Lai iepazīstinātu lasītājus ar Liepājas vēsturi, portāls turpina savu jauno rakstu sēriju "Kādas bildes stāsts". Šajā sērijā tiek apskatītas un aprakstītas fotogrāfijas no populārās Liepājas vēsturisko bilžu grāmatas "Pastaiga pa skaisto Liepāju", kuru biedrība "Liepāja 400" izdeva pērnā gada pavasarī.

Septītais stāsts ir par Jūras virsnieku sapulces ēku.

Liepājas Karostā, Atmodas bulvārī 9, ir izcils 20.gadsimta Eiropas nozīmes kultūras mantojuma objektu komplekss. Visizcilākā no tiem ir bijusī Krievijas impērijas Jūras virsnieku sapulces ēka.     

Jūras virsnieku pils arhitektūras projekta autors ir Sankt-Pēterburgas arhitekts polis Stefans Gaļenzovskis (Stefan Galezowski, 1863. – 1944.). Pils inženiertehniskos darbus projektējis J.Bļiznjanskis.

Uzvarējis Baltijas flotes galvenā štāba izsludinātajā konkursā, Gaļenzovskis Liepājā pirmo reizi ieradās 1898.gada 1. maijā* uz sapulces ēkas pamatakmens iesvētīšanu, lai gan visa kompleksa celtniecības rasējumi bija apstiprināti jau 1896.gada 21. aprīlī Pēterburgā.  

No 1901. līdz 1903.gadam, mokoties ar regulāru naudas trūkumu, celtniecība bija "iesaldēta". Pils ēka pabeiga tikai 1907.gada 5. jūlijā (pieņemšanas komisijas akts).

Jau vasarā uz 1907.gada 27.decembri bija izziņota pils oficiāla atklāšanas balle.

Tās sākums šajā datumā bija plānots pulksten 8 vakarā. Pirmos viesus no Pēterburgas, kas atbrauca ar speciālo vilcienu un piestāja gala stacijā tagadējā Ložmetējnieku ielās malā, sagaidīja Aleksandra III kara ostas komandieris, kontradmirālis I. Grigorovičs, pils vecākie un balles speciālie rīkotāji. No pilsētas ormaņu kalešās atbrauca Liepājas domnieki, I ģildes tirgotāji, rūpnieki, lielākie ostas rēderi.

Viesu vidū zeltīti tresotā uniformā bija redzams Kurzemes gubernators grāfs Sverbejevs, Liepājas jūras cietokšņa komendants, valsts ierēdņi no Sanktpēterburgas – Krievijas Satiksmes un Jūras ministrijām, sauzsemes armijas un flotes ģenerālštāba un žandarmērijas virsnieki, cara galma aristokrātija. Pie pils parādes kāpņu uzejas dāmām pasniedza ziedus, deju programmu un Krievijas Sv. Andreja karoga krāsu lentu, kas pār kreiso plecu piestiprināta ar speciālu bronzas žetonu par godu šim notikumam. Vietējie pilsētas dārznieki svinību viesu dāmām bija sagatavojuši īpašas porcelāna minikrūkas ar dzīvu vijolīšu pušķīšiem, kas piespraužamas pie jūras pelēka krinolīna un tumša samta vakarkleitām, un tik romantiski izstaroja savu maigo aromātu.

Balle sākās tikai ap 11 vakarā, kad stacijā pienāca otrais vilciens ar viesiem no Viļņas un kļuva skaidrs, ka cara Nikolaja II ballē nebūs.       

Dejas uzsāka ar polonēzi, kurā piedalījās visi sapulcējušies. Pēc tam sekoja valsis, šakonē, kadriļa, pa-de-pašinjez, mazurka, pa-de-kašir, kotiljon (lēna poļu polka), hopaks, strauja spāņu deja – ispanščina, Vīnes valsis un visa pirmās programmas daļa noslēdzās ar maršu. Dejas vadīja pieredzējuši flotes virsnieki.

Video: polonēzes piemērs kādā no ballēm.

Savas lietas zinātājs, kapelmeistars Petrovs ar orķestri no Jūras zāles balkona viesus apbūra ar majestātiskiem mūzikas opusiem.

Starpbrīžos viesi bufetē vai ēdamzālē varēja iedzert tēju, cienāties ar augļiem vai saldējumu un tas viss tika servēts triju stāvu porcelāna traukos-piramīdās, bet mazajā ēdamzālē matrožu formās tērpti viesmīļi (oberi) no I stāva virtuves eletriskā lifta pienesa siltos salātus un karstas uzkodas. Dāmu (gaiši zilā) un kungu (gaiši zaļā) mazajās zālēs uz drapētiem marmora galdiem dzirkstīja Krimas šampieša lēzeno pokālu piramīdas.

Balli slēdzot, pirmais vilciens staciju atstāja pulksten 2 naktī, tad nākamie – pulksten trijos un četros.

Plašas reportāžas par Virsnieku pils atklāšanu teju vai visu 1908.gada janvāri publicēja Krievijas Baltijas flotes avīzē "Kotļin" Kronštatē. Balle pēc Sanktpēterburgas un vietējo žurnālistu novērtējuma "bija izdevusies lieliski, tajā bija redzamas daudzas jaunas sejas, jaunās dāmas varēja izrādīt savus jaunos tērpus, zibsnīt ar rotām un jaunatnei pavērās plīvuraini kautrīgas romantikas apbrīnas izdevības..."

Nākamajā šīs rubrikas stāstā - turpinājums par Jūras virsnieku sapulces ēku.

* visi datumi "vecajā stilā", mūsdienās atsķiroties par 14 dienām.