Ēka, kas vietai piešķir nozīmi – par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldi saka gleznotājs Andris Vītoliņš. Bet ne tikai to, un viņa spriedumos ir vērts ieklausīties.

VALSTS POLICIJAS KURZEMES REĢIONA PĀRVALDE, Bāriņu iela 3, ARHIS, 2005.
FOTO: EGONS ZĪVERTS
TEKSTS: ANDRIS VĪTOLIŅŠ, Rīgas gleznotājs ar darbnīcu arī Liepājā

Par to vietu es neko neatceros. Visdrīzāk tur bija šķūņi vai kārtējās bezrakstura stila garāžas. Kluss un noguris pilsētas nostūris bez jebkādas nacionālas nozīmes, bet ar galveno funkciju būt par runču audzētavu vai kaiju aerodromu. Tad pēkšņi pamanīju, ka tur uzradusies ēka. Liela ēka un mazliet citāda nekā vairums moderno stikla-murgi-alumīnija-ierāmējumā. Tantuki runāja, ka tas būs jaunais Liepājas pentagons. Ēka piešķīra vietai nozīmi.

Par 90. gadu tradīciju Latvijā bija kļuvis aizstāt kultūras namus ar RIMI supermārketiem. Arī Liepāja neatpalika, un pilsētas ostmala ieguva šo nacionālas izaugsmes objektu. Staļina laika cēlā celtne tagad bija kļuvusi par lielveikala pakaļpuses piebrauktuvi. Kanālmalas abu krastu apkārtne vēl vairāk attālinājās no Vakareiropas kultūras. Rezultāts bija Hruščova flirts ar amerikāņu popkultūru. Brīžam tur pat karuselis ar cirku piebraukāja.

Policijas ēka lieliski izpildījusi savas sabiedrību audzinošās funkcijas. No ķieģeļiem mūrētā celtnes fasāde atgādina – Liepāja pieder Eiropas kultūrai! Vai arī policija brīdina – sargi savu eiropieša morāli!

Tāda tipa iestādes piesaista milzum lielu skaitu automobiļu. Vairums tur strādājošo ir vīrieši, kas, protams, uz darbu brauc ar auto. Plus operatīvais transports un nelaimīgie apmeklētāji. Skumjš piemērs reiz bija Rīgā, kur Stabu ielā veidojās mūžīgs aizcietējums ar stāvošiem un apstāties gribošiem auto – kā pirms "Metallica" koncerta, jo satiksmes haosu radīja viena policijas filiāle. Liepājas gadījumā es gribu paslavēt arhitektu, jo automobiļus nejūt – transportu no ēkas veiksmīgi atsūc pilsētas maģistrāles un ielu tīklojums. Tas nemētājas pa apkārtējām ielām un pagalmiem. Pilsētniekiem nav problēmu turp nokļūt kājām vai ar sabiedrisko transportu.

Nu, pirmkārt, policija ir tāda veida iestāde, kur bez īpašas vajadzības nevajadzētu būt vēlmei nokļūt. Man ir ļoti palaimējies, ka neesmu apzadzies vai apzagts un tur neesmu bijis. Tāpēc esmu skeptisks jautājumā par pieejamību vai atvērtību. Pat nolēmu, ka apzināti tur neiešu, lai paliek noslēpums.

Ķieģelis ir lielākais trumpis fasādē. Tas lieliski atpūtina acis pēc mūsdienu monotonajām stikla un bleķa sienām. Vertikālās kolonnas rada respektablu iespaidu. Ēka paceļ policijas prestižu. Celtnes saimnieciskā puse – garāžas un piebrauktuves – labi piesegtas no skatītāja acīm.

Mani uzjautrināja līksmie burtiņi logos, kas aicina uz policijas kafejnīcu. Fasādes reklāmas un gleznu stangas ir latviešu arhitektu grābekļi, kam viņi atkārtoti uzkāpj. Saprotu, ka, būvējot lielu objektu, tādam sīkumam nepietiek laika, gribas domāt lielās, cēlās formās. Rezultātā mazais sīkums vēlāk izspraucas. Man kā māksliniekam jau par ierastu parādību kļuvuši jaunuzcelto ēku īpašnieku lūgumi atrisināt problēmas. Kur pielikt šiltīti vai ziņojumu dēli, kā piekārt fotogrāfijas vai gleznas?  

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.