Dzērienu ražotāji tirgū laiž arvien vairāk depozīta iepakojuma vienību un arvien lielāka sabiedrības daļa iesaistītās depozīta sistēmā. To apliecina arī depozīta iepakojumu operatora – SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" (DIO) – dati.

"Ja martā iedzīvotājs vienā depozīta punkta apmeklējuma reizē nodeva vidēji piecus depozīta iepakojumus, tad maijā šis skaits pieaudzis jau līdz 12 iepakojumiem," aktuālo situāciju komentē "DIO" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Saskaņā ar "DIO" datiem, aprīlī dzērienu ražotāji tirgū laiduši 27 miljonus depozīta iepakojuma vienību, kas ir par 48% vairāk nekā martā. Tādējādi no februāra tirgū laisti jau kopumā vairāk nekā 49 miljoni ar depozīta zīmi marķētu produktu.

Tirgū visvairāk laistais iepakojuma veids ar depozīta zīmi arī aprīlī ir bijis PET iepakojums (51%). Metāla iepakojumā jeb skārdenēs aprīlī izlaisti 26% depozīta produktu, atkārtoti uzpildāmajās stikla pudelēs bijuši iepildīti 18%, bet vienreiz lietojamās stikla pudelēs – 5%.

Šķirošanas konteineri veikalā "Lidl". Foto: irliepaja.lv.

Strauji pieaug arī nodoto depozīta iepakojumu skaits, un, salīdzinot ar pagājušo mēnesi, pieņemtā iepakojuma apjoms ir pieaudzis četras reizes.

Līdz 12. maijam depozīta sistēmā nodoti 14 miljoni tukšo depozīta iepakojumu.

Aktuālie dati liecina, ka šobrīd dienā tiek nodoti ap 450 000 depozīta iepakojumu, un rādītāji turpina pieaugt.

No pērnā decembra līdz jūlija beigām
Kā norāda "DIO", lielākie tirgotāji lēmuši, ka no 1. maija dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņems, lai, noslēdzoties pārejas periodam, kas beigsies 31. jūlijā, veikalu plauktos atrastos tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti produkti. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji arvien mazāk saskarsies ar situācijām, kad tiek iegādāts dzēriena iepakojums bez depozīta zīmes, ko depozīta sistēmā nav iespējams nodot.

"Depozīta sistēma ir nozīmīgs solis ceļā uz tīrāku Latviju, samazinot vidē nokļuvušās plastmasas, skārda un stikla apjomu. Mūsu novērojumi liecina, ka ar katru mēnesi pieaug iedzīvotāju izpratne un aktivitāte, nododot depozīta taru," portālam irliepaja.lv atzina "Lidl Latvija" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.

Tomēr, turpina Bizule, "Vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt ievērot pamata noteikumus depozīta taras nodošanai:

pudelēm ir jābūt iztukšotām, nesaspiestām un uz tām ir jābūt Latvijas depozīta zīmei, bet svītru kodam ir jābūt nebojātam.

Gadījumos, kad taromāts tiešām nenolasa Latvijas depozīta marķējumu, aicinām vērsties pēc palīdzības pie "Lidl" veikalā strādājošajiem. Šobrīd vēl bieži ir situācijas, kad iedzīvotāji pie taromāta ierodas ar ilgstoši, pat gadiem krātām pudelēm, nereti lielā apjomā, un ir pārsteigti, ka taromāts tās nepieņem. "Lidl" veikalos pie taromātiem ir izvietoti lieli toveri kur izmest taromāta nepieņemtās pudeles un skārdenes, tomēr tie nav paredzēti tukšajai tarai lielā apjomā. Aicinām arī iedzīvotājus pilnībā iztukšot taru, jo tajās palikušais šķidrums vēlāk izlīst un nereti rada nepatīkamus aromātus."

Tieši mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" bija viens no visaktīvākajiem depozīta sistēmas ieviesējiem savos veikalos Latvijā, un vienīgais pats iegādājās, uzstādīja un apkalpo Latvijā apstiprinātos "Tomra" taromātus, kuri var pieņemt līdz 60 iepakojuma vienībām minūtē.

Kopumā "Lidl Latvija" investīcijas dzērienu iepakojumu pieņemšanas, apstrādes un tālākās pārstrādes sistēmas ieviešanā sasniedza 3,5 miljonus eiro.

