Ar nākamo gadu visā Latvijā aizsāksies bioloģisko atkritumu šķirošana un dalīta savākšana – tādas ir normatīvo aktu prasības. Liepājniekiem būs tiesības no atkritumu apsaimniekošanas operatoriem SIA "Eco Baltia vide" un "Vides pakalpojumu grupa" pieprasīt brūnos konteinerus, kas paredzēti šiem atkritumiem. Tiesa, tā kā priekšā vēl ir jauns iepirkums par atkritumu apsaimniekošanas operatoru izvēli, straujākus apgriezienus bioloģisko atkritumu šķirošana varētu uzņemt maijā, jūnijā, kad iepirkums būs noslēdzies, teic SIA "Liepājas RAS" vides inženiere Liene Jākobsone.


Kāpēc būtu jāatšķiro bioloģiskie atkritumi? Gluži vienkārši tāpēc, ka šī būs iespēja  samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, jo bioloģisko atkritumu, kas sastāda gandrīz pusi no sadzīves atkritumu kopējā daudzuma, apsaimniekošanas maksa no 1.janvāra plānota par 40% zemāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa (slinkie maksās par čaklajiem). Ieguvums būs arī tas, ka tiks mazāk piesārņota apkārtējā vide.



Divdesmit gadu vietā divi mēneši
Pavisam drīz, 17. novembrī,  reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā SIA "Liepājas RAS" notiks jaunās bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas atklāšana – vairāk nekā mēnesi pirms plānotā termiņa, pastāsta Liene Jākobsone. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju sašķirotie bioloģiskie atkritumi vairs nenokās lielajā sadzīves atkritumu kalnā, bet tiks savākti vienkopus zem jaunās rūpnīcas jumta un pārstrādāti.


Bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas komplekss "Liepājas RAS" teritorijā. Foto: irliepaja.lv.

"Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols: "Valstī ir noteikts mērķis, ka 2035.gadā atkritumu poligonā noglabājam ne vairāk kā 10% no radītajiem atkritumiem , un atbildība par to arvien vairāk tiek pārcelta no valsts uz pašvaldībām. Savukārt pašvaldības to uzticēs īstenot un kontrolēt atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kāds ir arī "Liepājas RAS".  Tieši tāpēc esam realizējuši projektu "Divu fāzu sausās anaerobas fermentācijas sistēmas izveide poligonā "Ķīvītes" organisko atkritumu pārstrādei.


Visi bioloģiskie atkritumi plus dārzu un parku atkritumi, kā arī bioloģiskie atkritumi, kas nāk no mūsu šķirošanas ceha un līdz šim nonāca poligona energošūnās, tagad nonāks bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas tuneļos."


Arī poligona energošūnās "Liepājas RAS" ražo biogāzi, siltumu un elektrību. Taču, ja energošūnā process ilgst gadus desmit līdz divdesmit, tad ar jaunās tehnoloģijas palīdzību process notiks desmit speciāli izbūvētos tuneļos – slēgtā, kontrolētā vidē, turklāt daudz īsākā laikā.


"Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols ir pārliecināts, ka no bioloģisko atkritumu pārstrādes ieguvēji būs visi. Foto: irliepaja.lv.


Normunds Niedols: "Pirmajā mēnesī no atkritumiem izskalos ārā bioloģiju, sāksies fermentācijas process, un tā rezultātā radies šķidrums tiks ievietots fermentācijas tankos, kur tas rūgs un veidosies biogāze. Apmēram nedēļas vai mazliet ilgākā laikā tunelis tiks piepildīts, savukārt paša procesa ilgums vienā tunelī ir divi mēneši. Secīgi visus desmit tuneļus piepildot un secīgi arī tukšojot, tiks nodrošināta bioloģisko atkritumu pārstrāde."


