Lai arī pandēmijas ietekme bija jūtama daudzās dzīves jomās, tomēr būvniecībā aizvadītais gads Liepājā ir bijis ar pozitīvu bilanci. To rāda lielākā daļa būvniecības procesus raksturojošie skaitļi – kopējās izmaksas, akceptēto būvprojektu un ekspluatācijā pieņemto objektu skaits, dzīvojamo ēku būvniecības apjoms un citi rādītāji, informē Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

"Salīdzinot ar iepriekšējos gadu, kopējās būvniecības izmaksas ir nedaudz samazinājušās – par aptuveni 12 miljoniem jeb 10 procentiem, taču kopējais apjoms – gandrīz 68 miljoni eiro – tomēr ir joprojām iespaidīgs skaitlis. Piemēram, 2018.gadā šis radītājs bija 28 miljoni eiro un 2017.gadā –  32,5 miljoni eiro. Tātad – kopumā nav slikti," situāciju raksturo būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Ražošanas un ostas infrastruktūras objekti
2020.gads ir bijis apjomīgu investīciju gads jaunos ražošanas un noliktavu objektos – ir uzceltas piecas rūpnīcas – līdz šim lielākais šādu objektu apjoms vienā gadā mūsu pilsētā pēc neatkarības atjaunošanas. Kopējais investīciju apjoms šajos objektos – gandrīz 19 miljoni eiro.

Šie sasniegumi ir pašvaldības, Liepājas SEZ pārvaldes un uzņēmumu veiksmīgas sadarbības rezultāts. Ir radītas jaunas darbavietas, ražotnes jau strādā un turpmāk, pateicoties jauno uzņēmumu darbam, būs vairāk nodokļu gan valsts, gan pašvaldības budžetā.

Arī ostā, kas ir Liepājas SEZ teritorija, pabeigti vairāki, kopumā astoņi, nozīmīgi infrastruktūras projekti – nepieciešams pienesums pilsētas uzņēmumu veiksmīgai saimnieciskai darbībai turpmāk.

Pilsētas vides labiekārtošana
Pilsētas vides un infrastruktūras uzlabošanā iesaistījās un strādāja gan pašvaldība Komunālās pārvaldes personā, gan pašvaldības kapitālsabiedrības "Liepājas ūdens" un "Liepājas tramvajs" (uzsākta pieturvietu pielāgošana zemās grīdas tramvajiem), gan valsts uzņēmums "Latvijas gāze" un citi komunikāciju turētāji, kā arī daudzdzīvokļu namu īpašnieku biedrības un apsaimniekotāji.

2020.gads bija astotais gads pēc kārtas, kad Liepājas pašvaldība aicināja pieteikties līdzfinansējuma programmai, kas ļauj iedzīvotājiem labiekārtot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apkārtni un uzlabot apkārtējo dzīves vidi, transporta kustību, bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, vides pieejamību.

Ar pašvaldības līdzfinansējumu 1,3 miljonu eiro apmērā 2020.gadā Liepājā labiekārtoti 16 dzīvojamām mājām piesaistītie zemesgabali un četras iznomājamās pašvaldības teritorijas. Visos sešos atbalstītajos labiekārtošanas projektos pašvaldība pilnā apmērā kompensēja arī būvuzraudzības izmaksas – kopsummā 26 984,00 eiro (bez PVN).

"Jāatzīmē, ka 2020 .gadā īstenotajos pagalmu labiekārtošanas projektos ir risināta ne tikai autostāvvietu izveide, bet arī pagalmu apzaļumošana, bērnu laukumu izveide, apgaismojums un citi elementi, kas agrāk neizpelnījās iedzīvotāju ievērību. Tā kā par šiem projektiem lemj daudzdzīvokļu māju kopība jeb dzīvokļu īpašnieki, šie projekti ļauj secināt, ka mainās cilvēku apziņa un izpratne par to, kas ir labiekārtots pagalms. Tā ir ļoti pozitīva tendence," uzsver A. Vitāls.

