No 23. līdz 29. oktobrim kājāmgājējiem un autotransportam periodiski būs slēgta satiksme pār Oskara Kalpaka tiltu, par ko informēs ceļu zīmes par satiksmes organizācijas izmaiņām. Tas nepieciešams, lai izbūvētu aizsargbarjeras Karostas kanālā pie Kalpaka tilta un nākotnē izvairītos no negadījumiem, kas var būt par iemeslu ilglaicīgai tilta slēgšanai līdzīgi kā tas bija pēc 2006. gada negadījuma. Četru centrālo pāļu iedzīšana saskaņā ar tehnoloģiju ir iespējama tikai un vienīgi pie nosacījuma, ka Karostas kanālā izgriežamais tilts atrodas atvērtā stāvoklī, lai nodrošinātu maksimāli ātru tilta darbības nodrošināšanu ierastajā režīmā, portālu informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Kuģu aizsargbarjeru konstrukciju kopumā veido 26 čaulpāļi, kas, izmantojot  vibroiegremdēšanas un trieciena metodes, tiks iegremdēti Karostas kanāla gultnē.  Projekta vadītājs Ivo Koliņš, aicina iedzīvotājus būs saprotošiem, jo aizsargbarjeru izbūve radīs zināmas neērtības. "Skolēnu brīvlaika nedēļā būs satiksmes organizācijas maiņa un tilts periodiski tiks slēgts gājējiem un autotransportam, bet līdz darbu pabeigšanai, dienas gaišajā laikā būs arī dobja skaņa, ko radīs čaulpāļu iegremdēšana. Būvnieks – AS "BMGS"  ir ar lielu pieredzi līdzīgu darbu veikšanā un sola tos paveikt maksimāli ātri, cik vien to ļaus laika apstākļi." Darbi jāpaveic 30 dienu laikā. Iepirkumā par projekta īstenošanu, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniedza AS "BMGS" par summu 2 370 583 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.  

Lai uzlabotu navigācijas drošību un līdz minimumam samazinātu negadījumu iespējamību, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot ES Kohēzijas fonda projektu Nr. 6.1.1.0/17/I/004 "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana".

Šī gada 23. oktobrī AS "BMGS" uzsāks pēdējās projekta komponentes īstenošana – aizsargbarjeru izbūvi Karostas kanālā pie Kalpaka tilta balstiem.  Oskara Kalpaka tilta aizsargbarjeru izbūve paredzēta gan kreisajā, gan labajā pusē tiltam, kas aizsargātu šo tiltu no iespējamām avārijām. Pēdējā no tām notika 2006. gadā, kad tilta ziemeļu daļas balstā ietriecās neuzmanīga kapteiņa vadītais Gruzijas tankeris "Anna", radot tik nopietnus bojājumus, ka tilta atjaunošana prasīja četrus gadus. Aizsargbarjeras ir projektētas tā, lai spētu atvairīt līdz pat 150 m gara, braucoša kuģa triecienu. Tā kā 1906. gadā būvētais tilts ir inženiertehnikas piemineklis, tiek domāts, lai jaunās konstrukcijas nebojātu tā vēsturisko izskatu.

Liepājas SEZ pārvalde ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros īstenoja plašu Liepājas ostas koplietošanas infrastruktūras attīstības programmu, kuras ietvaros īpašs uzsvars tiek likts uz kuģošanas drošības apstākļu uzlabošanu, īstenojot šādus projektus:


• Projekts "Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība", projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 5 853 368,57 eiro;
• Projekts "Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana", projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 30 287 974,95 eiro;
• Projekts "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana", projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 4 013 191,10 eiro.  


Projektu īstenošana ir tiešā veidā saistīta ar Latvijas Republikas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam mērķu sasniegšanu. Nozīmīgu lomu valsts ekonomiskajā attīstībā ieņem multimodālie tranzīta koridori, kurus veido tranzītceļi, dzelzceļš un ostas, kas ļauj arvien palielināt pa tranzīta koridoriem pārvadāto preču apjomu un sekmē jaunu apstrādes un pakalpojumu industriju veidošanos Latvijā, valstij un iedzīvotājiem gūstot arvien lielāku labumu no valsts izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma.