Liepājas domes Apstādījumu uzraudzības komisija (AUK) ir izvērtējusi publiskās apspriešanas rezultātus par koku ciršanu un jaunu stādīšanu Roņu ielā.

Tā pieņēmusi konceptuālu lēmumu – atbalstīt 47 koku nociršanu saskaņā ar SIA "Firma L4" iesniegumam pievienoto Atsevišķo nozāģējamo koku plānu. informē Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

No 6. līdz 19.septembrim ikviens pilsētas iedzīvotājs un interesents bija aicināts piedalīties publiskajā apspriešanā, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par paredzēto koku ciršanu un jaunu koku stādīšanu Roņu ielā.

Pašvaldība ir paredzējusi veikt visas ielas kompleksu pārbūvi, atjaunojot brauktuvi, izbūvējot jaunu ietvi ielas nepāra numuru pusē, gājēju un velosipēdu ceļu, autostāvvietas, lietus ūdens kanalizācijas un ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas trasi, koriģēt apgaismojuma balstu izvietojumu.

Bez tam būvprojekta zonā paredzēts iestādīt 42 jaunus kokus un saglabāt 33 esošos kokus, veicot vainagu veidošanu un nokaltušo zaru zāģēšanu.

AUK rekomendē SIA "Firma L4" būvprojektā "Roņu ielas pārbūve Liepājā" pārbūvējamās ielas daļā, kas piekļaujas Jūrmalas parkam, paredzēt apstādījumus, kas veidoti no daudzveidīgām un ainaviski izteiksmīgām koku sugām, pirms būvprojekta izstrādes konsultējoties ar Liepājas pilsētas ainavu arhitektu.

Pašlaik Roņu ielas vide ir nepievilcīga. Pēc izmaiņām, pirmkārt, ieguvēji būs šīs ielas iedzīvotāji.

Būvniecības iecere skar ne tikai Roņu ielu, bet arī tās galā esošo izeju uz pludmali. Ir paredzēts to labiekārtot atbilstoši Pludmales tematiskajam plānojumam, tai skaitā, izveidojot auto stāvvietas pludmales apmeklētājiem.

Roņu ielas pārbūve un veloceļa izbūve ir nepieciešama, lai ērti varētu piekļūt šobrīd plānotajai futbola halles jaunceltnei Zvejnieku alejā 2.

Lai kvalitatīvi īstenotu minētās ielas infrastruktūras pārbūvi, tomēr būs nepieciešams nocirst  47 kokus – 1 liepu, 2 gobas, 1 zirgkastaņu, 12 bērzus, 1 kļavu , 25 vītolus, 1 papeli un 4 duglāzijas.

Apkopojot publiskās apspriešanas rezultātus, AUK konstatēja, ka viedokli kopumā izteikuši 95 respondenti, no kuriem 34 atbalsta, 10 atbalsta daļēji un 51 neatbalsta plānoto koku nociršanu.

Publiskajā apspriešanā paustos negatīvos viedokļus AUK šoreiz nevērtēja kā izšķirošu apstākli, lai liegtu koku nociršanu, jo tie lielā mērā atzīstami par subjektīviem, bez pamatota seguma.

Pēc publiskās apspriešanas noslēguma AUK atkārtoti apsekoja nociršanai paredzētos kokus, izvērtējot gan aptaujas anketās izteiktos argumentus, koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmi, atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem.

AUK ņēma vērā līdzšinējo pieredzi līdzīgu būvprojektu īstenošanā, novērojumus par koku saglabāšanas iespējām šādu būvdarbu procesā un pēc tam.

Publiskās apspriešanas dalībnieku daļa, kura nepiekrīt koku nociršanai, pauž neapmierinātību ar līdzšinējām pilsētas stādījumu veidošanas tendencēm, uzskata, ka pilsētā pārāk daudz izcērt kokus un neatbalsta veco koku, kurus uzskata par īpašu pilsētas vērtību, nociršanu.
          
Sabiedrības daļa, kura atbalsta koku nociršanu, pauž viedokli, ka sabiedrības ieguvums no infrastruktūras uzlabojumiem atsvērs koku zaudējumu, turklāt respondenti atzīmē, ka būvniecības iecere paredz jaunu apstādījumu veidošanu.         

Publiskās apspriešanas dalībnieki, kuri koku ciršanu atbalsta daļēji, vēlas tomēr saglabāt atsevišķus kokus un neatbalsta ieceri kompensējošos stādījumus veidot tikai no liepām.
    
Pēc tam, kad būvvalde izsniegs būvatļauju, tā būs uzskatāma arī par  minēto koku ciršanas atļauju. To nosaka Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr.309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 7.punkts, ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms.

Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi.