Lai iepazīstinātu lasītājus ar Liepājas vēsturi, portāls turpina savu jauno rakstu sēriju "Kādas bildes stāsts". Šajā sērijā tiek apskatītas un aprakstītas fotogrāfijas no populārās Liepājas vēsturisko bilžu grāmatas "Pastaiga pa skaisto Liepāju", kuru biedrība "Liepāja 400" izdeva pērnā gada pavasarī.

Devītais stāsts ir par  Armijas ekonomisko veikalu (AEV).

Par šo, kādreiz tik populāro veikalu, tagad ar nostaļģiskām sajūtām var atecēties tikai nedaudzi liepājnieki, un arī tie, kas aplūko retro fotogrāfijas no Rožu laukuma apkaimes. Jau  Latvijas Republikas trešās Saeimas laikā ik palaikam tika dzirdētas valodas par kaut cik taisnīgu valsts iejaukšanos mazumtirdzniecības cenu regulējumā. Taču arī ceturtā Saeima, pakļaujoties vācu, ebreju un pie frakcijām nepiederošu deputātu–lobiju spiedienam, šādu valsts iejaukšanos cenu regulējumā vairākkārt noraidīja.

1934.gada 15. maijā pēc K. Ulmaņa apvērsuma politiskā konjunktūra manījās. Latvijas labēji nacionāli noskaņotajai valsts nomenklatūrai, armijas virsniekiem un Aizsargu organizācijai vairs nebija jārēķinās ar Saeimas opozīciju. Jāsaka gan, ka šādu, tik plašu valsts ekonomisko  intervenci ar cenu regulējumu, atbalstīja liela daļa iedzīvotāju. Līdz 1934.gadam ar nosaukumu "Armijas ekonomiskais veikals" (AEV) kā valsts organizēta mazumtirdzniecības iestāde darbojās tikai Kara ministrijas pakļautībā un lielā daļā ar precēm apgādāja karavīrus.

Ar ģenerāļa Jāņa Baloža atbalstu 1934.gada vasarā K. Ulmanis parakstīja rīkojumu par valsts universālo veikalu celtniecību un darbības uzsākšanu Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī.

Visa Armijas ekonomiskā veikala darbības un padotības struktūra bija pakļauta Kara ministrijai, un tajā galvenie darba ņēmēji bija atvaļinātas vai dienestā esošas millitārpersonas. Liepājā par AEV būvniecības vietu izraudzījās Rožu laukumu 9/10, bijušo Liepājas maģistrāta Mazo (amatnieku) ģildes ēku un zemi, kas tajā brīdī piederēja F. un W. Thoningiem.

Ar Armijas komandiera pavēli par Liepājas nodaļas priekšnieku iecēla pulkvedi Andreju Lejassausu (1895.–1942.), bet pēc diviem gadiem pulkvežleitnantu Kārli Zīvertu (1897.–1943.) Pēdējais AEV Liepājas viekala vadītājs bija artilērijas kapteinis Edvards Griķis (1901.–1969.) Pulkvedim A. Lejassausam kopā ar Armijas tehniskās celtniecības priekšnieku, pulkvedi Ansi Galindomu, bija milzīga atbildība gan par veikala celtniecības darbiem, preču sortimentu, gan arī izraugoties personālu. "Atdzimušās Latvijas īsteno saimnieku" ēkas jaunbūves pamatakmens ceremonija notika 1934.gada 13. decembrī, klātesosot Liepājas un Rīgas garnizonu pārstāvjiem, zemkopības ministram Birzniekam, gan pilsētas un apriņķa pašvaldību darbiniekiem. Ģenerālis Balodis bija atsūtījis izdalīšanai strādniekiem 200 latus, uz ko būvdarbu vadītājs Hermanis Liepiņš ierosināja visiem 300 svinību dalībniekiem ģenerālim uzsaukt trīsreizēju urrā.

Veikala atklāšanas reklāma laikraksta "Kurzemes Vārds" titullapā.

Jaunbūves arhitekts un atvaļinātais armijas virsnieks Aleksandrs Rācenis ēkai bija paredzējis apjomīgus darbus ar pamatnes monolīta sagatavošanu un pārsedžu stiegrotu betonēšanu.

Veikala atvēršana bija plānota 1935.gada 15. maijā, taču kaut kas nogāja greizi ar pirmā un otrā stāva stikla vitrīnu piegādi un iestiklošanu – Rīgas būvstikliniecības firma "E. Bauman–Fromholds" ar tik apjomīgu pasūtījumu provincē netika galā, vainojot Rīgas–Liepājas līnijas dzelzceļniekus un arī Liepājas vēju. 

Armijas ekonomiskā veikala atvēršana Liepājā notika 18. maijā pulksten 13. Divas stundas pirms tam veikala augšstāvā bija lūgto viesu goda dineja ar lepnām runām un sulīgi sirsnīgiem tostiem.

Rožu laukums, Ugusnsdzēsēju laukums un visas apkārtējās ielas jau no agra rīta bija ļaužu pilnas, bet, kad atvēra veikala trīsvērtņu durvis, tad cilvēku, galvenokārt ziņkārīgo, spiediens tās izļodzīja jau pirmajās stundās. Vēl maza detaļa – durvīm pēc amerikāņu izgudrojuma bija piemontēts mehānisks virinājumu uzskaites aparāts, kas saplīsa jau pirmās dienas vakarā pie aptuveni 10 tūkstošā vēriena.

Tas gan jāuzsver – viss Liepājas AEV sarežģītais radīšanas process notika ar virsmotīvu – radīt modernu, ne zemāk par Eiropai cienīgu universālveikalu – iepirkšanās paradīzi.

1935.gada janvārī topošā veikala nodaļu vadītāji tika komandēti uz Vāciju, Berlīni, lai novērotu turienes lielo iepirkšanās ielu veikalu darbību. Tieši tur redzētā iespaidā Liepājā veikala preču nodaļas papildināja ar delikatešu pārdošanas nodaļu, (tāpat kā Berlīnes Kūrfirstendamas veikali). Rosinātāji bija vadītājs Frīdrihs Saukants un vietnieks Jānis Kabuls. Delikateses: aptuveni 40 ārzemju vīnu un četras šampanieša šķirnes, itāļu sardīnes, Vidusjūras mīdijas, austeres, Prūsijas briežu dārzu medījumi un Polijas tītaru un pašmāju pīļu, zosu vai laukirbju kautputni. Nu, protams, – arī cietās desas un Bavārijas baltās cīsiņdesas un plānpapīra liesā šķinķa taurītes... Liepājā gan arī bija vairāki citi delikatesu veikali: Aleksandra Bariševa, Helēnas (tagad Pasta) ielā 2 vai Dvairas Brensones desu un delikatešu veikals Graudu ielā 35.    

1937.gadā delikatešu nodaļa sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu – svētdienas brokastu, vasaras pusdienu un dineju uzkodu un ēdienu servēšanas izbraukumus "veikala traukos", kas guva, sevšķi dineju galdi, ļoti plašu klientu piekrišanu. Domāts bija arī par vienkāšajiem pircējiem – tiem bez maksas piedāvja salokāmas cieta papīra kabatā ieliekamas iepirkšanās turzas ar AEV zīmolu.

Veikala iekšskats.

1939.gadā AEV plānoja paplašināt ar rotaļlietu, ieroču, dāmu un kungu pulksteņu, cepuru un parfimērijas nodaļām. Jau bija uzsāktas sarunas par zemes pirkšanu Kungu ielā 1 no Rozekranciem. Septembrī, sākoties Otrajam pasaules karam, šis plāns netika realizēts.

