Otrdien, 19.jūnijā, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Jānis Lapiņš parakstījis līgumu par bākas atjaunošanu.

Līgums parakstīts ar iepirkumā uzvarējušo SIA "Falkors Building Industry", un, kā irliepaja.lv sacīja uzņēmuma valdes loceklis Jānis Prižavoits, "Falkors Building Industry" šajā darbā ir liela pieredze – tas pielicis roku visām Latvijas bākām, kuras ir atjaunotas. Jautāts, cik ilgi turēsies jaunais krāsas klājums, Prižavoits sacīja: "Desmit, piecpadsmit gadus vajadzētu izturēt."

Pagaidām līgums attiecas tikai uz atjaunošanas pirmās kārtas darbiem, proti, bākas ārējās daļas renovāciju – attīrīšanu ar smilšu strūklu, krāsošanu, iluminatoru nomaiņu, durvju atjaunošanu. Ārpuses renovāciju plānots pabeigt līdz oktobra vidum. Taču, kā uzsvēra Lapiņš, tā ir arī bākas svarīgākā daļa – "labu lietu sākums". Atjaunošanas darbu otrajā kārtā tiks savesta kārtībā arī bākas iekšpuse, "lai bāka kļūtu par vienu no Liepājas iecienītiem tūrisma objektiem", uz kuru "gan no jūras puses, gan no Tramvaja tilta, kas līdz gada beigām arī būs atjaunots, skats kļūtu patīkamāks."

Bāka kopš 2010.gada ir  valsts nozīmes industriāls kultūrvēstures piemineklis, kas joprojām tiek izmantots ostas un kuģu kustības vajadzībām, taču nav pieejams apmeklētājiem. Tieši tāpēc, kā atzina Lapiņš, ir svarīgi rast pareizo modeli, kā bāku iekļaut kopējā tūrisma piedāvājumā. Variantu ir vairāki, piemēram, viens – ar kuģīti no Loču torņa, tā, kā līdz bākai otrdien nokļuva uzaicinātie žurnālisti. Taču, kā savukārt apliecināja klāt pienākušais zivju pārstrādes uzņēmuma "Kolumbija Ltd" līdzīpašnieks Igors Krupņiks, arī viņš ir gatavs vienoties ar SEZ pārvaldi par to, kā organizētas tūristu grupas gida pavadībā varētu nokļūt pie bākas pa sauszemi, jo tas iespējams vienīgi, šķērsojot uzņēmuma teritoriju.

Bāka nav vienīgais objekts, kam varētu pievērst tūristu uzmanību – ostas slēgtajā teritorijā labi saglabājušies nocietinājumi – pazemes kazemāti, lielgabalu vietas, bet līdzās bākai atrodas bākas sarga namiņš, šobrīd ar zāli un krūmiem aizaudzis, taču atjaunojams.

"Jāsalāgo ar finanšu iespējām, un tad arī šo objektu varam likt bākai klāt," daudzsološi izteicās Jānis Lapiņš.

Liepājas bākai kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir raksturīgs sarkanbalts krāsojums, un, kā pastāstīja ostas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs Dainis Eņģelis, kura pārziņā ir ne tikai Liepājas, bet arī Bernātu un Papes bākas, "katrai bākai tas ir atšķirīgs, liepājnieki izvēlējušies šādu dizainu".

Bāka ir bāka, un tai ir jābūt, lai ar cik modernām ierīcēm tagad ir aprīkoti kuģi, pārliecināts Eņģelis.

Pērnā gada beigās SEZ pārvalde bākai uzlika jaunu uguni. Tagad tā ir spilgtāka, un uguns redzama 16 jūras jūdžu attālumā. Bākas uguns redzama tikai no jūras – pilsētniekus tā netraucē.

Par Liepājas bākas būvniecību un turpmāko likteni daudz zina stāstīt vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš: "Bāku uzcēla 1868.gadā. Tās būvniecībai bija nepieciešams milzīgi daudz ķeta jeb čuguna. Tāpēc tur, kur tagad atrodas "Lielā dzintara" stāvlaukums, Leopolds Meinhards (citos avotos – Reinhards) speciāli uztaisīja metāla lietuvi (koncertzāles stāvlaukumu būvējot, celtnieki atdūrās pret pamatīga skursteņa pamatiem – irliepaja.lv), kas vēlāk nonāca Harmsena īpašumā. Segmentus atlēja tur, pēc tam transportēja uz bākas pašreizējo atrašanās vietu un lika kopā, bet bākas sākotnējais lukturis tika atvests no Anglijas, no brāļu Čansu rūpnīcas," teic Silakaktiņš.

Uzziņa
Bākas atjaunošanas būvprojektu pēc Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pasūtījuma izstrādājusi SIA "GT L". Bākas atjaunošanas pirmās kārtas darbus veiks SIA "Falkors Building Industry", būvdarbu kopējā līgumcena ir 72,5 tūkstoši eiro bez PVN.

Uzziņa
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas Tirdzniecības kanāla dienvidu krastā. Bāka atklāta 1868. gadā (pirms tam kuģiem ceļu rādīja tagadējais Loču tornis). Bākas augstums ir 32,4 m. Bākai ir konisks čuguna (ķeta) tornis ar galeriju un stikla laternu augšējā daļā. Torņa diametrs pie zemes ir 6,03 metri, virsotnē – 3,36 metri. Bākas tornim ir sarkanu un baltu līniju vienāda platuma krāsojums. Uguns augstums 31,2 m virs jūras līmeņa. Balta zibšņu uguns (3 s deg, 3 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 16 jūras jūdžu attālumā. Bāka darbojas visu gadu, diennakts tumšajā laikā.

(Vikipēdija)

Bāku kultūrtūrisms
Atrodas ainaviskās vietās jūras piekrastē vai uz salām;
Iezīmē raksturīgus ģeogrāfiskus punktus;
Arhitektoniski izteiksmīgas būves, funkciju dēļ maz mainījušās;
Bieži vien vecākās būves attiecīgajā reģionā;
Augstākie skatupunkti, pateicīga vieta apkārtnes vērošanai;
Navigācijas vēstures liecība;
Pasaulē ir ap 15 000 bāku, no tām ap 360 pie Baltijas jūras;
Sabiedriskās organizācijas bāku saglabāšanai – Igaunijā (ap 50 biedru), Somijā (ap 400), Zviedrijā (600) utt.;
Pasaules bāku biedrība – The World Lighthouse Society, (www.worldlighthouses.org);
Divas bāku apmeklētāju kategorijas – tūristi un eksperti.

(Toms Altbergs, Andris Biedriņš; no Kurzemes plānošanas reģiona semināra "Kultūrvēsturiskā mantojuma potenciāls tūrismā")