Par to, ka steidzami jānostiprina krasts, lai kādā stiprākā vētrā Baltijas jūrā nesāktu noplūst pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI) esošie notekūdeņi, "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus ir runājis jau sen. To, ka jūra "noēdusi" krastu un attīrīšanas iekārtas ir pārāk tuvu ūdens malai, apliecināja eksperti jau 2014. gadā. Taču ceļš līdz aizsargbūves – būnas – reāliem būvdarbiem ir bijis garš (ar pārtraukumiem) un ērkšķains, aizsākoties jau 2018. gadā. Turklāt pērn uzsāktie būvdarbi jūrā iepretī attīrīšanas iekārtām un netālu no Šķēdes memoriāla holokausta upuriem ir svarīgākie no nepieciešamajiem glābšanas pasākumiem, bet ne vienīgie. Papildus būnai būs jāīsteno arī otrs būvprojekts – "Krasta nostiprinājuma izbūve gar Baltijas jūras krastu, Liepājā".

Kā portāls irliepaja.lv uzzināja pašvaldībā, tad iepirkumā par šī projekta izstrādi pērn 27. maijā uzvarējusi SIA "CHR Design Solutions" (valdes loceklis Kārlis Sirmais), kas piedāvāja būvprojektu izstrādāt par 47 500 eiro. Šobrīd būvprojekts ir izstrādāts, taču tam nepieciešama ekspertīze, kas vēl turpinās, portālu informēja domes izpilddirektors Didzis Jēriņš. Provizoriski lēšot, šī projekta īstenošana varētu izmaksāt vismaz pusmiljonu eiro. Savukārt būnas būvniecības izmaksas saskaņā ar noslēgto līgumu ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) ir 5 574 597,98 eiro. Tiesa, izmaksu lauvas tiesu segs Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF).

Aizvadītajā domes sēdē 17. februārī deputāti lēma par ilgtermiņa aizdevuma līdz 2 324 420 eiro ņemšanu Valsts kasē uz 15 gadiem, lai līdzfinansētu uzsākto ERAF projektu "Būnas izbūve Baltijas jūrā" īstenošanu.

Šī aizņēmuma atdošana plānota no pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem, sākot ar 2025.gadu. 2022. gadā būs jāveic vien procentu maksājums – 5 811 eiro. Plānots, ka pašvaldība saņems avansu no CFLA 1 464 372,58 eiro apmērā un, atbilstoši deklarētajiem izdevumiem, arī starpmaksājumu 1 785 805,40 eiro apmērā.

Kopējās kredīta izmaksas 15 gadu ilgā periodā ir 2 379 625 eiro, tajā skaitā arī procentu maksājumi 55 205 eiro, ja procentu likme saglabājas 0,25% apmērā.  


Foto: Liepājas dome.


Atbildot uz portāla irliepaja.lv jautājumu: Kas šobrīd notiek būnas būvlaukumā?, Attīstības pārvaldes projektu nodaļas vadītāja Ieva Dejus pastāstīja, ka


kopš pērnā gada 10.decembra būnas izbūvē iestājies tehnoloģiskais pārtraukums un līdz šim darbi nav atsākušies.

"Ziemas periodā, kamēr nedrīkst veikt darbus ūdenī, būvnieks ražo betona kubus, kuri pēc tam tiks uzstādīti būnas "galvā" kā gala nostiprinājums. Kopā nepieciešams saražot 1919 kubus, vidēji mēnesī tiek saražoti 200 kubi. Vētras un nelabvēlīgie laikapstākļi būnas konstrukciju nav skāruši, un postījumi nav nodarīti," pastāstīja Ieva Dejus.

Līdz šim ir pabeigti akvatorija sagatavošanās darbi, izbūvējot pagaidu piestātni no ģeotekstila caurulēm, kuras ieguldītas akvatorijā un piepildītas ar smilti, veidojot patvēruma ostu. Veiksmīgi bijuši arī būnas pamatķermeņa izbūves darbi, kopumā izbūvējot 120 metrus garu būnu, rezultātā izpildot 2021. gadā plānoto darbu apjomu. 2021. gada ietvaros izbūvētais 120 m posms sastāv no sešām ar smilti piepildītām ģeotekstila caurulēm un akmeņu krāvuma, kurš nostiprina visu konstrukciju.

Būnas pamatķermeņa izbūves darbi ūdenī tiks atsākti 2022. gadā, iestājoties būvdarbiem labvēlīgiem laikapstākļiem.

Būvlaukums būvniekam – AS "LNK Industries" – tika nodots 2021.gada 13.maijā un saskaņā ar būvdarbu līgumu darbi jāveic 640 dienu laikā no būvlaukuma nodošanas dienas.

Projekta "Būnas izbūve Baltijas jūrā" īstenošana plānota līdz 2023.gada 29.decembrim. Būnas izbūves garums paredzēts 225 metri.

Būvuzraudzību objektā nodrošina SIA "Isliena V", autoruzraudzību – SIA "HT-Konsaltings", kas ir arī būvprojekta autore.