VVD Kurzemes Reģionālās vides pārvaldes direktore Eva Mahta. Publicitātes foto.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes septembrī rīkotajā forumā "Latvija ceļā uz atbildīgu, zaļāku ražošanu – starts Liepājā", kurā daudz tika spriests par bijušās "Liepājas metalurga" (LM) teritorijas perspektīvām, ieskatu šī vietas vides problēmās sniedza Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Turpinot sarunu par šo tematu, portāls irliepaja.lv uz virkni jautājumu lūdza atbildēt VVD Kurzemes Reģionālās vides pārvaldes (Kurzemes RVP) direktori Evu Mahtu.

Ko varat pastāstīt par "Liepājas metalurga" teritorijas vēsturisko piesārņojumu? Vai viss ir izpētīts un zināms, ar ko tur varētu būt darīšana?
Kādreizējā "Liepājas metalurga" teritorija ir iekļauta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Piesārņojums šeit ir izkliedēts ļoti plašā teritorijā. Aktuālākie pieejamie dati par piesārņojumu teritorijā ir pašas Liepājas SEZ veiktā priekšizpēte pēc daļējas bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas pārņemšanas, uzsākot darbu pie teritorijas lokālplānojuma izstrādes. Valsts vides dienesta Kurzemes RVP rīcībā pieejami arī vēsturiski veiktie grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma monitoringa dati, kā arī šā gada septembrī, izmantojot dronu, veiktās pārbaudes laikā vizuāli fiksētās piesārņojuma problēmzonas un to izvietojums visā teritorijā.

Līdz šim atsevišķās teritorijās daļās konstatēts stiprs naftas produktu piesārņojums bez izteiktas tendences samazināties vai paaugstināties, kā arī gruntī uztverta paaugstināta smago metālu koncentrācija, robežlielumus pārsniedz kadmijs (Cd) un svins (Pb), taču gruntsūdeņos smago metālu klātbūtne nav konstatēta!

Konstatēts arī lokāls radioaktīvs vēsturiskais grunts piesārņojums, tomēr uzreiz jāuzsver, ka tas nerada riskus cilvēkiem, kas dzīvo šīs teritorijas apkārtnē.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas iespējamais grunts radioaktīvā piesārņojuma cēlonis ir 80.gadu beigās kopā ar metāllūžņiem izkausēts radioaktīvs avots un pēc piesārņojuma konstatēšanas, kausēšanas krāsns demontētie piesārņotie atkritumi izgāzti teritorijā, kas pakāpeniski apklāti ar kultūrslāni.

Tāpat šajā teritorijā konstatēti arī vēsturiski uzkrāti atkritumi, piemēram, neapstrādāti izdedži jeb sārņi – vairāk nekā 1 milj. tonnas, plāva – 2 874 t, kā arī bīstamie atkritumi – smagos metālus saturošie elektrofiltru putekļi, kopumā 53 307 t, kas uzglabāti big bag maisos, kas sāk sadalīties, kā arī atvērta tipa uzglabāšanas laukā.

Lai lemtu par šīs teorijas sanācijas pasākumiem, zemes īpašniekam būs jāveic teritorijas padziļināta izpēte, precīzi fiksējot piesārņojuma apjomu, izplatību un ietekmi uz vidi. Tikai pēc detalizētas izpētes datu iegūšanas būs iespējams lemt par konkrētiem pasākumiem un piemērotākajiem risinājumiem šī piesārņojuma ierobežošanai.

Cik ilgā laikā izzudīs radioaktīvais piesārņojums, kas konstatēts šajā teritorijā?
VVD Radiācijas drošības centra (VVD RDC) eksperti 2016. gada pārbaudē atsevišķās lokālās vietās konstatēja paaugstinātu starojuma līmeni. Tā kā nebija zināms, cik liels piesārņojuma līmenis un kāds ir piesārņotās augsnes apjoms, VVD RDC sadarbībā ar Beļģijas Radioelementu institūta ekspertiem, piedaloties Kurzemes RVP inspektoriem paraugu ņemšanā, šā gada oktobrī piesārņotājā teritorijā tika veikta pārbaude, kuras laikā no radioaktīvās teritorijas tika paņemti 15 grunts paraugi, kā arī Liepājas ezera ūdens paraugs. Beļģijas projekta ietvaros notiks paņemto paraugu laboratoriska testēšana, pēc tam, ņemot vērā analīžu rezultātus, tiks sniegtas rekomendācijas un izstrādāts rīcības plāns tālākām darbībām.

Iepriekš laboratoriski konstatēts radionuklīdu cēzijs Cs-137 (Cs-137)s 30,2 gadi. Tas nozīmē, ka

arī pēc 60 gadiem cēzijs no šīs teritorijas nekur nebūs pazudis, un ir svarīgi rast piemērotāko risinājumu teritorijas atveseļošanai.

Kādreizējā "Liepājas metalurga" teritorija. Publicitātes foto.