Vēro un pārkārtojas
Atkritumu operatori, kas apkalpo klientus Liepājā, ar interesi vēro, kā jaunā sistēma uzņem apgriezienus un kāda ir tās ietekme uz operatoru darbu.

"Gribam, lai ir virzība uz depozītiem," portālam irliepaja.lv pauda "Vides pakalpojumu grupas" izpilddirektore Ramona Pitena. Uzņēmums cerējis jau martā izdarīt kādus secinājumus par to, kā darbojas jaunā sistēma. Taču...

"Neredzējām neko, domāju, ka tā īsti varēsim spriest pēc pusgada," norāda Pitena.

Līdzīgi situāciju vērtē "Eco Baltia Vide" valdes loceklis Andris Karlsons. Viņš novērojis, ka aprīlī beidzot bijis vairāk manāms, ka PET pudeles un skārdenes tiek nodotas depozīta sistēmai, un prognozē, ka maijā cipari būs vēl lielāki. Taču, viņaprāt, sistēma ieviešas pamazām, un veikalnieki lēš, ka pat vēl līdz Jāņiem veikalu plauktos stāvēs visdažādākās pudeles un skārdenes.

Turklāt, kā saka Karlsons, "jārēķinās ar to, ka ne visas PET pudeles ir depozīts, ne visas stikla pudeles ir depozīts un ne visas skārdenes ir depozīts".

Operatori baidījušies, ka bērni vai bezpajumtnieki varētu sākt "revidēt" pie individuālajām mājām izvietotās atkritumu tvertnes un maisus, lai meklētu PET pudeles un skārdenes, taču novēroti tikai reti, atsevišķi gadījumi.

Taromāti veikalā "Rimi" Ganību ielā. Foto: irliepaja.lv.

Operatoru darbu vairāk ietekmējusi prasība, ka pie depozīta vietām jānodrošina konteineri tam iepakojumam, kuru taromāti neņem pretī.

Pitena: "Nācās pārkārtot infrastruktūru un no atkritumu šķirošanas punktiem pārvietot stikla un plastmasas konteinerus pie lielveikalu depozīta vietām."

Līdz ar to, iespējams, ir samazinājies stikla pudeļu konteineru daudzums pilsētā, taču kopumā konteineru skaits ir lielāks, teic Pitena. Viņa arī norāda, ka Liepājā lielākajai daļai māju ir nodrošināta iespēja šķirot atkritumus un katra daudzdzīvokļu māja joprojām var pieprasīt šķirojamos konteinerus. Savukārt individuālo māju īpašniekus operators nodrošina ar šķirošanas maisiem, un pieprasījums esot ļoti liels. Bet, ja kāds vēlas sameklēt, kur atrodams viņam tuvākais šķirošanas konteiners, ir jāatver interaktīvā karte portālā skiroviegli.lv, iesaka "Vides pakalpojumu grupas" izpilddirektore.

"Cilvēki ir iepriecināti"
Portāla irliepaja.lv apjautātie liepājnieki par depozīta sistēmu izsakās atzinīgi.

Pie veikala "Rimi" taromāta sastaptais liepājnieks Kaspars gan teic, ka vienīgā saskare ar taras depozīta sistēmu viņa ģimenei esot tāda, ka, "ja agrāk PET pudeles metām ārā, tad tagad tās mētājas pa mašīnu – krājam, lai pēc tam nodotu depozīta punktā".

Viņaprāt, tas pat esot interesanti, ka "tu ej uz veikalu un dabū naudiņu". Kaspars: "Cilvēki ir iepriecināti!"

Juristes Ināras Avotiņas atbilde portālam irliepaja.lv ir nepārprotama: "Atbalstu! Depozīta sistēma darbojas manā un manas ģimenes labā, un mēs to izmantojam."

Dzīvodami Kapsēdē, Avotiņu ģimene atkritumus – papīru, pudeles, skārdenes – šķirojot jau gadiem. "Vienīgā atšķirība, ka

plastmasas pudeles un skārdenes saplacinājām pirms iemešana konteinerā, bet tagad tām ir jābūt veselām."

Jaunā depozīta sistēma mazliet atgādinot bērnību, kad cītīgi tika vāktas un nodotas stikla pudeles.

