Šobrīd, kad tveice gan priecē, gan nomoka, un ikviens ir pateicīgs par atelpu, ko sniedz lielie, skaistie pilsētas koki. Tādi ir. Tāpat kā atvasēm apauguši, pāraugušiem vai sausiem zariem pilniem vainagiem – arī ar šādiem kokiem ir pilna Liepāja. Sūdzas liepājnieki gan no Jaunliepājas, gan Vecliepājas. Daudzviet no ierindas "izkritis" vai nozāģēts kāds koks, bet vieta palikusi tukša (ja nav atstāts milzīgs celms). Jaunus kociņus, kas būtu iestādīti zudušo vietā, nav.

Vai pašvaldībai ir kāds apkopojums par nocirstiem un iestādītiem kokiem? Vai ir plāns, kur un kā atjaunos koku stādījumus? Un kā ar koku kopšanu? Vai tas notiek? Plānveidīgi vai stihiski? Ir dažādas iestādes, komisijas, dārznieki, ainavu arhitekti – kurš atbild par kokiem?

Šādus un līdzīgus jautājumus portāls irliepaja.lv bieži saņem no liepājniekiem, tāpēc centāmies meklēt atbildes gan Būvvaldē, gan Komunālajā pārvaldē.


Tik lielus celmus nemēdz atstāt. Šis redzams kopš agra pavasara. Lasītāja foto.


"Koku ikdienas uzturēšanas darbus veic Liepājas Komunālā pārvalde, tostarp kopj koku vainagus, novāc bojātos, slimos, bīstamos, kritušos kokus, stāda jaunos kokus vietā, atjauno stādījumus, vandaļu nolauztos kociņus, zāģē atvases, laista jaunos kokus," mums atbild Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.


Arī šis koks aug Dzintaru ielā, bet līdzīgus skatus var redzēt arī citviet pilsētā. Foto: irliepaja.lv.


Pēc viņas sacītā, koku kopšana un uzturēšanas darbi notiek plānveidīgi, pastāvīgi ir piesaistīti profesionāli arboristi no uzņēmuma SIA "Tranzīts L".

"Konkrēti Dzintara ielā koku atvases plānots sakopt tuvākajā laikā jūlijā, pēc koku sakopšanas pabeigšanas Jaunliepājā. Koku atvašu kopšanas ātrums un apjoms atkarīgs gan no laikapstākļiem, gan speciālistu pieejamības," teic Freidenfelde.  

Runājot par jaunu koku stādīšanu, Būvvalde skaidro, ka par to lemj ainavu arhitekte Margarita Teivāne, "izskatot ielu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvprojektus vai iedzīvotāju ierosinājumus un iniciatīvas apzaļumot savu vai pilsētas teritoriju". Katrā projektā iespēju robežās tiekot paredzēta esošo koku saglabāšana un jaunu stādījumu ierīkošana.

"2022. gadā kopumā izdotas 76 atļaujas ciršanai, kuru pamatā bijuši iedzīvotāju iesniegumi vai pašvaldības būvniecības ieceres. Tāpat šogad notikušas septiņas koku publiskās apspriešanas.

Papildus tam Liepājas būvvaldes speciālisti sadarbībā ar Apstādījumu uzraudzības komisiju turpina uz pašvaldības zemes augošo koku inventarizāciju, uzskaitot esošos kokus pilsētā, kā arī fiksējot no jauna iestādītos kokus. Šobrīd uzskaitīti jau teju 700 koki," skaidro Freidenfelde.

Taču Būvvaldes rīcībā nav kopējas statistikas par no jauna iestādīto koku skaitu, jo tas, pēc Freidenfeldes sacītā, lielākoties notiek atsevišķu būvprojektu ietvaros. Piemēram, zināms, ka rekonstruētajā Ezermalas ielā projekta gaitā iestādīti ap 70 jauni koki.


Barbariski nozāģēts zars liepai. Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls to vērtē kā "pašdarbību". Lasītāja foto.


Komunālā pārvalde portālam irliepaja.lv sniedza šādu statistiku par pilsētā iestādītiem kokiem, un to skaits ir niecīgs:


2021.gadā atjaunoti 14 pilnībā nokaltušie ozoli Grīzupes ielā. To veica Grīzupes ielas būvnieks garantijas darbu ietvaros;
2020.gadā Komunālā pārvalde nomainījusi 21 koku – dažādās vietās pilsētā, kur tika nolauzti jaunie koki;
2019.gadā pārstādīti koki no agrākām vietām jaunās vietās, jo koki dažādu iemeslu dēļ traucēja vai nu satiksmei vai īpašumiem. Traucējošie tika pārstādīti tajās vietās, kur jaunie koki tika nolauzti. Šādi pārstādīti septiņi koki".