Dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās, un to drošības kontrole nedarbojas pietiekami labi, šomēnes atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā konstatēto.
Kā atklāja Krūmiņa, "revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt".
Valsts kontrole pievērsusies tieši daudzdzīvokļu māju uzturēšanas jautājumam, jo tās ir apmēram 1 000 000 jeb 70% no visiem Latvijas mājokļiem. Revīzijā secināts, ka kopš denacionalizācijas atbildīgās institūcijas nav veicinājušas dzīvokļu īpašnieku atbildību ne par savu mājokli, ne arī par pašu ēku – kāpņutelpām, liftiem, jumtu, balkoniem u.c. elementiem.
Situācijā, kad, no vienas puses, īpašnieki ir atbildīgi par ēkas atbilstību drošuma prasībām, bet, no otras puses, – ir tiesīgi lemt par apsaimniekošanas maksas apmēru, diemžēl pārsvarā ir dominējuši zemajā maksātspējā balstītie risinājumi, secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins informēja, ka atbilstoši revīzijā konstatētajam pašvaldībās mazāk nekā 50% dzīvojamo ēku ir veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to stāvokli. Līdz ar to arī nav izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un nepieciešamo darbu tāmes.
Atbildot uz portāla irliepaja.lv jautājumu, lielākais namu apsaimniekotājs Liepājā –
"LNA", kura pārvaldīšanā ir 517 mājas, no kurām aptuveni trešā daļa ir tā saucamās daudzdzīvokļu paneļu vai ķieģeļu tipveida mājas, saka tā: "Katrai mājai atbilstoši MK noteikumiem ir mājas lieta, kurā ir uzskaitīta gan mājas sērija, gan apsekošanas rezultāti un visas tās darbības, kas mājas pārvaldīšanas procesā ir notikušas.
Ar katru māju pārvaldīšanas līguma ietvaros un noteikto pienākumu apmērā strādā atbildīgais namu pārzinis, veicot apsekošanu, tehnisko novērtējumu un tml.
Katrai mājai atbilstoši kopīpašnieku pieņemtajiem lēmumiem tad arī tiek piedāvāts individuāls pārvaldīšanas risinājums, remontu un uzturēšanas plāns vai, piemēram, renovācija".
Savukārt SIA "Namu serviss APSE" projektu vadītāja Dace Ādolfa portālam sacīja, ka namu tehniskā apsekošana tiek veikta renovācijās projektu ietvaros.
Valsts Kontrole revīzijas laikā pārbaudījusi 119 mājas desmit pašvaldībās, taču ieguvusi informāciju tikai par 82 ēku stāvokli. Konstatēts, ka vairāk nekā 60% ēku pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60% māju konstatēti cita veida bojājumi, kas būtiski apdraud ēku drošību.
Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas. Būvvaldēm ir tiesības iejaukties situācijās, kad netiek veikti pienākumi ēku drošības garantēšanai.
Revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai visupirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Revīzijā atklāts, ka
būvvaldes kopš 2015. gada nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām.
Tātad faktiski pašvaldības līdz revidentu iesaistei nemaz nezināja kopējo būvju apjomu, kas tām jāuzrauga, skaidroja Korčagins.
Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas, uzsvēra Korčagins. Revīzijas rezultātā Valsts kontrole sniegusi ieteikumus Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām gan par to, kā uzlabot pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu, gan par to, kā pilnveidot uzraudzības mehānismu.
"Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai. Vienlaikus visiem iesaistītajiem ir aktīvi jāstrādā, veidojot dzīvokļu īpašniekiem izpratni, ka dzīvoklis ir daļa no visas mājas un jārūpējas ne tikai katram par savu telpu, bet arī par kopīpašumu – visu ēku," sacīja Korčagins.
Revīzija veikta Daugavpils un Valmieras pilsētās, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novados. Taču,
kā portālam irliepaja.lv atzina Liepājas būvinspekcijas vadītājs Ivars Čīma, Liepājā "gadi ir tie paši, un situācija gluži tāda pati".
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādījis, ka mājokļu sakārtošanai Latvijā būtu nepieciešami vairāki valsts budžeti, līdz ar to tas nevar notikt strauji, bet pakāpeniski. "Nacionālajā attīstības plānā ir sadaļa "Mājoklis" un esam pieprasījuši regulāru finansējumu mājokļu jautājumu risināšanai," saka Nemiro.
Ministrs piekrīt Valsts kontroles revīzijā secinātajam, ka daudzu pašvaldību būvvaldēm pietrūkst kompetences un kapacitātes ēku uzraudzības nodrošināšanai. Nemiro pauda uzskatu, ka nākotnē būtu jādomā par Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvaru paplašināšanu uzraudzības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka patlaban visi procesi būvniecībā jau notiek digitāli.
Uzziņa
Būvniecības laiks Kalpošanas ilgums gados
Staļina laika projekts 1945. – 1950. 150
316. un 218. sērija
(Hruščova laika projekti) 1955. – 1970. 70
464. sērija
(lietuviešu projekti) 1960. – 60
467. sērija 1970. – 1980. 60
103. sērija 1970. – 1990. 60
104. sērija 1970. – 60
Čehu projekts 1970. – 1980. 60
602. sērija 1975. – 1980. 60
119. sērija 1980. – 70
2
0