Liepājas ostas bākas komplekss ir viens no retajiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta objektiem, kas publiski nav pieejams.

Runas par publiski pieejamas pomendādes pagarināšanu līdz pat jūrai jau ir vairākus gadus, tomēr par prioritāriem Liepājā vienmēr tiek atzīti citi projekti. Spriežot pēc pašreizējiem plāniem, ātrākais, kad par promenādi liepājnieki un viesi varēs nokļūt līdz jūrai, ir pēc 2-3 gadiem. Reāli – 3 līdz 4 gadiem.

Kā liecina vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa informācija, Liepājas ostas bāka ir vērtīgs Latvijas kultūras un inženiertehniskā mantojuma objekts, kas kopš 1868. gada saglabājies bez būtiskām izmaiņām. Celtne un tās vēsture ir saistīta ar Latvijas otrā lielākā vēsturiskā hidrotehniskā kompleksa – Liepājas ostas attīstības vēsturi un ir tā sastāvdaļa. Bāka celta kā unikāls, pilnībā saglabājies būvobjekts, kas sastāv no koniskām, ar bultskrūvēm savstarpēji savienotām ķeta segmentu platēm.

Tas ir vienīgais ķeta segmentu konstrukcijas bākas tornis Latvijā. Tajā atrodas un ir apskatāmi citās Latvijas bākās zaudēti tehniskie risinājumi un ierīces, kā rotējošā galda atsvaru šahta un ķeta lējuma ažūri vītņu kāpņu pakāpieni un konsoles, fokusa/kupola 12 šķautņu telpas dzidrināto stiklu stiklojums. Bāka ir izteiksmīga, vizuāli uztverama Liepājas ostas un pilsētas panorāmas sastāvdaļa, kas skatāma gan no jūras, gan Dienvidu mola, gan pašvaldības labiekārtot sāktās kanāla promenādes puses. Bākas apbūves kompleksā ietilpst uzrauga dzīvojamā un mašīnmāja, kuras apvienotas zem viena jumta. Liepājas ostas bākas komplekss ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

1866. gadā pēc Krievijas Satiksmes un Jūras ministriju pasūtījuma tika uzsākti Liepājas tirdzniecības ostas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, kuru gaitā 1868. gadā tika uzcelta Liepājas bāka. Literatūrā minēts, ka tās tehnisko projektu izstrādājusi un gaismas ierīces montējusi angļu firma "Chance Brothers & Co Near Birmingham”. Bākā atrodas par to informējoša misiņa plāksnīte. Bākas ķeta lējuma  segmenti atlieti F.E Harmsena dzelzslietuvē. Lai taupītu uz materiālu piegādes un izgatavoto bākas detaļu transporta rēķina, dzelzslietuves šķūņi kā pagaidu celtnes tika uzcelti un darbojās tiešā jaunceļamās bākas tuvumā.

Daļa metāla aprīkojuma ražoti Liepājas būvuzņēmēja Leopolda Meinharda dzelzslietuvē un metālizstrādājumu remonta darbnīcās (1862. – 1873.) Ziemeļrīta ostmalā, tagad Jaunā Ostmala 2.Līdz jaunās bākas uzcelšanai pie Tirdzniecības kanāla dienvidu piekrastes darbojās vecā bāka – tagad Liepājas loču tornis ar primitīvu un nedrošu uguns signālu.

Pirmā jaunās bākas gaismas ierīce sastāvēja no petrolejas spuldzes ar fokusējošām lēcām uz rotējošas metāla plates – galda, kuru darbināja ar vinču uzvelkams pulksteņa mehānisms/paceļamā atsvaru bumba atradās vertikālā caurulē bākas centrā. Ap 1897.gadu bākas petrolejas gaismas avotu nomainīja ar gāzes degļiem, uzlaboja lēcu un reflektējošo ekrānu sistēmu.

Bākas signāls bija pastāvīga uguns ar vienu stiprāku uzliesmojumu. Sākoties I pasaules karam 1914. gada augustā, septembrī un 1915. gada martā vācu kara flotes kuģi ar lielgabaliem vairāk kārt apšaudīja Liepāju, trāpot arī bākai. 1923./24. un 1924./25.gados remonta darbos nācās nomainīt septiņas 27 – 30 mm biezas 2,3x1,5 m ķeta plāksnes, kuras bija lielgabalu granātu bojātas. Tomēr pateicoties bākas vertikālajai un horizontālajai pludlīnijas formai vairums granātu bija rikošetā atlēkušas no tās virsmas.

1915. gada aprīlī krievu karspēks bāka iekārtu demontēja un izveda uz Krieviju. Tās vietā vācu kara flote uzstādīja jaunu elektrisku ierīci ar Berlīnes firmas "Jul. Pintsch” diviem staru metējiem un 250 mm fokusa atstatuma lēcām uz rotējoša galda. Gaismas avots – 1000 W kvēles gaismas spuldze un rezervē petrolejas deglis. Elektrību ražoja kvēlgalvas petrolejas motors, kas atradās šķūnī pie bākas. Šo ierīci izmantoja līdz 1942. gadam, kad bākas elektrisko gaismas avotu taupības nolūkā nomainīja pret acetilēna zibšņu aparātu uz esošās pamatnes. Šī gaismas ierīce kalpoja arī pēckara laikā līdz sešdesmitajiem gadiem.

Bākas korpuss pēc II pasaules kara vairākas reizes krāsots. Sešdesmito gadu vidū bākas gaismas stāva logi pilsētas pusē aizklāti ar skārdu, samazinot gaismas zibšņa leņķi līdz 180 grādiem. 1987. gadā (ir uzraksta plāksnīte) uzstādīta tagadējā gaismas zibšņa optiskā ierīce polikarbonāta kupolā. Rotējošais galds ir nomainīts pret nekustīgām koncentriskām lēcām, kuru fokusā regulāri iedegas elektriskā kvēlspuldze. Modernizācija veikta arī 1997. gadā un 21. gadsimta sākumā, uzstādot radio ultraīsviļņu signāla pārraidīšanas un akumulatoru iekārtas.