Šodien Saeimā  viesojās Baltijas jūras glābšanas kampaņas "Spēks ir jūrā" īstenotāji, kuri deputātiem iesniedz vairāk nekā 5000 cilvēku parakstītu petīciju "Par tīru un dzīvu Baltijas jūru".

Petīciju Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas vadītājam Dzintaram Kudumam (VL-TB/LNNK) pasniedza "Spēks ir tīrā jūrā" iniciators Dzintars Jūra. Kā izrādījās, abi viņi ir no Liepājas, raksta LETA.

Kampaņa "Spēks ir tīrā jūrā" noritēja šovasar, un tās laikā Dzintars Jūra viesojās gan dažādu pilsētu pasākumos, aicinot sabiedrību domāt par Baltijas jūras tīrību, gan arī aicināja parakstīt petīciju.

Kampaņas iniciators minēja, ka savāktie 5000 cilvēku paraksti apliecina, ka ne mazums cilvēku iestājas par tīru un dzīvu Baltijas jūru. Savukārt Kudums, saņemot parakstus, pauda, ka ir no Liepājas un 1988.gadā viņš bijis vien no pirmajiem, kurš pie Bernātiem rīkoja pasākumu par tīru Baltijas jūru.

Ar parakstīto petīciju Pasaules Dabas fonds un arī sabiedrība vēlas, lai Latvijas likumdevēju vara nākamgad, veidojot nacionālo lauksaimniecības politiku nākamajiem septiņiem gadiem, pieņemtu lēmumus, kas samazinātu barības vielu nonākšanu jūrā no lauksaimniecības zemēm.

Pasaules Dabas fonda Jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis skaidroja, ka pamatā Baltijas jūras piesārņošanas cēlonis ir lauksaimniecība un tajā izmantojamie minerālmēsli, kas veicina Baltijas jūras eitrofikāciju. Viņš norādīja, ka lauksaimniecībai jābūt tādai, lai tā būtu ilgtspējīga un arī videi draudzīga.

Pēc Pasaules Dabas fonda aplēsēm katru gadu Baltijas jūrā ieplūst vairāk nekā miljons tonnu barības vielu - fosfātu un nitrātu -, kas jūrā nonāk galvenokārt pateicoties lauksaimniecības un meža zemju apsaimniekošanai un arī kuģu notekūdeņiem. Barība vielas ūdenī izraisa pastiprinātu aļģu savairošanas. Tām atmirstot un pūstot, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis, kas līdz ar to pietrūkst citiem jūras augiem un zivīm.

Paredzēts, ka parakstu vākšana petīcijai "Par tīru un dzīvu Baltijas jūru" turpināsies līdz nākamā gada nogalei, jo aktīvs darbs pie lauksaimniecības politikas izstrādes nākamajiem septiņiem gadiem notiks tieši nākamgad. Petīciju var parakstīt elektroniski mājaslapā "www.pdf.lv/dzintars".

Kā atzina komisijas deputāti, situācija Latvijā nemaz nav tik slikta, jo iepriekšējo gadu laikā, piemēram, ir sakārtota notekūdeņu attīrīšanas sistēma.

Lai arī Latvija nav no tām valstīm, kas visvairāk piesārņo Baltijas jūru, tomēr ikvienam būtu jāaizdomājas par to, kā viņu rīcība ietekmēs Baltijas jūras stāvokli. Purgalis informēja, ka visvairāk fosfāta piesārņojumus ūdenī veido Dānija, Vācija un Polija, tādēļ arī jautājums par Baltijas jūras veselības saglabāšanu ir pārrobežu jautājums.

Deputāts Raimonds Vējonis (ZZS) norādīja, ka Latvijā jau līdz šim ir veikti dažādi darbi, kas veicina Baltijas jūras saglabāšanu. Pie šādiem darbiem var gan pieskaitīt notekūdeņu attīrīšanas sistēmu sakārtošanu, gan arī Aizsargjoslu likuma radīšanu. Taču tai pat laikā vēl ir daudz darāmā, lai ierobežotu slāpekļa nitrātu nonākšanu ūdeņos no lauksaimniecības.

Jautājumā par Baltijas jūras tīrības saglabāšanu pat ekonomiski attīstītākajās valstīs nav tik labi rādītāji kā Latvijai, pauda Vējonis.

Arī deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) apgalvoja, ka Latvija nav tas sliktākais variants, proti, Latvija nav galvenā Baltijas jūras gandētāja. Jo līdz šim jau ir sakārtotas daudzas lietas, kas gādā par jūras saglabāšanu, kā arī Latvijā lauksaimniecības zemes īpatsvars nav tas lielākais. Viņš mudina raudzīties arī uz upju pašattīrīšanās spēju uzlabošanu.

Līdaka vēstīja, ka patlaban arī minerālmēslu cenas nav tās zemākās, kas protams ietekmē to izmantošanas iespējas lauksaimniecībā. Tāpat arī arvien pieprasītāki kļūst eko produkti, līdz ar to tirgus pats nosaka, kādā veidā iegūti pārtikas produkti ir vairāk nepieciešami.

Vienlaicīgi ar Saeimas komisijai iesniegto petīciju, šodien Vecrīgā, "SEB bankas" filiālē atklāti divi akvāriji, lai interesenti varētu vērot aļģu ziedēšanas procesu. Līdz pat 31.oktobrim "SEB bankas" konsultāciju centra diennakts bankomātu telpā, Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā, ikviens interesents varēs noskatīties sava veida aļģu ziedēšanas realitātes šovā.

Stendā aplūkojami divi akvāriji ar jūras ūdeni. Vienā ir iespējams redzēt, kāda izskatās un kādai ir jāpaliek Baltijas jūrai, savukārt otrā akvārija varēs pārliecināties, cik zaļš un nedzidrs pakāpeniski kļūst jūras ūdens, kad tas saņēmis pārāk daudz barības vielu.

Jau Saeimā esot Dzintars Jūra lūdza deputātu Kudumu akvārijā jūras ūdenim pieliet klāt nelielu devu minerālmēslu kompleksu, kas pēc tam tika pārliets 100 litru ietilpīgā akvārijā, kas līdz pat oktobra beigām būs skatāms Vecrīgā. Šis pasākums ļaus cilvēkiem sekot līdzi ūdens aizaugšanai jeb eitrofikācijas procesam.