Turpinot iepriekšējā mēnesī aizsākto diskusiju par sadzīves atkritumu savākšanas un šķirošanas politiku pilsētā, piedāvājam Liepājas domes Attīstības pārvaldes viedokli, ko portālam irliepaja.lv pauda pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Iepriekš savu viedokli iztica arī pilsētas lielākā namu apsaimniekošanas uzņēmuma "LNA" vadītājs Artis Rimma, kurš uzskata, ka nākotnē "katrai mājai būs savs risinājums".

Attīstības pārvaldes viedoklis:

"Atkritumu savākšanas politika ir aktuāls jautājums ikvienam, un, arī uz priekšdienām skatoties, šī jautājuma būtība, iespējams, kļūs vēl izteiktāka. Strādājot pie Liepājas pilsētas Attīstības programmas 2021. – 2027. gadam ikvienam pilsētas iedzīvotājam ir iespēja paust savu viedokli, ieteikumus, un esam pateicīgi tiem, kas to jau ir izdarījuši līdz šim.

Neviens neapšauba, ka risinājumi ar atkritumu šķirošanas sētiņām, kuri tiek piedāvāti šodien, iespējams, kāda gaumei un prātam nav pieņemami,

tomēr nenoliedzami, tas ir šī brīža risinājums.

Arī šobrīd, plānojot pilsētas attīstības perspektīvas līdz 2027. gadam, uzsvars ir strādāt pie tādiem risinājumiem, kuri ir  "zaļi", un tas virziens ir pareizs. To, vai tas rezultēsies pie pazemes atkritumu savākšanas staciju izveides vai kādas, iespējams, savādākas vai efektīvākas sistēmas, šobrīd būtu pāragri spriest, un tam ir divi objektīvi iemesli.

Pirmkārt, Liepājas pilsētā šobrīd ir spēkā esošā atkritumu apsaimniekošanas kārtība līdz 2023. gada rudenim, kas ir saistoša kā iedzīvotājiem, tā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmējiem. Otrkārt, nesen apstiprinātā administratīvi teritoriālā reforma iezīmē noteiktas jomas, kurās pilsētai, kopā ar jaunveidojamo Dienvidkurzemes pašvaldību, būs kopīgi jāsadarbojas, un viena no šīm jomām būs kopīga atkritumu apsaimniekošana.

Līdz ar to šis jautājums ir atvērts un prasīs visu iesaistīto pušu aktīvu līdzdalību".

Ābola izteiktajam viedoklim grupas e-pasta sarakstē oponēja viena no diskusijas aizsācējām – Indra Ķempe. Viņa jautā:

1. Kāpēc Valmiera, Ventspils, Cēsis var skandināviem un citiem baltiešiem līdzīgi progresīvi apsaimniekot atkritumus jau šodien, bet "Liepājas pilsētā šobrīd ir spēkā esoša atkritumu apsaimniekošanas kārtība līdz 2023. gada rudenim", par kuru te sarakstāmies kā neefektīvu, nevienotu un visiem liepājniekiem nevienlīdzīgu?


Jums patīk būt lohiem?

2. Jebkas, ko pilsētvidē jāaprīko ar videokamerām, barjerām, sētiņām u.c., u.tml. liecina, ka tā procesa plānošana, kuru rezultāts jānovēro vai jānorobežo, ir aplama un necilvēciska! Kvalitatīvs pilsētvides dizains ir muļķu drošs bez visādiem pribambasiem.

Lūk, ko saka Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene:


"Nedomāju, ka katrai mājai jāmeklē ‘savs risinājums’. Pamatā būtu jābūt vienam risinājumam, ar ‘savu risinājumu’ tikai tad, ja nevar to ‘vienu’.""




Savukārt Kristīne Dzelme raksta: "Prieks sadzirdēt Mārtiņa Ābola viedokli, tostarp, ka SA [sadzīves atkritumu] jautājums ir un būs atvērts. Tas nozīmē, ka nekas akmenī nav iecirsts un, kopīgi diskutējot, varam virzīties uz labāku, saprotamāku SA apsaimniekošanu, jo esošā situācija, kad pietiekami lieli finanšu līdzekļi jānovirza atkritumu sētiņām, tiek uzstādītas novērošanas iekārtas, izvietoti


draudu plakāti un, visbeidzot, karošana ar citu māju kaimiņiem neliecina par pilnvērtīgu situācijas risinājumu, bet starpposmu".

Iepriekš Kristīne Dzelme izteikusi arī šādu viedokli: "SA  sētiņas, novērošanas kameras, LNA plakāti ar draudošiem uzrakstiem ir ne tikai vidi degradējoši, bet pazemojoši elementi, kas nerisina problēmu pēc būtības.


Šodien gāju garām O.Kalpaka 52 namam, kur līdzās uzstādīta SA sētiņa. Sētiņa it kā slēgta, taču vēja ietekmē no pārpildītiem konteineriem gruži nonākuši apkārtējā vidē.

Mans piedāvājums – pilsētā ieviest vienādu SA tarifu (no personas), sākot ar daudzdzīvokļu namiem, kas ļautu SA ievietot jebkurā pieejamā atkritumu konteinerā (šo ideju atbalsta arī Indra Ķempe). Veicināt šķiroto atkritumu konteineru pieejamību vismaz viena kvartāla ietvaros, kā arī pakāpeniski pilsētā ieviest pazemes atkritumu urnas.

Sabiedrībai nav jākļūst par sargsuņiem, uzraugot kas, kad un, kur izmet savas mājsaimniecības SA. Par visiem saprotamu un ērtu pakalpojumu pieejamību jāgādā pašvaldībai ar pakalpojumu sniedzēju, kā arī SA viena kvartāla ietvaros jāizved vienā dienā, nevis, piemēram, vieniem pirmdienā, citiem trešdienā, tādejādi samazinot kopējās izmaksas.

Un visbeidzot, jāaktualizē jautājums par mēbeļu, vai sadzīves tehnikas (nelielos daudzumos) izvešanu, kuru dažs labs novieto pie kopīgā SA konteinera, un tad visi maksā par viena, vai dažu kaimiņu nolietotām precēm".