Par to šaubās biedrība "Nursa" un liepājnieku ģimene, kurai tikai ar lielu gribasspēku un pārvarot grūtības izdevās adoptēt pamestu kucēnu, kas bija nokļuvis patversmes aprūpē.

Dzīvnieku aizsardzības biedrība „Nursa” vairāk nekā pirms mēneša nosūtīja vēstuli Liepājas kinoloģiskās biedrības "Dzīvnieku aizsardzības grupai”, kas apsaimnieko Liepājas dzīvnieku patversmi, lai noskaidrotu vairākus faktus, kas viņuprāt liecina, ka dzīvnieku nokļūšana pie saimnieka tiek dažādi kavēta.

Atbilde nav saņemta, tāpēc biedrība lūdza vēstules saturu publiskot.

Vēstulē teikts, ka Dzīvnieku aizsardzības biedrības ”Nursa” rīcībā nonākusi nepatīkama informācija par kādu Liepājas pilsētā atrastu klaiņojošu kucēnu.   
         
22.februārī Liepājas kinoloģiskās biedrības „Dzīvnieku aizsardzības grupas” dzīvnieku patversmē Ezermalas ielā 11, Liepājā, tika ievietots bezšķirnes vācu aitu sugas kucēns.

Veterinārārste pēc apskates atzinusi  kucēnu  par klīniski veselu un veikusi  vakcināciju pret vīrusinfekcijām. Kucēnam iedots vārds – Argo, noteikts aptuvenais dzimšanas vecums – 26.janvāris, un  kucēna fotogrāfija  ievietota internetā (arī portāls publicē šo atradeņu fotogrāfijas, ja dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova šādu informāciju atsūta).

Dažu dienu laikā, uz sludinājumu atsaucās  kāda liepājnieku ģimene, kurai nesen bija nomiris viņu 13 gadus vecais suns. Ģimene, kas dzīvo privātmājā, devās uz patversmi izteica vēlmi ņemt  Argo pie sevis. Patversmē kucēnu  viņiem nedeva.

Tomēr ģimene divas reizes nedēļā neatlaidīgi  braukāja ciemos pie kucēna, vedot cienastus un kārumus. Pēc nepilniem diviem mēnešiem,16.aprīlī, kucēns tika vakcinēts pret trakumsērgu, vienlaicīgi veicot kastrācijas operāciju, tetovēšanu un mikročipsēšanu.

Pēc trim dienām,19.aprīlī, kucēns tika atdots jaunajiem īpašniekiem. Atdodot kucēnu tika aizpildīti un izsniegti SIA „EKO Kurzeme” Ezermalas 11, Liepājā, LKB „Dzīvnieku aizsardzības grupas” dzīvnieku patversmes „Dzīvnieka atdošanas anketa”; Akts Nr. 10571; mājas (istabas) dzīvnieka vakcinācijas apliecība un kvīts par dzīvnieka uzturēšānu Ls 30.

Vēl pēc trim dienām, 23.aprīlī, kucēns  nopietni  saslima un tika aizvests uz mazo dzīvnieku klīniku. Tur kucēnam konstatēja smagu vīrussaslimšanu. Tomēr pēc desmit dienu intensīvas ārstēšanas un saimnieku lielo gādību Argo izveseļojās.

Izvērtējot visu sniegto  informāciju, Dzīvnieku aizsardzības biedrība „Nursa” uzdeva vairākus jautājumus LKB ”Dzīvnieku aizsardzības grupas” vadītājai Anželai Dolmatovai:

Kādēļ  kucēns divus mēnešus tika turēts patversmē, zinot, ka patversme ir pārpildīta, bet bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku, kam patversmes palīdzība varētu noderēt, netrūkst?

Kādēļ klīniski veselu kucēnu jaunajiem, pozitīvajiem īpašniekiem nevarēja atdot uzreiz,  pēc nedēļas vai divām, zinot, ka kucēns februāra salā uz ielas nevar būt nonācis mīloša saimnieka neuzmanības dēļ?

Kādēļ dzīvniekam tika liegts divus mēnešus dzīvot bez stresa, piemērotā vidē, gādīgu saimnieku aprūpē? (MK not.Nr.266, Eiropas konvencija par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību).

Kādēļ tik mazam kucēnam vienlaicīgi veiktas vairākas, mūsuprāt,  nepareizas veterinārās manipulācijas (ķirurģiska operācija – kastrācija kopā ar vakcināciju pret trakumsērgu, kas noteikti nelabvēlīgi ietekmēja kucēna veselību, radot tam stresu un palielinātu  slodzi organisma imūnsistēmai, kas rezultātā arī noveda pie smagas saslimšanas)?  

Visas šīs veterinārmedicīniskās darbības varēja uzlikt par pienākumu veikt jaunajiem īpašniekiem, iepriekš rakstiski par to informējot. Mūsuprāt, tik steidzīga vakcinācija pret trakumsērgu šim kucēnam nebija nepieciešama. Vēl jo vairāk, ja tas tika darīts citu medikamentu (narkozes) ietekmē. (Pēc PVD piejamās informācijas divus gadus Latvijas teritorijā nav konstatēts neviens dzīvnieku saslimšans gadījums ar trakumsērgu.)

Kādēļ, kucēns  nodots nākamajam  īpašniekam ar vakcinācijas apliecību, bet nevis ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi, kā to paredz MK not.Nr.266, kas savukārt liedz iespēju īpašniekam reģistrēt suni VDC un izbraukt ar to ārpus Latvijas robežām?

Tāpat līdzi nav iedotas arī paredzētās čipa mikroshēmas rezerves uzlīmes, kas liedz dzīvnieka pasi izrakstīt citam veterinārārstam. Nav arī skaidrs, kādēļ  vienlaicīgi bija jāveic dubulta dzīvnieka apzīmēšana: tetovēšana un mikročipsēšana?

Piebildīsim, ka pirms pāris nedēļām Dolmatova portālam solīja, ka atbilde uz "Nursas" uzdotajiem jautājumiem būs noteiktajā termiņā. Tas nu ir pagājis, taču jebkurā gadījumā atbildes ir vajadzīgas, un portāls tās gaidīs, lai iepazīstinātu lasītājus ar patversmes skaidrojumu šajā lietā.