Nu jau liepājnieki vairs nebrīnās un nejautā cits citam, kas tie par melniem putniem, kas lidinās virs jūras un ezera, plivina spārnus, pastaigādamies pa jahtu ostas muliņiem vai "Golodova dambja" galā. Kormorānu jeb jūraskraukļu klātbūtne kļuvusi par ikdienišķu parādību, lai gan vēl pirms pāris gadiem šie puni Liepājā bija retums.

Kas ir kormorāni un kā pret tiem attiekties? To portāls irliepaja.lv jautāja medniecei un žurnāla "Medības" korespondentei, liepājniecei Katei Šternai, kura ir tuvāk papētījusi šos putnus viņu ligzdošanas vietā Liepājas ezera dienvidu galā, kā arī ornitologam, dabas eksperts par putnu sugām Kārlim Milleram.

Izēd zivju krājumus, bendē kokus
"Tur ir tikai koku skeleti, pat mušas tur nav!" – par redzēto kormorānu ligzdošanas vietā emocionāli stāsta Kate Šterna.

Kate Šterna "izlūkos" devusies kopā ar savu kolēģi Egilu Paņēvicu, kurš uzņēmies nokārtot atļaujas, jo kormorāni ligzdo netālu no Bārtas ietekas ezerā, vietā, kas ir aizsargājama dabas teritorija, kurā bez atļaujām kāju spert drīkst tikai vides inspektori.

Kormorānu ligzdošanas vieta pie Bārtas ietekas Liepājas ezerā. Foto no žurnāla "Medības" arhīva.

"Nekāds lielais labums no tā putna īsti nav. Citi uzskata, ka viņš apēd grunduļus, kas ir invazīva suga, bet viņš pats ir invazīvs, lai arī oficiāli tā netiek uzskatīts! Kormorāni barojas ar zivīm, un sliktums ir tāds, ka viens putns dienā apēd puskilogramu zivju, un tas stipri var ietekmēt zivju populāciju," uzskata Šterna.

Viņa novērojusi, ka kormorāns ir agresīvs un plēsīgs putns, kuram pat ir zobains knābis. "Dažreiz viņš mēģina noķert un apēst arī zivi, kuru nespēj noķert. Jebkurš makšķernieks apstiprinās, ka bieži ir noķertas līdakas ar plēstām brūcēm abās pusēs, un, ja brūce ir pietiekami liela, zivs neizdzīvo."

Trešais ļaunums, ko kormorāni nodara dabai, pēc mednieces domām, ir viņu izkārnījumu ietekme.

"Kormorāniem ir ārkārtīgi skāba kuņģa vide, milzīgs slāpekļa saturs, un šajā sakarā mani satrauc ezers – lagūnas tipa, sekls, bet dzidrs. Jo tajā ir īpašas ūdenszāles, kas palīdz saglabāt šo dzidrību. Taču tām ir svarīgs ūdens ph (skābuma) līmenis, bet liela kormorānu populācija šo ph līmeni var izmainīt, un tad ūdenszāles ies bojā."

"Tur ir tikai koku skeleti, pat mušas tur nav!", tā Kate Šterna raksturo kormorānu apdzīvoto teritoriju. Foto no žurnāla "Medības" arhīva.

Kate Šterna skaidro, ka ūdens līmenis Bārtā gan ceļas, gan krītas, un, paceļoties, tas skalo iekšā upē, bet pēc tam arī ezerā, šos kodīgos putnu izkārnījumus.

Šobrīd ietekme uz apkārtējo vidi vēl neesot tik liela, kā varētu domāt, saka Šterna, bet koki, kuros ir kormorānu ligzdas, ilgi nedzīvo.

"Vidēja izmēra kokā ir trīs, četras, piecas ligzdas. Koks, protams, ir miris, paņem rokā zariņu, un tas ir pilnīgi balts, trausls kā papīrs. Desmit gadu laikā tas nogāzīsies. Visi šie koki nogāzīsies, un kormorāni pārcelsies citur vai atradīs vietu, kur ligzdot uz zemes."