Lai uzlabotu piekļūšanu daudzdzīvokļu māju pagalmiem, piekto gadu turpinājās pilsētai piederošo iekškvartālu ielu sakārtošana. Segums atjaunots 15 iekškvartālu ielu posmos aptuveni 2,50 km kopgarumā, kopējais finansējums ir 550 000 eiro.

Savukārt vismaz 15 ielu objektos ir atjaunots brauktuvju asfalta segums, taču vienā no objektiem – Laivu ielā – ir veikta kompleksa pārbūve, sakārtojot arī inženierkomunikācijas.  

"Lietus ūdens kanalizācijas izbūve Jūrmalas parkā, Radio ielā, Krusta, Kapsētas, Caunu, Sporta un O.Kalpaka ielā līdz Ostas ielai, kā arī ūdensvada un kanalizācijas sistēmu izbūve un pārbūve vairāk nekā 11 ielu posmos, ko paveica uzņēmums "Liepājas ūdens", ir vēl viens būtisks pienesums pilsētas vides un sadzīves apstākļu uzlabošanā, ko nepieciešams izcelt pie aizvadītā gada veikuma," atzīmē A. Vitāls.

Kopumā ielu infrastruktūras attīstībai 2020.gadā ir izlietoti aptuveni trīs miljoni eiro.

2020.gadā ir pabeigts arī Peldu ielas posma pārbūves projekts un Cukura ielas posma pārbūve ar ES līdzfinansējumu. Cukura ielu eskplutācijā nodos šogad.

Biroji un tirdzniecības ēkas

Pieklusums turpinājās biroju būvniecības un atjaunošanas segmentā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka  biroju telpas pilsētā pietiek, līdz ar to pieprasījums pēc jauniem būvprojektiem nav. Arī pandēmijas apstākļi ir ietekmējuši attīstītāju interesi.

Šo objektu grupā nozīmīgākais veikums ir Dabas mājas būvniecība Zirgu salā 2 un pašvaldības iestāžu jaunās telpas Peldu ielā 5.

Turpretim pietiekami spraigi notika tirdzniecības telpu piedāvājuma paplašināšana un uzlabošana. Aizvadītajā gadā telpu plānojums, izskats un iekārtojums būtiski izmainīts tirdzniecības centrā "Vecā ostmala" K. Zāles laukumā 8.

Jaunliepājā, pie veikala "Maxima" O. Kalpaka ielā 74, jaunajā piebūvē ir atvērtas tirdzniecības zāle, bet Ziermeļu ielā 13 uzbūvēts un pircējiem tagad pieejams pavisam jauns veikals agrākā "Supernetto" vietā, kas pirms tam tika nojaukts.

Ir paplašināts arī "SD Autocentrs" autromašīnu salons Zemnieku ielā.

Daudzdzīvokļu un individuālās dzīvojamās mājas
Mājokļu sektora attīstība ir viens no procesiem, kas liecina par iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanos. Arī šajā segmentā turpinājās attīstība.

2020.gadā ekspluatācijā pieņemtas 23 viena dzīvokļa mājas, kas ir divas reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā – 47, taču 2018.gadā ir nodotas 25, 2017.gadā – 27 individuālās dzīvojamās mājas. Samazinājums ir, taču jāatzīmē, ka 2020.gadā eskpluatācijā nodotas vairākas ļoti dārgas individuālās dzīvojamās mājas – tādas, kuru izmaksas pārsniedz 150 000 un pat 300 000 vai 375 000 eiro.

Pagājušajā gadā paplašinājās mūsdienu prasībām atbilstošs dzīvokļu piedāvājums – ir nodotas divas daudzdzīvokļu mājas: Dzintaru ielā 9 un Celtnieku 12. Iepriekšējos gados šāda veida, tas ir, kompleksa esošo daudzdzīvokļu ēku pārbūve nenotika. Šie divi objekti rāda, ka šo būvju segmentā notikušas nelielas pozitīvas izmaiņas.

