Apstādījumu uzraudzības komisija (AUK) savā sēdē 11.novembrī atbalstīja būvnieku vēlmi likvidēt 24 kokus vēsturiskajā alejā  14.novembra bulvārī. Vai šāds lēmums bija objektīvs?

Ielu apgaismojuma projektam, kas Liepāju padara gaišāku, ir viena  “blakne”, kas visu labo aizmēž kā ar slotu. Tā ir būvnieku neremdināmā kāre visu padarīt lētāk, respektīvi, ātrāk un vienkāršāk.

Visvairāk no tā cieš pilsētas “plaušas” – simtiem koku, kas pasargā liepājniekus no auto izplūdes gāzēm, putekļiem, sniedz ēnu karstās vasaras dienās un ar krāsu daudzveidību ielīksmo sirdi rudeņos.

Daudzi no tiem jau krituši no būvnieku nežēlīgās rokas un daudzi vēl tikai nokaltīs vai izgāzīsies nākamajā stiprākajā pūtienā, jo to saknes ir tikušas traumētas. Liepājnieki bija tie, kas sacēla traci par būvnieku barbarisko darba stilu, un pašvaldība bija spiesta rīkoties. Tapa pat īpaši saistošie noteikumi.

Tomēr tas nekavē būvniekus atkal un atkal lūgt domi jaunām koku likvidēšanas akcijām. Un saņemt pozitīvu atbildi...

Pēdējais lēmums ir par kokiem 14.novembra bulvārī no Brīvības ielas līdz Grīzupes ielai, kur paredzēts nocirst 24 kokus, “tai skaitā 13 koki ir ar stumbra diametru zem 12 cm”, teikts Apstādījumu uzraudzības komisijas lēmumā .

Komentējot šo ierakstu, Dabas aizsardzības pārvaldes specialists Andris Maisiņš portālam sacīja: “Apstādījumu uzraudzības komisija, apzināti vai neapzināti, uzrāda koku stumbru diametrus. Ministru kabineta noteikumos Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" kokiem, kuru ciršana jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi (punkts 4.11 un 19), ir dots koku apkārtmērs 1,3 m augstumā no zemes.

Neiedziļinoties lietas būtībā var šķist, ka komisijas pieminētie koki ir neliela izmēra, piemēram, ir starpība, kad komisija raksta – 16 papeles (stumbru diametrs no 50 cm līdz 100 cm) vai ja būtu minēti korektie izmēri – apkārtmēri  3,41 m; 3,14 m; 3,77 m; 3,35 m; 2,72 m; 2,20 m; 2,20 m; 2,79 m; 3,14 m; 3,23 m; 3,04 m; 2,16 m; 2,16 m. Šīs ir tās 12 papeles, kas atrodas bulvāra dienvidu pusē, pie jaunizbūvētās suņu patversmes.

Komisija iesaka nozāģēt arī pretējā ielas pusē esošās papeles (precīzu ziņu nav, par kuriem kokiem ir runa, tāpēc A.Maisiņš vadījās pēc esošās situācijas) ar sekojošiem apkārtmēriem: 2,60 m; 2,78 m; 2,70 m un 3,82 m.

Šajā alejas pusē ir vēl viena papele ar apkārtmēru 3,86 m. Varbūt tā tiek atstāta, kā "piemineklis cara laika alejai, kuras vairs nav"?”

Atgādināsim, ka jau pērnajā pavasarī 14.novembra bulvārī norisinājās intensīvi darbi – SIA "Madvila", kas uzvarēja Liepājas domes izsludinātajā iepirkuma konkursā, tur nocirta gar ielas malu augošos158 (!) lielos kokus un izņēma to celmus. Piedāvātā līgumcena (bez PVN) bija Ls 6818.

Toreiz domes Vides un veselības daļas speciāliste Dace Liepniece skaidroja, ka 14.novembra bulvāra malā augošos lielos kokus bija nepieciešams nocirst tāpēc, ka “ tie nebija droši: auga ļoti tuvu ielai un ar savām saknēm izcēla asfaltu, kā arī koku zari regulāri lūza, nokrītot uz brauktuves un radot bīstamas situācijas”.

