Krīzes apturēto kultūras pieminekļa – Karostas Virsnieku saieta nama restaurāciju šogad nav paredzēts turpināt, tomēr nelieli darbi ēkas saglabāšanai tiks veikti.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 17.jūlijā izsludinājis iepirkumu Liepājas Karostas Virsnieku saieta nama iekšējo siltumapgādes tīklu izbūvei un logu remontam.
Portāls vēlējās noskaidrot, vai tas varētu būt solis vēsturiski nozīmīgās ēkas atjaunošanas virzienā.

Atbildot uz šo jautājumu, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs apliecina, ka „Liepājas Karostas Virsnieku saieta nama ēkas ārējā un iekšējā arhitektūra, tās novietojums un nobeigta kompleksa raksturs to ierindo visizcilāko Liepājas un Latvijas sabiedrisko ēku grupā gan pēc arhitektūras, gan vēstures un materiālajiem kritērijiem. Tā ir nacionālas bagātības daļa un tās izmantošana saistāma ar visas Latvijas interesēm.”

Centrs arī informē, ka 2009.gadā pabeigts un apstiprināts ēkas rekonstrukcijas/restaurācijas projekts, paredzot darbu veikšanu vairākās kārtās.

„Projekts paredz objektā izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku muzeju, mūzikas skolu, dienesta viesnīcu, konferenču telpas. Ēkai plānota arī publiska piekļuve un izmantošana. Taču 2009.gada ekonomiskās krīzes ietekmē restaurācijas darbi netika uzsākti, tika veikti tikai neatliekamie darbi – ēkas konservācijas pasākumi. Līdz šim nomainīts jumta segums un protezēta daļa pārsegumu, konservēta pagājušā gadsimta divdesmitajos gados izbūvētā terase un atjaunota galvenās fasādes terase.

Nolūkā rast alternatīvus finanšu līdzekļu avotus Liepājas Virsnieku saieta nama atjaunošanai šogad Centrs iesniedza pieteikumu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014.gada perioda programmai „„Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” neliela apjoma grantu shēmas „Kultūras mantojuma saglabāšana””, kurš diemžēl tika noraidīts.

Atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam un pieejamajam finansējumam, 2014.gadā ir plānots veikt Liepājas Karostas Virsnieku saieta nama iekšējo siltumapgādes tīklu izbūvi un logu remontu, lai nodrošinātu ēkas mikroklimatu un mazinātu ēkas iekštelpu tālāku bojāšanos.

Finansējums šiem darbiem ir plānots no valsts budžeta 100 000 eiro apmērā.

Liepājas Virsnieku saieta nama ēka ir pasargāta no tālākas bojāejas, tomēr tuvākajos gados aizsardzības sistēmā nebūs finanšu līdzekļu pilna apjoma restaurācijas darbu īstenošanai.

Tādēļ, lai gan Centrs kā atbildīgs īpašnieks pasargā ēku no tālākas bojāejas, diemžēl šobrīd nav iespējams prognozēt, kad Liepājas Virsnieku saieta nams varēs pildīt savas funkcijas, tai skaitā nodrošināt publisku pieeju kultūrvēsturiskam objektam – muzejam.”

Uzziņa

Jūras virsnieku sapulces ēku komplekss (Atmodas bulvāris 9)
Pirmā, eklektiskām fasādēm rotātā ēka, kas atrodas Atmodas bulvāra malā, celta 1895.gadā kā galvenā militārās ostas komandiera štābs. 1909. - 1912.gadā tajā dzīvojis Baltijas flotes mīnu divīzijas komandieris, vēlāk Krievijas pilsoņu kara baltgvardu komandieris A.V.Kolčaks, tādēļ to sauc arī par "Kolčaka māju". Vienlaikus ēkā līdz 1908.gadam bijušas flotes virsnieku sapulces telpas un Jūras štābs.

Ēku kompleksa pagalma dziļumā novietots valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Jūras virsnieku sapulces ēka.
Pils projekta autors ir poļu izcelsmes Sankt-Pēterburgas arhitekts Stepans(Stefans) Petrovičš Gaļenzovskis (1863. – pēc 1921.gada) un inženieris J.Bļizņjanskis (1867. – ?). Pils un visa kompleksa celtniecības rasējumi tika apstiprināti 1896. gada 21.aprīlī, bet pamatakmens likts 1898.gada martā. 1901–1903. gadā celtniecību „iesaldēja”.

Ēka pabeigta 1907.gada 5.jūlijā (pieņemšanas komisijas akts).

Jūras virsnieku sapulces ēka, izmēros grandioza slāvu P veida celtne, veidota pēc Sankt-Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu kompleksu tipa. Ēkas eksterjeru papildina kolonas, bagātīgi veidoti plastiskie dekori ar krievu ieroču slavas motīviem un a`la`modern (jūgendstila) franču-beļģu novirziena elementiem. Celtnes kompozīciju nobeidz liels sfērisks kupols, kas pārsedz centrālo zāli.

Pils ārējā un iekšējā arhitektūra (to veidojuši krievu mākslinieks N.Rubcovs un franču skulptors Šarls de Granžs), tās novietojums un nobeigta kompleksa raksturs to ierindo visizcilāko Liepājas un Latvijas sabiedrisko ēku un nacionālā kultūrvēstusriskā mantojuma grupā.

(Avots: Gunārs Silakaktiņš)