Vai un kā uzlabojusies gaisa kvalitāte Liepājā, kopš LM beidzis savu darbību?
Vērtējot pieejamo gaisa kvalitāti raksturojošo statistikas datu dinamiku, redzams, ka gaisa kvalitāte Liepājas pilsētā pēdējo 15 gadu laikā uzlabojas. Arī 2021. gadā "Gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna" izstrādes ietvaros veiktie gaisa kvalitātes mērījumi parāda, ka rādītāji nepārsniedz gada normatīvus nevienā no vērtētajām pozīcijām, izņemot atsevišķus mērījumus 2021.gada februāri, un tas bija saistīts ar Sahāras tuksneša putekļu reģionālo pārnesi.

2020. gadā, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mērījumu datiem Liepājā konstatēti atsevišķu vielu pārsniegumi: pārsniegti sīko putekļu PM10 diennakts, kā arī PM2,5 gada pieļaujamie robežlielumi, kā arī benzapirēna gada robežvērtības.

Vērtējot LM ietekmi uz gaisa kvalitāti Liepājā, redzams, ka šī uzņēmuma ietekme bijusi ļoti nozīmīga, sevišķi tad, kad vēl darbojās vecās martena krāsnis, taču arī pēc elektroloka tērauda kausēšanas krāsns uzstādīšanas uzņēmuma gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms uz kopējā fona joprojām bija iespaidīgs. Salīdzinājumam – Liepājas uzņēmumu 2020. gada kopējais gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms sastādītu vien 41% no tā, kāds būtu, ja strādātu arī "Metalurgs" un emitētu 2012. gadam līdzvērtīgu piesārņojošo vielu apjomu (uzņēmums tad darbojās ar 85% jaudu).  

Būtiska bija arī "Liepājas metalurga" ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. 2020. gadā kopējais CO₂ izmešu apjoms Liepājā bijis 80 567 tonnas, salīdzinoši – "Liepājas metalurgs" 2012. gadā faktiski emitēja 139 269 tonnas. Tas nozīmē, ka atjaunojot uzņēmuma darbību, pilsētas CO₂ izmešu apjoms pieaugtu gandrīz trīskāršā apjomā.

Kas nosaka piesārņojuma limitus, kas jāievēro uzņēmējam? Vai šodien tie ir tādi paši kā LM darbības laikā?
Piesārņojošas darbības radītās ietekmes samazināšanai normatīvajos aktos ir noteiktas stingras prasības, kas uzņēmumiem ir jāievēro. Valsts vides dienests, izsniedzot piesārņojošas darbības atļauju, var izvirzīt papildu nosacījumus plānotajai darbībai, lai samazinātu piesārņojošās darbības negatīvās ietekmes, kā arī noteikt piesārņojošās darbības monitoringa pasākumus un šo datu pieejamību sabiedrībai. Pieļaujamie piesārņojuma limiti tiek noteikti uzņēmumam izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā uzņēmuma darbības veidu, apjomus, izejvielas, pielietotās tehnoloģijas utt.

"Liepājas metalurga" darbības atjaunošanas gadījumā šie limiti varētu būt tādi paši kā uzņēmuma iepriekšējās darbības laikā, ja uzņēmuma darbība būs tieši tāda pati, kā iepriekš. Taču jāņem vērā, ka prasības tehnoloģijām laika gaitā mainās un, iespējams, pirms vairākiem gadiem nebija tik striktas, kā šobrīd, piemēram, tagad tiek izvirzītas stingrākas prasības filtru, attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai, lai tiktu pēc iespējas samazinātas piesārņojošo vielu emisijas vidē. Tāpat arī ir būtiski, lai darbībā tiktu ieviestas konkrētai nozarei izvirzītās labāko tehnisko paņēmienu prasības. Mazsvarīgi nav arī izvēlēties tādas tehnoloģijas, kuru darbību rezultātā tiek samazināts arī atkritumu apjoms.

Mūsu ieskatā ir jāspēj līdzsvarot ekonomiskās intereses ar sabiedrības tiesībām dzīvot tīrā vidē, un nav pieļaujams, ka jauna darbība pasliktina vides kvalitāti.

Vai iedzīvotājiem arī ir kāda teikšana pār uzņēmumiem, lai sargātu savu veselību?
Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kādi pasākumi tiek ieviesti negatīvās ietekmes samazināšanai, kā tiks kontrolēta to ievērošana. Diemžēl ikdienā redzam, ka uzņēmumu attieksme pret sabiedrības tiesībām iegūt detalizētu informāciju par plānotās darbības ietekmi un izvēlētajiem risinājumiem to ierobežošanai nereti ir formāla.

Taču iedzīvotājiem ir instrumenti, kā iestāties par savām tiesībām,

piemēram, iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas laikā var pieprasīt, lai atļaujā tiktu iekļautas prasības uzņēmējam sniegt informāciju sabiedrībai par vides kvalitāti visā uzņēmuma darbības laikā vai ierosināt iekļaut atļaujā papildus izvirzāmos nosacījumus piesārņojošai darbībai. Taču prasībām un ieteikumiem jābūt pamatotiem un faktiski realizējamiem, ar mērķi uzlabotu dzīves kvalitāti un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi.

