Lokomotīvju ūdenstornis Ezermalas ielā 1 arī varētu kļūt par kultūrvēsturisku mantojumu, ja īpašnieks neiebilstu. Foto: Dāvis Kļaviņš.
Pagājušā gada nogalē, precīzāk – oktobra beigās tobrīd jaunajā arhitektūras telpā "MAD" Rīgā viena arhitekte – Indra Ķempe, atbalstot otru – Lauru Kozlovsku, kura zem iesnieguma Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP) bija savākusi 130 liepājnieku parakstus, lai rosinātu apturēt Paula Maksa Berči projektētās kādreizējās Alfrēda Kīlera eļļas fabrikas kompleksa Sliežu ielā 4 nojaukšanu, sarīkoja ironisku izstādi "Bertschy: limited edition"**. Tās laikā iesniegumu parakstīja arī virkne arhitektu un Rundāles pilskungs, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Drīz pēc tam sākās Indras Ķempes sarakste gada garumā ar NKMP par tematu – kā pasargāt Liepājas industriālās arhitektūras mantojumu, tostarp Kīlera fabriku, no tālākas iznīcināšanas.
"Pievienojos Lauras aicinājumam piešķirt visiem tiem aizsardzības statusu kā kompleksiem, kas pasargātu tos no iznīcības vai butaforiskiem arhitektūras risinājumiem," skaidro Indra Ķempe. Jo, kā uzsver arhitekte, teju katrs no kompleksi neaizsargātajiem objektiem Liepājā ir unikāls: "viens no izcilākajiem industriālās apbūves paraugiem Baltijas jūras reģionā", "viena no vecākajām kuģu būvētavām Baltijas valstīs", "vecākais elektriskais tramvajs Baltijā", "unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā", "viens no visvecākajiem Latvijas metāla konstrukciju tiltiem", "Latvijā vecākais depo"...
Kāds ir šīs sarakstes "sausais atlikums"? Īsumā – nekāds. Vistuvāk reālam rezultātam tika pagājušā gadsimta sākumā celtā lokomotīvju ūdenstorņa Ezermalas ielā 1 iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2021.gada 11.marta sēdē NKMP bija lēmusi atbalstīt ūdenstorņa virzīšanu iekļaušanai pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli. Taču, kā portālam irliepaja.lv atbildēja NKMP Pieminekļu dokumentācijas centra vadītāja Simona Čevere, "diemžēl īpašnieka noraidošās attieksmes dēļ Lokomotīvju ūdenstornim valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa šobrīd nav".
Čevere norāda, ka, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu pārvaldei rakstveidā jāinformē objekta īpašnieku par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Un, lai gan minētā likuma 14. panta divpadsmitajā daļā ir teikts, ka
objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana,
taču turpat likumā ir arī noteikts, ka īpašniekam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem.
"Risinot kāda objekta iekļaušanu pieminekļu sarakstā, pārvaldei ir jāizvērtē visi lietas apstākļi, tai skaitā īpašniekam radīto ierobežojumu samērīgums," skaidro Čevere. "Pārvaldes pieredze rāda, ka objektu iekļaušana pieminekļu sarakstā, nerēķinoties ar īpašnieka viedokli, lielākoties rezultējas ar ilgstošu tiesvedību. Līdz ar to pārvalde parasti meklē risinājumus, kā skaidrot īpašniekam pieminekļu aizsardzības būtību, iespējamos ierobežojumus, apgrūtinājumus, kā arī potenciālos ieguvumus, jo pieredze liecina, ka veiksmīgai kultūras pieminekļa pastāvēšanai ir nepieciešams ne tikai valsts aizsardzības statuss, bet arī īpašnieka vēlme to saglabāt. Ar varu uzspiests apgrūtinājums objektu var nepaglābt".
Pēc Čeveres teiktā "Covid-19" pandēmijas un pārvaldes kapacitātes dēļ diskusiju ar ūdenstorņa īpašniekiem – SIA "Ezermala 1" – vēl nav izdevies realizēt, tomēr pārvalde cer, ka to "varēs veikt".
Līdzīgi noticis arī ar vēlmi glābt citus vērtīgos industriālos objektus. Sarakste (sākotnēji ar Madaru Petrovu, bet pēc viņas aiziešanas no NKMP ar Simonu Čeveri un pārvaldes vadītāja vietnieci Kristīni Ābeli) notikusi gan par Kīlera fabriku, kas savulaik atzīts "par vienu no izcilākajiem industriālās apbūves paraugiem Baltijas jūras reģionā"***, gan par Tosmares kuģu būvētavu, gan Vikandera un Larsona linoleja rūpnīcu, gan par Jaunliepājas ugunsdzēsēju depo un tramvaja depo, ko arī projektējis Berči, gan par jau pieminēto ūdenstorni, kopumā vairāk nekā divdesmit objektiem. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Indra Ķempe par šiem un citiem ieteiktajiem objektiem turklāt sagatavojusi nepieciešamo informāciju ar objekta nosaukumu un atrašanās vietu, aprakstu, fotofiksācijas materiālus un pamatojumu. Arhitekte rosinājusi NKMP izskatīt arī iespēju
"noteikt vienotu aizsardzības statusu Paula Maksa Berči mantojumam kā arhitektūras kolekcijai Liepājas pilsētvidē",
kā arī aicinājusi "izskatīt iespēju daļai Karostas teritorijas piešķirt pilsētbūvniecības pieminekļa vai analogu statusu".
Pēc Lauras Kozlovskas iesnieguma (ar Indras Ķempes papildmateriālu) piereģistrēšanas pirms gada iesniedzējas no NKMP šobrīd saņēmušas vienīgi pateicību "par interesi un darbu Liepājas industriālā mantojuma pētniecībā, atklājot tā veidošanās vēsturi, daudzveidību un problemātiku" un solījumu, ka "pārvalde izskatīs katru norādīto objektu secīgi, veicot to detalizētu fotofiksāciju, objektu vēsturisko izpēti".
Un vēl pārvalde norādījusi: "Kultūras pieminekļa statuss nav vienīgais veids, kā saglabāt vēsturiskās ēkas pilsētvidē. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem [..] pašvaldība pēc saviem ieskatiem nozīmīgām kultūrvēsturiskām teritorijām var noteikt aizsardzības statusu ar katrai teritorijai specifiskām, kultūrvēsturiskās vidi un kultūrvēsturiski vērtīgu objektu saglabāšanu nodrošinošām prasībām".
Tāpat pārvalde atzinusi, ka "lielai daļai no iesniegumā nosauktajiem objektiem jau ir aizsardzība kā daļai no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr. 7436 "Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs" vai daļai no pašvaldības noteiktās Liepājas aizsargāmajās apbūves teritorijas. Zināmu aizsardzību sniedz arī dažu objektu atrašanās atsevišķu arhitektūras pieminekļu aizsardzības zonās".
* Limited – ierobežots, aprobežots (angļu val.)
** ""Bertschy: limited edition" ir pielikums Imanta Lancmaņa grāmatai "Bertschy" no traģiskas Berči siltināšanas pa Berči graustiem līdz Berči nograušanai," komentē izstādes autore.
*** Citāts no Liepājas muzeja Facebook konta
10
0