Pilsētas attīstības komitejas sēdē ceturtdien, 13. augustā, deputāti apstiprināja Būvvaldes Juridiskās daļas vadītājas Agijas Kudrēvičas piedāvāto lēmumprojektu – novērst bīstamību nekustamajam īpašumam Peldu ielā 59.

Runa ir par kādreizējo sanatorijas ūdens dziedniecības ēku, sauktu arī par peldu iestādi un vannu māju, kura pēc būvinspekcijas atzinuma ir cilvēku drošību apdraudošā un vidi degradējošā stāvoklī.

Liepājas pilsētas zemesgrāmatā reģistrētais nekustamais īpašums Peldu ielā 59 sastāv no zemesgabala 13205 m² kopplatībā un divām ēkām (peldu iestāde un dūņu noliktava), tā īpašniece kopš 2015. gada ir SIA "Amberthorn".

2019. gada martā apsekojot īpašumu, būvinspekcija konstatēja, ka ēkai var brīvi piekļūt, telpās var iekļūt pa vairākiem pirmā stāva logiem un vaļējām pagraba lūkām. Ēkas ielas un pagalma fasādēs ārsienu apmetums klimatisko apstākļu ietekmē bojājas, atdalās no sienām un sadrūpot krīt uz zemes, radot apdraudējumu garāmgājējiem. Lietus notekcaurules bojātas, lietus ūdens līst uz sienām, bojā ārsienu apmetumu un ķieģeļus. Ēkai durvis un vairāki logi aizdarīti, bet lielākai daļai logu izsistas rūtis.

Speciālistu atzinums bija, ka "ēkas stāvoklis uzskatāms par bīstamu un pilsētvidi degradējošu".

SIA "Amberthorn" valdes loceklis, Lietuvas pilsonis Aļģis Skara vainoja pašvaldību, ka solītais ielas remonts un citi uzlabojumi nenotiek, un tādēļ viņš zaudējis potenciālo investoru, kas vēlējās iegādāties ēku. Pēc Skaras sacītā, lai ēku atjaunotu, būtu vajadzīgi vismaz seši miljoni eiro.

Būvvalde pērnā gada pavasarī uzdeva īpašniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā novērst bīstamību, ko rada ēka, demontēt noturību zaudējušās nekustamā īpašuma žoga daļas, kā arī trīs mēnešu laikā iesniegt Būvvaldē sertificēta speciālista izstrādātu ēkas tehniskās izpētes slēdzienu.

Līdz šim vienīgais, ko īpašnieks darījis, ir gar fasādes daļu uzstādījis celtniecības žogu, taču praktiski nekustamā īpašuma teritorija pa visu perimetru ir vaļēja un objekts pieejams nepiederošām personām.

Tā kā ēkas bojājumi (tehniskās apsekošanas atzinuma kopsavilkumā norādīts, ka ēkas kopējais fiziskais nolietojums ir 56,2%) apdraud cilvēku veselību, dzīvību un bojā pilsētas ainavu, īpašums kopš pērnā gada septembra ir iekļauts Vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju reģistrā kā "C" kategorijas objekts.

Janvārī Skara Būvvaldei apgalvojis, ka ir investori no Lietuvas, kas vēlētos ieguldīt naudu sanatorijas vai SPA izveidē un ka 2020. gada laikā plānots sakārtot jautājumu par īpašuma pārdošanu. Īpašnieks atzinis, ka līdz tam nesaskata jēgu veikt pasākumus īpašuma savešanai kārtībā.

Tomēr līdz šim SIA "Amberthorn" tā arī nekādu jaunu informāciju Būvvaldei nav sniegusi un nav arī pildījusi Būvvaldes 10. marta lēmumu, ka divu mēnešu laikā jāiesniedz ēkas konservācijas projekts. Tā vietā īpašnieks maija beigās iesniedzis tikai SIA "Projektu darbnīca" valdes locekļa Gunta Jurjāna parakstītu projektēšanas uzdevumu, taču bez projektēšanas līguma, kas apstiprinātu būvniecības dokumentācijas izstrādi konkrētā laikā.

Kā komitejas sēdē norādīja Kudrēviča – tā kā īpašnieks labprātīgi nav paveicis uzdoto, pašvaldībai jāpilda tās pienākums, un jānovērš būves bīstamība. Lai to izdarītu, nekavējoties jāizstrādā konservācijas projekts, kas jāskaņo arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, un pēc tam jāveic arī pati konservācija.

Šo darbu uzdots veikt Komunālajai pārvaldei, izdevumus sedzot no pārvaldes budžeta, bet pēc tam piedzenot no SIA "Amberthorn".

Līdzīgu lēmumu deputāti pieņēma par dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošo ēku Ķēžu ielā 6. Šis nams nodega 2015. gadā, un dzīvokļu īpašnieki arī nav pildījuši Būvvaldes lēmumus. Arī šajā gadījumā Komunālā pārvalde būs tā, kas organizēs noturību zaudējušo ēkas konstruktīvo elementu un būvkonstrukciju demontāžu un pēc tam piedzīs izmaksas no īpašniekiem.