Kādu ražošanu VVD gribētu redzēt bijušajā LM teritorijā?
Kādreizējā "Liepājas metalurgs" teritorija robežojas ar dabas liegumu "Liepājas ezers", kas ir viena no "Natura 2000" teritorijām. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās, ligzdošanas, spalvu mešanas vietu un arī atpūtas vietu migrācijas laikā, kā arī lai aizsargātu Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamus Liepājas ezera un tā piekrastes pļavu biotopus un putnu sugas.

Tādēļ viennozīmīgi nebūtu pieļaujama turpmāka šis teritorijas degradācija un vitāli nepieciešama tās atveseļošana.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka, attīstot jaunu industriālo zonu, pašvaldībai ir jāspēj gudri līdzsvarot uzņēmēju intereses un iedzīvotāju tiesības dzīvot tīrā vidē. Diemžēl līdz šim pašvaldība nav izmantojušas iespēju, teritorijas plānošanas dokumentos ražošanas funkcionālo zonu sadalīt apakšzonās, nosakot detalizētāk, kādas piesārņojošās darbības būs atļauts veikt konkrētajā teritorijā, īpaši domājot par traucējošo smaku un trokšņu ierobežošanu dzīvojamās apbūves tuvumā.

Man patīk un šķiet atbalstāms zaļā industriālā parka attīstības virziens, kāds tika prezentēts forumā "Latvija ceļā uz atbildīgu, zaļāku ražošanu — starts Liepājā". Saskatu potenciālu un nākotni šādas ražošanas attīstībai mūsu pilsētā.

Vai VVD soda piesārņotājus? Piemēram, šogad?
Mūsu mērķis nav sodīt, bet gan panākt, ka uzņēmumi veic savu piesārņojošo darbību, ievērojot vides prasības. Tomēr gadījumos, kad uzņēmums ilgstoši neveic mūsu uzdotās rīcības vai apzināti piesārņo vidi, no soda neizbēgt.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos VVD administratīvi sodījis 779 personas, piemērojot naudas sodu gandrīz 523 tūkstošu eiro apmērā

Te gan jāpiebilst, ka šie skaitļi ir par visās mūsu darbības jomās sodītajām personām.

Par trokšņu un smaku piesārņojuma noteikšanu – vai arī tam ir limiti? Kas un kā nosaka, vai limiti ir pārsniegti vai nav?
Jebkura piesārņojoša darbība, kas tiek veikta, rada ietekmi uz apkārtējo vidi, tajā skaitā var tikt novērota īslaicīga labsajūtu traucējoša smaka. Tomēr, kā liecina mūsu veiktās pārbaudes, ja uzņēmums ievēro vides prasības, šī īslaicīgā smaka nav atzīstama par traucējošu.

Traucējošas smakas ir ļoti subjektīvs faktors, reālajā dzīvē apmēram divas trešdaļas cilvēku smaku sajūt normāli, viena sestā daļa ir ļoti jūtīgi, un tikpat – salīdzinoši nejutīgi. Normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ir orientētas uz šo divu trešdaļu cilvēku labsajūtas nodrošināšanu.

Šogad karstajos vasara mēnešos, īpaši jūnijā un jūlijā, saņēmām īpaši daudz iedzīvotāju ziņojumus par traucējošu smaku. Tomēr, veicot pārbaudes, no visiem šiem ziņojumiem tikai apmēram 7% gadījumu novērotā smaka tika atzīta par traucējošu.

Savukārt, runājot par troksni, jāteic, ka visos gadījumos šis jautājums nebūs mūsu dienesta kompetencē. To uzrauga Veselības inspekcija. Izņēmums ir tie gadījumi, kad traucējošs troksnis rodas no uzņēmuma, kas saņēmis piesārņojošās darbības atļauju. Pamatotu sūdzību gadījumos uzņēmumam būs jāveic papildu trokšņu samazināšanas pasākumi.

Ko rīkoties iedzīvotājiem, ja šķiet, ka notiek kāds vides pārkāpums?
Kopumā jāatzīst, ka gadu no gada pieaug iedzīvotāju zināšanas par vides jautājumiem. To sekmējis arī mūsu darbs, izglītojot iedzīvotājus, lai viņi būtu zinoši un mācētu atpazīt vides pārkāpumus. Mēs aicinām iedzīvotājus lejuplādēt savos viedtālruņos VVD mobilo aplikāciju "Vides SOS". Šo aplikāciju iedzīvotāji ļoti bieži izmanto, lai paziņotu mums par piegružotām teritorijām. Šogad desmit mēnešos "Vides SOS" saņemti jau 3285 ziņojumi. Savukārt par smakām vai citiem vides pārkāpumiem, kur nepieciešama neatliekama vides inspektoru rīcība, aicinām ziņot, zvanot uz mūsu diennakts tālruni 26338800.