Iegūtā sausā frakcija vēlreiz tiks šķirota, sijāta, no tās tiks atdalīta vieglākā – plastmasas – frakcija, un rezultāts būs tehniskais komposts. Tas, ko pēc bioloģisko atkritumu pārstrādes noglabā poligonā, nedrīkstēs pārsniegt 14% no tā daudzuma, kas tika ievietots tunelī – uz šādiem noteikumiem uzņēmums saņēma ES līdzfinansējumu projekta īstenošanai.


Atkritumu kalns, kas glabā Liepājas un pārējā "Liepājas RAS" atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumus. Foto: irliepaja.lv.


Runājot par tiešajiem ieguvumiem no bioloģisko atkritumu pārstrādes, Niedols saka: "Sausās fermentācijas pārstrādes tehnoloģija ļauj gadā vienā tunelī pārstrādāt 2100 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu komposta materiālā, kā arī pārstrādes procesā tiks iegūta biogāze 800 tūkstoši m3 gadā. Koģenerācijas procesā saražotais siltums ap 700 MWh tiks izmantots bioloģisko atkritumu pārstrādes procesu nodrošināšanai, bet pārējo siltumu izmantos poligona ēku apsildei un nomnieku vajadzībām. Turklāt poligonā ik gadu tiks apglabāts aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu".


"Liepājas RAS" vadītājs gan neslēpj, ka var paiet aptuveni gads, kamēr process tiks iedzīvināts un dos visus plānotos labumus.


Rēķinās ar to, ka būs tehniskais komposts, nevis "zelts"
"Liepājas RAS" bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca būs otrā aiz patlaban "Getliņos" jau funkcionējošā uzņēmuma.


Bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas tuneļi, katrā no tiem bioloģiskie atkritumi atradīsies divus mēnešus, kamēr process būs beidzies. Foto: irliepaja.lv.


"Kamēr iedzīvotāji šķiro tā, kā viņi šķiro, primārais vērtīgais resurss būs biogāze," teic Jākobsone.


Otrs produkts varētu būt jau pieminētais komposts, taču, kā saka vides inženiere, vispirms ir jāuzsāk process, jāizvērtē un jāsaprot, cik labs vai slikts ir šīs komposts.


Caur tuneļu grīdā esošajiem sietiem šķidrums no bioloģiskajiem atkritumiem aizplūst tālāk uz tankiem, kur tas rūgst un izdala biogāzi. Foto: irliepaja.lv.


Liene Jākobsone: "Rēķināmies ar to, ka sākotnēji tas nebūs augstākās kvalitātes – ja iedzīvotāji būs sašķirojoši bioloģiskos atkritumus ar piejaukumiem, tad arī komposts nekāds "zelts" nebūs."


"Zelta" vietā būs tehniskais komposts, kuru potenciālā piejaukumu satura dēļ varēs izmantot tikai poligonā kā atkritumu pārklājuma materiālu, jo tas tik un tā regulāri ir jādara, lai vējš nenestu atkritumus pa gaisu, lai putni netiktu klāt un neveidotos smakas.


Liene Jākobsone: "Brīdī, kad iegūsim tādas kvalitātes kompostu, kurā nav piejaukumu un nav arī pārsniegti citi mērķlielumi, piemēram, smagie metāli vai koli baktērijas, ceram, ka varēsim izmantot kompostu arī ārpus poligona, piemēram, tilpju aizbēršanai. Nākotnē – arī apzaļumošanā, puķu dobju ierīkošanā."


Normunds Niedols pastāsta, ka darbs pie jaunās bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas izveides aizsākās 2021. gada 3. novembrī, kad SIA "Liepājas RAS" un SIA "Velve" noslēdza projektēšanas un būvniecības darbu līgumu projektā "Divu fāzu sausās anaerobas fermentācijas sistēmas izveide poligonā "Ķīvītes" organisko atkritumu pārstrādei". Projekta kopējās izmaksas ir 8,3 milj. eiro (bez PVN). Daļu – ap 6 miljoniem eiro sedza ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, pārējo uzņēmums pats, izmantojot gan uzkrātos līdzekļus, gan AS "SEB bankas" aizdevumu projekta realizācijai (3 milj. eiro).