Ar šo rakstu portāls aizsāk publikāciju sēriju par ievērojamām Liepājas ēkām. Vairāku nedēļu garumā stāstīsim par ēkām, kas piesaista ne tikai ar ārējo izskatu, bet arī savu vēsturi.

Dodoties pastaigā pa Hika ielu Peldu ielas virzienā, ir viegli sajust vēstures elpu, pat neraugoties uz to, ka daudzas no celtnēm piedzīvojušas rekonstrukciju vai remontu.

De Būra villa – ēka Hika ielā 10 – ar savu izskatu vienaldzīgu neatstās nevienu garāmgājēju. Tikai skumji, ka šobrīd ēka, kas ir kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīga celtne un nenoliedzami izstaro vēsturisku auru, ir klusa un neapdzīvota, turklāt vairs nav pirmā svaiguma.

Ēka būvēta 1886.gadā. Kā vēsta Liepājas latviešu kalendārs, pirmais ēkas īpašnieks bija R.Juntuhna. Tomēr jau 1900.gadā kā īpašnieks minēts Deburs, kura vārds vēlāk avotos parādās gan kā De Bura, gan – 1928.gadā īpašnieku sarakstā – kā A. De Boer. Visdrīzāk tieši šī īpašnieka dēļ ēka joprojām tiek dēvēta par De Būra villu.

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš zina stāstīt, ka De Būrs bijis Liepājas kapseļu (follijas, arī citi alvas izstrādājumi) fabrikas īpašnieks, domnieks. Silakaktiņš minēja arī faktu, ka šī īpašnieka vārdā agrāk bija nodēvēta iela, kas vēlāk apvienota ar Apšu ielu.

1930.gadā ēka piederējusi Valērijai Ķerpei, bet jau 1939.gadā ēkas pirkšanas tiesības ieguva AS "Latvijas kredītbanka".

Hika ielā 10 dzīvojis arī Jānis Ķerpe (1878. –1942.), Triju Zvaigžņu ordeņa, Atzinības Krusta, kā arī citu valstu ordeņu kavalieris. Pēc laikrakstos pieejamās informācijas Ķerpe Hika ielā 10 dzīvojis, sākot no trīsdesmito gadu vidus līdz četrdesmito gadu sākumam.

Ķerpe vairāk nekā 15 gadus vadīja Liepājas kara ostu darbnīcu. Šī darbnīca nodarbojās ar vietējo un ārzemju kuģu remontu, kā arī ar dzelzceļa vagonu, lauksaimniecības mašīnu un lidmašīnu izgatavošanu. 1937.gadā "Kurzemes Vārda" publikācijā "Inž. J.Ķerpes 15 darba gadi" minēts, ka Ķerpe sveikts kā izcils vadītājs. Latvijas brīvvalsts laikā Ķerpe bija Latvijas Tirdzniecības-Rūpniecības kameras vicepriekšsēdētājs, Rīgas biržas valdes loceklis, aizsargu pulka lidotāju eskadriļas komandieris un Latvijas Republikas autokluba priekšnieks.

"Kara laikā šeit bija vācu karavīru hospitālis", stāsta ēkas apsargs, kurš tajā dzīvo jau kopš 1991.gada. "Pēcāk šeit bija atpūtas māja", atceras apsargs. "Vēlāk, 80.gadu vidū, šajā ēkā bija Liepājas sanatorijas administratīvā ēka, kurā strādāja galvenais ārsts un atradās ēdnīcas zāle sanatorijas viesiem."

Tā kā sanatorija varēja uzņemt pat līdz 250 viesiem, Hika ielā 10 tika izveidota masīva piebūve, kas kalpoja kā ēdnīcas virtuve. "Šajā piebūvē bija gan ledusskapis istabas lielumā, pašiem savs konditorejas cehs un vairākas ēdienu noliktavas. Liela daļa no tā visa vēl ir saglabājusies arī šodien."

Blakus esošā koka ēka kalpojusi kā milzīga noliktava. "Tur glabājās trauki, aizkari un pat segas. Atceros gadījumu, kad mums tika pievests milzīgs daudzums lielu, biezu segu no Ķīnas. Noliktavu ar segām pa nakti uzmanīja māsiņa, kura no rīta bija aizmigusi, un noliktava iztīrīta. Vēlāk šīs segas redzēju izliktas pārdošanā netālajā komisijas veikalā," smejoties atceras apsargs.

Arī pats apsargs, bijušais PSRS virsnieks, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt, daļu savas dzīves pavadījis, strādājot sanatorijā par elektriķi. "Sāku strādāt 1987.gadā un mana alga bija aptuveni 120 rubļu. Darba pienākumos ietilpa elektrotehnikas uzstādīšana un labošana. Sanatorija slēdza 1993.gadā, manā darba grāmatiņā ir ieraksts par atlaišanu, tādēļ ļoti labi atceros šo laiku," stāsta vecais vīrs.

"Šodien ēka ir nolaista līdz skumjam stāvoklim, tai jāmaina jumts, un arī griesti ēkas iekšpusē nav labākajā stāvoklī. Ir bijušas idejas šeit iekārtot restorānu, dzīvojamo māju, arī viesnīcu, bet nekas no tā pagaidām nav īstenojies."

Apsargs spriež, ka šādas iespaidīgas vietas, kā Hika iela 10, zaudē savu vērtību, jo Liepājā nav pietiekami liela tūristu plūsma. "Šeit tūristiem nav ko redzēt, un Liepājai vajadzētu ņemt piemēru no Palangas."

Parka rajons, tajā skaitā Hika, Vites, Dzintaru un Liepu iela agrāk tika veidota kā atpūtas namu un villu rajons. Līdz 19.gadsimta otrajai pusei dzīvojamie nami Liepājā bija vienai ģimenei vai dzimtai paredzēti mitekļi un īres nami. Interesants šķiet fakts, ka vēl līdz 20.gadsimta sākumam novērojams īres namu celtniecības aizliegums šajā villu un atpūtas namu rajonā.

Parka rajonā redzami daudzi arhitekta Paula Marka Berči darbi, piemēram, ēka Hika ielā 9, Vites ielā 13 un Peldu ielā 56 – Lāzara Rostovska villa. Tomēr Hika iela 10 nav minēta kā P.M.Berči projekts.

Ēkas pašreizējā īpašniece ir SIA "Laila L". Uzņēmuma valdes loceklis kopš 2010.gada ir Sergejs Lobanovs, kurš kandidēja 2013.gada vēlēšanās partijā "PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Lobanovs ir arī SIA "H-sports" valdes loceklis. "Laila L", kā savu darbības nozari norādījusi skaistumkopšanu.