Kormorānu izkārnījumi iedarbojas ne tikai uz koksni, pat to smaka ir tik kodīga, ka cērt rīklē, atzīst Kate Šterna.

"Bija sauss laiks, bet, ja būtu slapjš, pieļauju, ka vajadzētu gāzmasku, lai tur varētu staigāt."

Kormorānu kolonija arī aug un plešas. "Pirms kāda laika bija pieci, seši, septiņi koki. Tagad tā rinda jau stiepjas 400 metru garumā, un tur ir pilns ar viņiem."

Kate Šterna nesen tikusies ar čehu viesmedniekiem, kuri stāstījuši par savu pieredzi ar kormorāniem.

Koku rinda ar kormorānu ligzdām stiepjas vairāku simtu metru garumā. Foto no žurnāla "Medības" arhīva.

"Sākumā zaļie priecājušies – o, jā, kormorāni, bioloģiskā daudzveidība, forši! Mednieki brīdinājuši – nebūs labi, kormorāni vairojas ātri, jo ne plēsējus, ne cilvēkus šis putns neinteresē, neviens tos nemedī. Pagājis laiks, sākušās problēmas ar zivsaimniecību, un tagad Čehijā iestāde maksā naudu medniekiem, lai samazinātu kormorānu populāciju!"

Par saviem novērojumiem pie Liepājas ezera Kate Šterna un Egils Paņēvics ir ziņojuši Dabas aizsardzības pārvaldei.

Dabā viss nav tikai melns vai balts
Ornitologs Kārlis Millers, lūgts komentēt kormorānu klātbūtni Liepājas apkaimē, portālam irliepaja.lv atzina, ka pēdējos gados šie putni tiešām ir savairojušies, un pirms kāda gada pats Liepājas ezera dienvidu galā saskaitīji vairāk nekā simts ligzdu. Taču, kā uzskata eksperts, "tas ir cilvēku dabā meklēt šo putnu klātbūtnes plusus vai mīnusus", kormorāni "vienkārši ir", un "nebūtu korekti mums par to spriest". Jo vairāk tādēļ, ka arī cilvēks pats pielicis savu roku, lai šie putni te parādītos, uzskata Millers.

"Kormorānu tāpat kā zivju ērgļu barība, turklāt vienīgā barība ir zivis. Tostarp kormorāniem labi iet pie sirds apaļais jūras grundulis, kas ievazāts un savairojies Baltijas jūras ūdeņos, tieši pateicoties cilvēka darbībai. Tas gan ir tikai viens no faktoriem," teic putnu pētnieks.

Millers uzskata, ja "plus, mīnuss viss atbilst dabiskam procesam", iejaukties nevajadzētu.

"Cilvēka iejaukšanās dabas procesos būtu pieļaujama tikai divos gadījumos – ja kormorāni izvēlētos apmesties un sāktu ligzdot kādā privātā zivju dīķī vai ja viņu dēļ būtu apdraudēts kāds Eiropā īpaši aizsargājams biotops. Cilvēkam piemīt pretīga, riebīga tendence visur iejaukties, un mēs visi zinām, pie kā tas noved. Lielos vilcienos dabā viss rit savu gaitu, un nekas nav tikai melns vai balts," saka Millers.

Šādi kormorāns žāvē slapjos spārnus. Foto no žurnāla "Medības" arhīva.

Ornitologs arī norāda, lai arī Liepājas pusē kormorāni ir savairojušies, Austrumlatvijā to koloniju skaits ir samazinājies. Turklāt kormorānu skaits nepieaug tik strauji, ka būtu jāuztraucas.

Tas, ka cilvēki kaut kur redz kormorānu baru, nenozīmē, ka viņi tur arī ligzdo, saka ornitologs. Piemēram, Golodova dambja galā, kad tur nav cilvēku, agrās rīta stundās jahtu piestātnē vai uz mola kormorāni vienkārši žāvējas – viņiem nav tādu spalvu kā ūdensputniem, tāpēc ir jāizžāvē, citādi no slapjo spalvu smaguma viņi varētu noslīkt.