"Protams, pilsētas interesēs būtu, ja investori turpmāk ne tikai iecerētu un veiktu  pārbūves, bet ķertos pie jaunu un arhitektoniski kvalitatīvu daudzdzīvokļu ēku celtniecības," uzskata Būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados īpašnieki plaši un aktīvi saviem spēkiem ir veikuši savu dzīvokļu atjaunošanu – remonts atbilstoši vienkāršotās atjaunošanas projektu dokumentācijai veikts vairāk nekā 400 dzīvokļu.

Vidi degradējošu ēku sakārtošana
2020.gadā veiksmīgi norisinājās darbs ar vidi degradējošo būvju īpašniekiem. Vidi degradējošas būves ir gan ēkas ar bīstamiem balkoniem, gan praktiski sagruvušas ēkas – tā ir daļa no pilsētvides, kas veido nepievilcīgu ainavu un iedzīvotājus pakļauj paaugstinātam sociālajam riskam, tāpēc objektus nepieciešams sakārtot.

Terminētā sakārtošanas procesā 2020.gadā kopumā atradās 142 būves,  no tām jaunas būvlietas tika uzsāktas 60 gadījumos un 51 būvei piešķirts vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju statuss.

No visām sakārtošanas procesā esošajām būvēm 48 objektiem izdotas būvatļaujas, kas nozīmē, ka īpašnieki tur veica savus pienākumus – objekts tika nojaukts, iekonservēts, restaurēts vai pārbūvēts.

Kultūras pieminekļu saglabāšana
Piekto gadu ar pilsētas atbalstu turpinājās kultūras pieminekļu saglabāšanas programma, no kuras ieguvēji ir pilsētas vēsturiskajā centrā esošo dzīvojamo ēku īpašnieki, iedzīvotāji un pilsētas viesi, kas apbrīno aizvien labāk uzturētu senās apbūves ainavu tieši pilsētas centrā. Pašvaldības līdzfinansējumu programmu restaurācijā administrē būvvalde.

Pērn 15 kultūras pieminekļu saglabāšanas projektiem piešķirts pašvaldības līdzfinansējums 97 912 eiro apmērā.

Aizvadītajā gadā Vecliepājā, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, restaurētas dzīvojamās mājas Rožu 28, F.Brīvzemnieka 58, Republikas ielā 23, Republikas ielā 10, Peldu ielā 37 un Bāriņu 31. Savukārt Bāriņu ielā 20 ir veikta ārdurvju un divu logu restaurācija.

Kopumā 2020.gadā kultūras pieminekļu programmā ekspluatācijā nodoti 7 objekti un divos darbi pabeigti. Pēc objektu nodošanas ir izmaksāts pašvaldības piešķirtais finansējums: no 2019.gada līdzfinansējuma –  137 534,71 eiro, no 2020.gada līdzfinansējuma – 17 917,13 eiro.

Kultūras pieminekļu restaurācijas sakarā noteikti vēl jānosauc lielākais objekts – Liepājas Sv. Trīsvienības ev. lut. katedrāle.

Šeit jāatgādina arī cita vērtīga objekta – Liepājas bākas – atjaunošana. 2020.gada sākumā tika pabeigta atjaunošanas projekta otrā kārta un tagad bāka, valsts nozīmes industriālais piemineklis, ir tehniski sakopta, saglabājot tās vēsturisko izskatu gan no ārpuses, gan iekšpuses.

Ieceres, darbi un prognozes 2021.gadā
Šajā gadā turpināsies vairāki iepriekš sāktie pašvaldības pasūtītie un līdzfinansētie būvprojekti – bijušās Hoijeres viesnīcas pārbūve par interjera muzeju, koncertestrādes "Pūt, vējiņi!"  pārbūve, tramvaja sliežu ceļa pārbūve, pielāgojot zemās grīdas tramvaja platumam, Roņu ielas un Ezermalas ielas un gājēju tilta pār Tirdznicības kanālam pārbūve un Salmu ielas dzīvojamās ēkas jauniešiem būvniecība.

Būvdarbus uzsākt plānots K.Zāles laukumā, Kūrmājas prospekta/Ūliha ielas krustojumā (apļa izveide), Jūras un Graudu ielas krustojumā (tā pārbūve), Jūrmalas parkā (izeju uz pludmali izbūve), okupācijas muzeja ēkā K. Ukstiņa ielā (energoefektivitātes uzlabošana) un Zirgu salā (veloceļa apgaismojuma izbūve).

