Vai pašvaldībai vajadzētu atbalstīt vairāk namsaimnieku ar mazākām summām, vai kā tagad – sadalīt finansējumu starp mazāk nekā trešdaļas gribētāju?

Nesen portāls jau vēstīja, ka no programmai "Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums* kultūras pieminekļu saglabāšanai" 33 iesniegtajiem projektiem tas piešķirts tikai deviņiem**, sadalot lielāku finansējumu, nekā iepriekšējās divas reizes – 120 583 eiro. Turklāt vairākiem namiem finansējums piešķirts atkārtoti, bet mājai Bāriņu ielā 21A – jau trešo reizi! Vairākkārt līdzfinansējums ticis arī citiem – Bāriņu 20, Bāriņu 31, Pumpura 9, Kūrmājas prospekts 20, Kungu 6, Brīvzemnieka 58 u.c.

Tas raisa diskusijas un arī neapmierinātību. Jau pirmajā reizē, 2015.gadā, kad pašvaldības izveidotā komisija (vada izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens), gandrīz pusi (19 000 eiro) no līdzfinansējumiem paredzētās summas atdeva deputātam Romānam Miloslavskim Krievu kopienas nama Kūrmājas prospektā 20 konservācijas un restaurācijas darbiem, uzvirmoja pretestība šādai politikai. Paskatoties šodien, kā veicies šī nama saimniekiem, diemžēl nekāds progress nav redzams.

Māslinieks Aivars Kleins, kurš atjaunojis nevienu vien māju un fasādi, uzskata, ka Liepājā pašvaldības politikai vajadzētu būt citādai, nekā, piemēram, Kuldīgā, kur cenšas atjaunot katru namu pilnībā. Viņaprāt, Liepājā veco, vēsturisko namu, kuriem vajadzīga palīdzība, ir daudzreiz vairāk, tāpēc ir jāmēģina ieinteresēt pēc iespējas vairāk namu un dzīvokļu īpašnieku iesaistīties Liepājas patiesās sejas – vēsturiskās apbūves – atjaunošanā, nevis gads no gada jāatbalsta daži, vieni un tie paši.

Iespējams, tas notiek tikai tāpēc, ka šiem dažiem ir labāk sakārtoti dokumenti, bet varbūt tā ir iespēja viena sasaukuma laikā tikt pie pāris atjaunotām mājām, ar ko palielīties vēlētājiem? Tajā paša laikā pieverot acis uz to, ka desmitiem vai pat simtiem namu brūk un nogrimst vēstures dzīlēs.

Atgriežoties pie nama Bāriņu ielā 21A, pirmoreiz tas saņēma pašvaldības līdzfinansējumu 1752 eiro ēkas fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei un fasāžu projektam 2015.gadā (iesniedzēju pārstāve – arhitekte Laura Kozlovska, kurai šajā namā pieder dzīvoklis, tur reģistrēts arī viņas uzņēmums SIA "Kokile"). Arī pērn Bāriņu 21A saņēma atbalstu – 4497, 65 eiro fasādes restaurācijas būvdarbiem, bet šogad – jau 21 948, 05 ēkas fasāžu restaurācijas 2.kārtajai un autoruzraudzībai.

Portāla lasītājs bija pārsteigts par tādu komisijas labvēlību, jo vēsturiskajam namam Bāriņu ielā 21A ir kāds būtisks trūkums – galīgi nepiemēroti, nepiederīgi balti plastmasas logu rāmji.

"Vai tas sader ar ēkas vizuālo tēlu? Ir taču noteikumi, vai tajos kas mainījies? Kāpēc Būvvalde vienus sodu par šādu praksi, bet citus atbalsta?" – nesaprot lasītājs, kurš pats bija mēģinājis pierunāt savu nama apsaimniekotāju piedalīties konkursā par finansējumu ēkas fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei. Apsaimniekotājs – SIA "LNA" – šo lūgumu noraidījis, norādot, ka nav vērts sniegt pieteikumu viena iemesla dēļ – jo ēkai ir balti plastmasas logi!

Kā tad tā? Viens pat nedrīkst iesniegt pieteikumu, kamēr otrs trīs reizes pēc kārtas saņem līdzfinansējumu, neraugoties uz tādu pašu situāciju?!

Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls skaidro, ka "viņi [Bāriņu 21A] veic fasādes restaurāciju. Tas nozīmē, ka plastmasas logu vietā pēc vēsturiskiem paraugiem tiks atjaunoti šai ēkas vizuālajam tēlam piederīgi koka logi. To paredz fasādes atjaunošanas būvprojekts".

Un vēl: "Runa ir par ēku – kultūras pieminekļu – saglabāšanas programmu, par noteiktu ēku grupu, uz kuru šī programma attiecas un tieši par restaurācijas, nevis renovācijas, būvdarbu līdzfinansējumu. Tas nozīmē, ka pasūtītājs vai projekta iesniedzējs apņemas pieminekli restaurēt, tas ir, atdot tam tās sākotnējās vērtības, plastmasas logus nomainīt uz koka utt. Bāriņu 21A tiks restaurēta nevis ielas fasāde, bet ziemeļu puses fasāde, kurā ir saglabājušies skaisti koka logi ar apdari. Pēc šiem oriģinālajiem paraugiem tiks izgatavoti jauni, ko liks plastmasas logu vietā, kas tur tiešām arī ir kā šai ēkai pilnīgi neiederīga nejēdzība!"

Savukārt dzīvokļa īpašniekam, kuram "LNA" pateica, ka uz atbalstu būvdarbiem pretendēt nevar, jo mājai ir plastmasas logi, Štāls iesaka "atnākt uz Būvvaldi un konsultēties ar Ilzi Bernāti vai komisijas vadītāju Mārtiņu Tīdenu".

Aigars Štāls: "Tas, ka apsaimniekotāji kaut ko nezina un neizprot, nav nekāds pārsteigums. Arī viņiem esam skaidrojuši un skaidrojam visu, kas nepieciešams...

*) Dokumentācijas sagatavošanai līdzfinansējums ir 75 procenti no kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā līdz 2000 eiro; būvdarbiem 75 procenti, bet ne vairāk kā 20 000 eiro; savukārt atsevišķu detaļu – vēsturisko logu, durvju u.c. elementu atjaunošanai – 50 procenti no kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 2000 eiro.
**) 2015.gadā atbalstīti 30 pieteikumi, 2016.gadā – 29.