Pēc tam, kad portāls irliepaja.lv rakstīja par jaunā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma – SIA "Eipu" – nodomiem būvēt dzeramā ūdens termināli Kalpaka ielā, lai eksportētu ūdeni uz ārzemēm, esam saņēmuši vairākus liepājnieku jautājumus, uz kuriem atbildēt lūdzām SIA "Liepājas ūdens" vadītāju Andi Dejus.
Dzirdēts, ka dzeramā ūdens eksporta apjomi varētu būt vairāki miljoni tonnu gadā. Tas nozīmē, ka no kaut kurienes līdz terminālim jāpievelk pamatīga caurule, jo dienā tiks iesūknēts tūkstošiem tonnu ūdens. No kurienes šāds pievads varētu būt?
SIA "Eipu" ir pieprasījis tehniskos noteikumus un pašlaik izstrādā būvprojektu objekta pieslēgšanai pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem.
Pieprasītais ūdens patēriņš objektā ir līdz 3 miljoniem kubikmetru gadā.
SIA "Liepājas ūdens" infrastruktūra ļauj nodrošināt šādu pieslēgumu.
Cik daudz ūdens liepājnieki patērē diennaktī un cik lieli ir Liepājas dzeramā ūdens krājumi – vai varam atļauties izsūknēt vēl 3 miljonus kubikmetru (tonnu) gadā?
Diennaktī liepājnieki patērē gandrīz 9 000 kubikmetrus ūdens. Uzņēmumam pieejamie ūdens krājumi ļauj nodrošināt klientus ar kvalitatīvu produktu. Uzņēmuma klientiem nav pamata satraukties par iespējamām ūdens piegādes problēmām nākotnē.
Vai ik dienu sūknējot tādu daudzumu ūdens no esošās krātuves apkaimes zemnieku akas nepaliks sausas? Vai nekritīsies gruntsūdens līmenis?
Dzeramo ūdeni Liepājā, tāpat kā lielākoties visā Latvijā, iegūst no pazemes ūdens nesošajiem slāņiem, kas atrodas līdz 500 metru dziļumā, un nekādi nav saistīti ar gruntsūdeņiem tā ieguves rajonā. Gruntsūdeņus no pazemes ūdeņiem šķir vairāki ūdens necaurlaidīgi slāņi. Gruntsūdeņu līmenis Liepājas pilsētā un tās apkārtnē neietekmē uzņēmuma pazemes ūdeņu krājumus.
"Liepājas ūdens" līdz šim ūdens tarifa paaugstināšanu pamatojis ar ūdens patēriņa samazināšanos. "TV Kurzeme" sižetā Liepājas SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis izteicās, ka, gūstot peļņu no dzeramā ūdens pārdošanas SIA "Eipu", "Liepājas ūdens" varētu samazināt ūdens tarifu liepājniekiem.
Runāt par ekonomiskajiem aspektiem un prognozēt, kas varētu būt pēc gada, šobrīd ir mazliet pāragri, kaut vai ņemot vērā globālās ekonomiskās tendences, piemēram elektrības cenu svārstības no 5 eiro par megavatstundu svētdien līdz 276 eiro par megavatstundu pirmdien. Un kur tad vēl citas lietas.
Uzziņa
Dzeramo ūdeni, ar kuru tiek nodrošināta Liepājas pilsētas ūdensapgāde, iegūst no diviem artēziskajiem ūdens ieguves rajoniem – ūdensgūtnēm Otaņķos un Aisterē. Ūdensgūtne "Otaņķi" atrodas Liepājas ezera austrumu krastā Nīcas novada teritorijā. Ūdensgūtne "Aistere" atrodas Grobiņas novada teritorijā. No "Otaņku" ūdensgūtnes pazemes ūdeni iegūst jau no 1961. gada, bet no "Aisteres" ūdensgūtnes kopš 1989. gada.
(Avots: SIA "Liepājas ūdens")
15
6