Iespējas, ko sniedz pirms trim gadiem uzsāktā pašvaldības programma kultūras pieminekļu saglabāšanai,  mājai, kurā pati dzīvo, izmantojusi arī arhitekte Laura Kozlovska.

Uz dzīvi Liepājā Laura Kozlovska pārcēlusies pirms trīspadsmit gadiem, jo "man šeit patīk". Sākotnēji Liepājā tikai dzīvojusi, strādājusi galvenokārt ar "ārpus Liepājas" projektiem, taču nu jau vairākus gadus SIA "Kokile" izstrādā būvprojektus arī Liepājas pasūtītājiem. Turklāt galvenokārt tie ir būvprojekti Liepājas vēsturiskajiem namiem, vienā no kuriem – Bāriņu 21A – dzīvo arī Laura pati.

"Gribēju sasaisti ar Liepāju, būt noderīga šeit," viņa skaidro, kāpēc izveidojusi uzņēmumu un kāpēc sākusi projektēt tiem, kuri vēlas atjaunot skaistākos Liepājas namus – pilsētas vēsturisko apbūvi.

Ļoti gaidījusi, kad pašvaldība pieņems lēmumu par atbalstu vēsturisko namu atjaunošanai – "mūsu mājas un pilsētas dēļ". Loģiski, ka pirmais būvprojekts tapa namam, kurā Laura dzīvo, un tas bijis arī pirmais būvprojekts vēsturiskai mājai, ko, viena no augstskolas "modernistu kursa" absolventēm izstrādājusi.

Šobrīd namam Bāriņu 21A ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, kā arī pabeigtas divas no septiņām restaurācijas darbu kārtām – likvidētas bīstamas plaisas fasādē un atjaunota sānu fasāde, kura bijusi bez pamatiem. Tas viss tapis pamazām, pakāpeniski, katru gadu piedaloties pašvaldības konkursā un saņemot atbalstu.

Nav bijis viegli pārliecināt kaimiņus, vairāki no kuriem strādā ārzemēs. Droši vien sākumā arī citi skatījušies piesardzīgi uz pašvaldības uzsākto kultūras pieminekļu atjaunošanas programmu, bet nu jau cilvēki kļuvuši drošāki, novērojusi Laura, jo viņi redz tos labos piemērus, to, kas pēdējos gados ir izdarīts.

"Ja piesakās un izmanto, tad ir labi."

Piemēram, Tukumā arī ir atvērta šī programma, bet cilvēki nepiesakās.

Laura atzīst, ka pēc vairāku gadu intensīvas darbošanās vēsturisko ēku atjaunošanas lauciņā – izstrādāti astoņu fasāžu būvprojekti – un paralēli strādājot pie jaunbūvēm, jūtas nedaudz nogurusi, taču uz viņas galda atkal guļ vairāki jauni būvprojekti, kas saņēmuši pašvaldības finansējumu šā gada konkursā.

"Ļoti priecājamies par Kūrmājas prospektu 19 – tas ir tāds mūsu "rūpju bērns"."

Skaistās koka ēkas saimnieki konkursā piedalījās jau pērn, taču nesaņēma atbalstu. Šogad paredzēts ķerties klāt "nošļukušajai" verandai (tā sabojāta padomju laikos, uzlejot asfaltu), nākamgad vajadzētu atjaunot jumtu. Prieks arī par namu Republikas ielā 10, kur vismaz daļēji šogad tiks salabots jumts. Tāpat Kuršu 2. Namam jumtu remontēja jau pērn, bet nu kārta pienākusi fasādei. Pārsteigums visiem, arī pašam mājas īpašniekam bijis, ka konkursā saņemts atbalsts Berči projektētā skaistā, bet ārkārtīgi nolaistā nama Bāriņu ielā 26 būvdarbiem. Jaunais īpašnieks pats par saviem līdzekļiem iepriekš jau pasūtījis izpēti un būvprojektu, bet nu varēs ķerties arī pie praktiskiem darbiem.

"Kā lietotājai, ne arhitektei, man gribētos, lai no piešķirtā līdzfinansējuma netiktu atņemts PVN – tā ir piektā daļa no kopējās summas, ko varētu ieguldīt būvniecībā!"

Laurai arī žēl, ka pašvaldības noteikusi "griestus", cik viena māja drīkst saņemt, jo situācijas ir ļoti dažādas, piemēram, viena māja, kā Republikas 10, ir ļoti liela, cita savukārt atrodas prestižā vietā un ir īpaši skaists arhitektūras piemineklis, ko saglabāt būtu ieinteresēts ne tikai īpašnieks, bet arī sabiedrība.

Laura atzīst, ka sākotnēji vēlējusies, lai programma dod iespēju vienkārši atjaunot mājas, nevis restaurēt – tā varētu sakārtot vairāk namu, taču tagad domājot citādi.

"Esmu pieņēmusi programmu tādu, kāda tā ir. Iespējams, tieši restaurācija ir labākais veids, tad ir cita vērtība. Nevis dot sievietei lūpu krāsu, bet vitamīnus!"

Aicinot liepājniekus pieteikties programmai, Laura atgādina, ka jābūt uzmanīgiem, un, lai negadītos aizķeršanās, rūpīgi jāsakārto dokumenti, nedrīkst aizmirkst samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, lai arī tie būtu tikai nedaudzi eiro, daudzdzīvokļu mājās jāatceras par kopīpašnieku lēmumu. Nevajagot baidīties, jo "redzu, ka būvvaldē ir ļoti atsaucīgi darbinieki" – Ilze Bernāte visu izskaidrošot.

Arhitektes padoms – ja arī šobrīd nav naudas būvdarbiem, un pat ja tās nekad nebūs, vismaz pasūtīt arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kas nemaksā tik dārgi. Tā saglabāsies liecība par kultūrvēsturisko mantojumu, un varbūt pēc gadiem piecdesmit kāds to izmantos un māju restaurēs.

Uzziņa
Liepājā ir 29 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, divi valsts un vietējās nozīmes industriālie pieminekļi un valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs", kurā atrodas 628 vēsturiskas ēkas.

Kopš 2015.gada pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanai: arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei un būvprojektu izstrādei, kā arī restaurācijas darbiem.

Maksimālā atbalsta summa, piedaloties konkursā, vienā reizē nevar pārsniegt 20 000 eiro, taču ēku īpašniekiem ir iespēja pretendēt uz līdzfinansējumu vairākus gadus pēc kārtas. Kopējā atbalsta summa nevar pārsniegt 50 000 eiro.

Pēdējo trīs gadu laikā pašvaldība atbalstījusi 69 no 93 iesniegtajiem projektiem. Kopumā kultūras pieminekļu saglabāšanai piešķirtais līdzfinansējums ir 251 tūkstotis eiro (no prasītajiem 533 tūkstošiem).

No 69 apstiprinātajiem projektiem 31 bijis 2015.gadā, 29 – 2017.gadā, bet tikai 9 – 2017.gadā. 54 no 69 apstiprinātajiem projektiem attiecas uz dokumentācijas izstrādi, un tikai 16 – uz restaurācijas darbiem.

(Avots: Liepājas dome)