1939.gada rudenī veikala pircēju publikā parādījās neredzētas sejas – no Kara ostas svētdienās ar tramvaju vai pasūtītajiem ormaņiem "vatagās" atbrauca PSRS kara bāzes virsnieki, 1940.gada ziemā arī sarkanarmieši un sarkanflotieši. Šai publikai, lai arī poļitruku stingri instruētai, tas bija graujošs kultūršoks – "Tas viss esot viens kapitālistu teātra iestudējums un māns, nu nevarot tā būt, ka latvieši preču plauktu saturu tik ātri spējot atkal atjaunot. Un šī izstāde tūlīt aizvērsies".

Armijas ekonomiskais veikals ar preču pārpilnību un vidēji zemākām cenām vilināja arī tādus, kam kabatās svilpoja vējš. Tā 1938.gada trešajos Ziemsvētkos delikatešu nodaļas komijs Edvīns Jura d. Meķis (1910.–1963., vēlākais Liepājas padomju čekas un milicijas priekšnieks) pamanīja, ka kāds branga apaļuma kungs ieslidina sava manteļa kabatā liķiera konfekšu kastīti. Zaglis, izrādījās, bija pilsētā pazīstams daktera Ārdava "neizdevies dēls",

kas zagto mantu bija piesūcies kā pūķis un, no manteļa atbrīvots, miesās nemaz nebija vairs tik brangs.

1940.gada 15. maiju Latvijā, arī Liepājā, svinēja kā jaunu svētku dienu – Ulmaņa dibinātu Latvijas atjaunošanas dienu. Virs AEV jumta dega sarkanbaltsarkanu spuldzīšu virtene ar zīmīgu uzrakstu: “Brīviem dzīvot – brīviem mirt par Latviju!"

Dažas dienas vēlāk veikala  78 darbinieki svinēja savas darba vietas pastāvēšanas un Liepājas lepnuma 6.gadadienu. Neviens šajā brīdī nevarēja paredzēt, ka Rožu laukumu 9/10  karš tik traģiski noslaucīs no pilsētas kartes.

Aina, kādu "zīmējis" "Kurzemes Vārds" 1937.gada pēdējā svētdienā pirms Ziemsvētkiem: “Pelēka, vējaina diena, bet tomēr "zelta svētdiena". Ielās, it sevišķi pret vakaru, tāda drūzma, kā svētku dienās. Staigā jauni cilvēki, tai skaitā precēti pāri, veselas ģimenes ar maziem bērniem, staigā gar veikalu letēm, skatās skatlogos, aplūko izliktās lietas. Bet sejās lasāmas nopietnas domas – khmm, desmit latu maksā... Skat, vai pietiks naudas...? Un pēkšņi kāds gudrāks pagriežas veikala durvīs: viņš ir izškīries, viņš ir aprēķinājis, ka naudas pietiks gan. Iznāk iepirkties arī  vecāks lauku pāris. Viņiem gan īsti nesaskan: "Nu nāc, nāc – sieva pikti rājas. Iebāzis degunu tabākas logā,  un nu stāv kā stabs".

"Vai tu domā, ka Ziemsvētkos pie Puzēniem bez kārtīga cigāra rādīšos? Tu tač zini, kāds viņš par pīpmani!"

Bet jau pie nākošā loga gadās aizkavēties sievai. Tas ir galantērijas preču veikala skatogs un te sieviešu cilvēkam tik daudz jauku lietu ko skatīt un apskatīt. “Nu ko tu uz tām lupatām skaties?" – vīrs rājas.

Bet, kad veikalu slēdzot, abi soļo mājās, tad nopirkta tabāka Puzēna tēvam un skaisti lakati Līzītei un Ilzītei. Arī pašai strīpains lindraks pēc pilsētas modes un pildītas bombongas atsevišķā tūtā.  Ziemsvētkos takš nevar ciemos iet tukšām rokām!"

Grāmatu "Pastaiga pa skaisto Liepāju", kurā ir vairāk nekā 200 vēsturisko bilžu, mūsu pilsētā var iegādāties grāmatnīcās "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze" un "Globuss", Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā, viesnīcās "Promenade Hotel" un "Art Hotel Roma", kā arī pašā biedrībā "Liepāja 400", zvanot 26559809.