Noteikti turpināsies ielu infrastruktūras uzlabošana – brauktuvjus seguma, ietvju, veloceļu pārbūve vai izbūve – vairāk nekā 10 ielu posmos.

Citi lielie projekti, kā arī ielu infrastruktūras pilnveides ieceres kļūs zināmas jau pēc investīciju budžeta pieņemšanas šā gada februārī vai pavasarī.

ARHITEKTA VIEDOKLIS
Ar jaunu degsmi un iespējām


Uģis Kaugurs
, pilsētas arhitekts:
Par arhitektūras veiksmēm tā īsti spriest ļauj tikai laiks. Tas parāda, vai būve, kas sākotnēji šķitusi interesanta, tāda spēj būt ilgstoši, vai, gluži pretēji, peltais, izrādās, kļuvis par savas vietas un laika zīmi. Tāpēc nevērtēšu grūti nomērāmu arhitektūras "labumu".  
Ko gan iespējams vērtēt, tas ir tās vai citas būves nozīmība, kādu ietekmi, iespaidu tā atstāj un pilsētu un pilsētniekiem kopumā. Tādā aspektā dažas 2020.gada norises ir pieminēšanas vērtas.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunā korpusa piebūve (LMMDV)
Pēc vētrainās liepājnieku reakcijas spriežot, ceļš nav bijis viegls un ne visu tur var uz politikas cīņām norakstīt.
Bet ēka laimīgi uzbūvēta, pabeigta, pieņemta ekspluatācijā un apdzīvota.

LMMDV ir piedzīvojusi ļoti, ļoti nozīmīgas pārmaiņas arī "vecās" mājas interjeros, iekārtojumā un, ļoti šķiet, ka tam līdzi nākušas veselīgas pārmaiņas arī "garā". Tad nu jaunā māja vēl jo vairāk ir pelnīts vainagojums.

Vēl jau visas ieceres nav īstenotas: paredzēts vēl viens korpuss gar Alejas ielu. Tas pabeigs kompozīciju un noslēgs pagalmu, apvienojot un aizpildot dažus, patlaban tieši nepabeigtības dēļ nesaprotamos robus. Gribas cerēt, ka drīz.  

Varu ar pārliecību apgalvot, ka ar arhitektūru tur viss ir kārtībā. Gana sarežģītais uzdevums – izpildīt programmas prasības, energo efektivitātes un desmitiem citu noteikumu, iekļauties Alejas laukuma vēsturiskajā kontekstā un ne mazāk piņķerīgajā zemesgabala izmērā ir atrisināts godam.

Dabas māja Zirgu salā
Lai arī Zirgu salas atdzimšanas projekts ir gana ilglaicīgs īstenošanā, tur daudz darīts un vēl vairāk darāmā, tieši ar Dabas mājas apmēros necilo būvi iezīmējās tāds kā pagrieziena punkts.

Par vietu, par kuras romantiku agrāk zināja vien daži, tagad uzzināja daudzi. Un vasaras nogales saulainajās novakarēs atklāja sev pilnīgi jaunu pasauli. Vai vismaz – jaunu skatu uz veco Liepāju.

"Māja" ļauj uzzināt daudz jauna par it kā pierasti zināmo – Liepājas ezeru. Tā arī dod iespēju pašam "pataustīt" diezgan modernu, kaut formās gluži askētisku ekoloģiskas būvniecības veidu.
Vienkārši, bet skaisti.

Jahtu osta Tirdzniecības kanālā
To mēs sen jau bijām pelnījuši! Lielā daļā pasaules pilsētu vispār nav pieejas pie atklāta ūdens. Tajās, kur ir, aktīvā osta biežāk izspiedusi jahtas un nomalēm. Bet mums, lūdzu!
Pašā centrā, pie koncertzāles, pie teātra, pie pasaulē lielākajām (nebūsim sīkumaini pieticīgi) ērģelēm. Viens solis!