"Mēs ar meitu iemācījāmies izmantot depozīta iespēju, kad kādu laiku dzīvojām Holandē, tur cilvēki to ļoti ciena."

Sistēma tur esot līdzīga: "Jāskatās, vai iepakojumam ir atbilstošā ikoniņa, un, ja pudele vai skārdene taromātam neder, tad blakus ir kaste, kur to atstāt. Taromāts izdod čeku, ar kuru pie veikala kases vari norēķināties vai saņemt naudu."

Taromāti un šķirošanas konteineri veikalā "Lidl". Foto: irliepaja.lv.

Tiesa, Holandē par 1,5 litru PET pudeli maksājot 25 centus, atšķirībā no mūsu 10 centiem.

Savu kopīgo viedokli par depozītu sistēmu portālam irliepaja.lv pauda arī biedrība "Impact Hub Liepāja":

"Ieviestajai depozītsistēmai redzam vairākus ieguvumus dažādām iesaistītām pusēm – kā sabiedrība, uzņēmēji, ekosistēma. Pirmkārt, depozītsistēma liek atkritumiem piešķirt vērtību, kas veicina atkritumu šķirošanu un samazina atkritumu nonākšanu poligonos. Ja paskatāmies uz kaimiņvalsti Lietuvu, tad tur divu gadu laikā pēc depozītsistēmas ieviešanas dzērienu iepakojuma atkritumu pārstrāde no 34% palielinājās līdz 74% pirmajā gadā un līdz 91% otrajā darbības gadā. To, kas notiks Latvijā un vai varēsim lepoties ar līdzīgiem cipariem, rādīs laiks.

Otrkārt, no depozītsistēmas iegūst arī uzņēmumi. Ja kādreiz iepakojuma ražotājam bija ierobežota kontrole pār to, kur nonāk produkts pēc tā kalpošanas beigām, tad šobrīd ar dažādām kampaņām un aktīvu komunikāciju, tie var lūgt tos neizmest atkritumu tvertnē, bet nodot šķirošanas punktos. Līdzīgu praksi piekopj arī dažādi elektronikas ražotāji, kuri pieņem otrreizējai pārstrādei nolietotās elektronikas preces.

Visbeidzot puse, kura nevar izteikties, bet noteikti ir pateicīga par depozītsistēmas ieviešanu, ir ekosistēma.

Mūsuprāt, sistēmas ieviešana samazinās atkritumu daudzumu gan pludmalē, gan mežos un ūdenstilpnēs, gan ceļu malās.

Jebkuras pārmaiņas sākotnēji var šķist izaicinošas vai pat katastrofālas, tāpēc saprotam sabiedrības dalītos viedokļus un nevēlēšanos mainīt savus ikdienas paradumus. Galu galā ikvienam ir joprojām ir izvēle, ko darīt ar tukšom taru. Un joks ar lielu daļu taisnības – ja nevāksi iepakojumus pats, atradīsies kāds, kurš tos izdarīs tavā vietā, jo redzēs iespēju nopelnīt".


Uzziņa
KAS JĀŅEM VĒRĀ, NODOT IEPAKOJUMU TAROMĀTĀ

Depozīta sistēmā var nodot tikai tos iepakojumus, kas iegādāti no šā gada 1. februāra un ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi

Pudeles un skārdenes taromātā jāievieto nesaspiestas, lai taromāts spētu nolasīt depozīta marķējumu un svītrkodu

"Lidl" taromāti pieņems jebkurā Latvijas veikalā iegādātu taru, ja vien tā būs atbilstoši marķēta

Neatbilstoši marķētu vai bojātu taru var izmest atkritumu šķirošanas konteineros

Vienā reizē nododamo pudeļu un skārdeņu maksimālais skaits netiek ierobežots

Izdrukāto depozīta kuponu var izmantot iepērkoties vienīgi tajā pašā veikalā, vai arī veikala kasē saņemt depozīta izmaksu skaidrā naudā

Depozīta kupona derīguma termiņš ir 6 mēneši no izsniegšanas dienas.

Gadījumā, ja nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, lūgums sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu jautajumi@dio.lv vai numuru +371 20224214 lietotnē Whatsapp. Ja taromātam nepieciešama iztukšošana vai apkope, lūgums vērsties pie konkrētā veikala darbiniekiem.

(Avots: lidl.lv, depozitpunkts.lv)