Stādīt jaunus kokus nozāģēto vietā nebija paredzēts.

AUK 11.novembra lēmumā runa ir par apgaismojuma izvietošanu tieši tajā ielas pusē, kur vēl biezā slānī aug koki. Nekādu problēmu nebūtu arī tad, ja apgaismes stabi atrastos bulvāra pretējā pusē, kur jau pērn ar tādu vērienu likvidēja simtgadīgās alejas vienu pusi.

Būvniekiem atkristu rakšana ar rokām, cīnīšanās ar koku saknēm. Bet varbūt šādā veidā speciāli tiek “uzskrūvētas” projekta izmaksas?

Taču atgriezīsimies pie Apstādījumu uzraudzība komisijas 11.novembra protokla: “Novērtējot situāciju dabā, konstatēts, ka saskaņā ar projektu, ielas apgaismojuma izbūvei, nepieciešams nozāģēt 7 melnalkšņus (vidējais stumbra diametrs 30 cm), 3 vītolus (vidējais stumbra diametrs 35 cm) un 1 papeli ar stumbra diametru 80 cm”.

Andris Maisiņš par to saka: “Šie koki visi ir neliela izmēra un tos varētu arī "likvidēt", tad bulvāra dienvidu puse būs vispār bez kokiem. Kas attiecas uz papeli, tad tur ir divas (attiecīgi 2,65 m un 3,18 m apkārtmērā), kas ir loģisks alejas turpinājums.”  

Arī šajā gadījumā ir tā pati situācija – ja apgaismojuma trase būtu ieplānota ielas otrā pusē, problēmu ar kokiem nebūtu.

Tālāk AUK protokolā teikts: “Šajā objektā lietderīgi būtu papildus nozāģēt arī novecojušos un potenciāli bīstamos kokus: 2 iztrupējušus vītolus (stumbra diametrs 70 cm un 80 cm) un 16 papeles (stumbru diametrs no 50 cm līdz 100 cm). Šīm papelēm ir daudz kalstošu zaru vainagā, kas regulāri lūzt un krīt uz brauktuvi.”

Un, lūk, speciālista komentārs, kuram atliek tikai pievienoties: “Kas attiecas uz koku un to zaru stāvokli, varu teikt tikai vienu – katram kokam ir kāds sauss zars, koki ir spēcīgi un labā stāvoklī. Un kā nesen VARAM rīkotajā seminārā teica dendrologs Andrējs Svilāns, katrs koks, kas ir sasniedzis simts gadu vecumu, ir nenovērtējama bagātība Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai.”

Ir vēl kāds dokuments, par kura izstrādi pašvaldība samaksājusi nopietni ņemamu summu – Liepājas pilsētas teritorijas plānojums 2010. – 2022.gadam.

Tajā iekļautajā atskaitē par Liepājas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības novērtējumu sadaļā “Kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības Karostas teritorijā” teikts: “Izvērtējot saimniecisko darbību un plānojot nozīmīgus zemes virsmas pārveidošanas darbus, būtu jāņem vērā Karostas kultūrvēsturiskās vērtības, kas veidojušas gan pirmspadomju periodā, gan padomju armijas saimniekošanas laikā.

Parasti uzmanība ir pievērsta Karostas arhitektūrai un apbūvei, bet arī mežu un kāpu teritorijās saglabājušās interesantas vēstures liecības. Īpaši jāmin alejas un ceļi ar akmens bruģa segumu, kas sastopami mežā un kāpās.

[..] 14.novembra bulvārī saglabājušies veci papeļu stādījumi. Iespēju robežās un ņemot vērā drošības nosacījumus būtu vēlams izvērtēt to saglabāšanu, jo ļoti daudzās Latvijas pilsētās šie stādījumi tiek nocirsti, izdzēšot liecības par nozīmīgu apstādījumu veidošanas vēstures periodu Latvijas pilsētās, šodien tādi stādījumi ir saglabājušies vairs tikai nedaudzās vietās.”