biotopu kopšana un izeju uz pludmali labiekārtošana.


Sevišķi liels sašutums izskanējis par labiekārtoto izeju uz pludmali Jūrmalas ielas galā. Tur ar traktoru "izbagarēts" tik plats un taisns koridors, gar kura malām pilnībā izzāģēti kārkli un priedītes, ka vieta izskatās pēc Sahāras tuksneša. Spēcīgie vēji, kas Liepājā vienmēr bijuši, zāģētājus un līdzinātājus tomēr nav darījuši uzmanīgus, un rezultāts ir redzams – smiltis joņo tālu uz Jūrmalas ielas pusi, un pamazām tiek aizpūsts ne tikai jaunizveidotais platais lielceļš, bet arī gājēju ceļš, veloceliņš un pat blakus esošais stadions.


Līdzīgu maģistrāli Komunālā pārvalde ierīkojusi arī Pērkones ielas galā, un tagad, vējam iegriežoties no rietumiem, pa šo eju no jūras līdz pat veloceliņam mēdz plūst plata un strauja upe.


Uz portāla jautājumu Komunālajai pārvaldei, vai tiešām šāda "vēju tuneļu" veidošana ir pareiza un konkrēti kurš speciālists ieteicis tā darīt, vēl atbildi neesam saņēmuši.

Liepājnieki arī novērojuši, ka gar veloceliņu, jo īpaši posmā starp Jūrmalas ielu un Pērkones ielu, bet arī citur, lieli koki, iezīmēti ar sarkaniem krustiem, citi jau izzāģēti. Turpretī abās celiņa pusēs visā tā garumā no Kūrmājas prospekta līdz Vaiņodes ielas galam vēju nolauztie koki guļ kā gulējuši zemē, ieķērušies citu koku zaros, arī ūdenī, jo vietām šī teritorija ir applūdusi.


Kā portālam irliepaja.lv skaidroja Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, tad lielo koku – papeļu, vītolu – izciršana esot nepieciešama, lai veidotu piejūras kāpām raksturīgāku biotopu, proti, priežu audzes. To ieteikusi pilsētas dārzniece Alda Damberga, un pārvalde seko šiem ieteikumiem. Kāpu apsaimniekošanas ieteikumi iekļauti arī sugu un biotopu ekspertes Ingas Straupes "Atzinumā par Liepājas pilsētas piekrastes biotopiem", kas ir pievienots 2015. gadā apstiprinātajam Liepājas pludmales tematiskajam plānojumam, norādīja Štāls.


Savukārt kritušo koku aizvākšana nenotiekot tāpēc, ka teritorija vietām ir zem ūdens. Speciālisti arī neiesakot aizvākt pilnīgi visus kritušos kokus, jo tajos iemājo dažādi kukaiņi, kas arī dabā ir nepieciešami.


Kā jau iepriekš vēstīts, darbus kāpās veic pašvaldības aģentūras "Nodarbinātības projekti" strādnieki.