23.aprīlī Jurim Pavītolam apritēs apaļa jubileja – 70, ko mūziķis nolēmis atzīmēt ar vērienīgu koncertu pirmdien, 6.maijā, pulksten 19 koncertzālē "Lielais dzintars".

Tā ir riskanta izvēle, atzīst mūziķis un nu jau sen arī pedagogs – neesot uz skatuves kaut vai tikai divus gadus, būsi aizmirsts, tā ir aksioma. Iedrošinājis draugu mūziķu un tuvinieku mudinājums, un arī zināms spīts. Par spīti, jo visā Pavītola kā mūziķa karjeras laikā dzīve viņam likusi dažādus "sprunguļus" ceļā.

"It kā esmu kaut ko darījis, bet... jūtos kā palicis kaut kur starp zemi un debesīm. Tāpēc arī jubilejas koncerta nosaukums ir "Starp zemi un debesīm"".

Represēts visos laikos
Jurim Pavītolam ir daudz, ko stāstīt par "sprunguļiem".  Un runa nav tikai par padomju laikiem, kad gan viņš pats, gan grupa piedzīvoja represijas.

Kaut vai viens nelāgs piemērs no mūsdienām:

"Ainars Virga kārto, un viņa draugs Guntars Račs izdod "Līvu" VISU (!) laiku 50 labāko dziesmu nošu krājumu un CD ar VISU laiku labākajām "Līvu" rokbalādēm. It kā laba ideja. Kad pajautāju Račam, kas nolēma, ka tieši šīs ir labākās, atbilde bija, ka Ainars, un viņš Virgam uzticoties. Saku: Ainaram 1972.gadā bija septiņi gadi, vai viņš zina tā laika "Līvu" dziesmas? Atbilde bija: mēs par tevi nedomājām. Saku: tur nav arī Igo dziesmas, un vispār – ar kādām tiesībām jūs abi tā darāt?! Atvainojās. Esot kļūdījies, varbūt vajadzējis ielikt "Vairogus"...

Tagad iznāk, ka "Līvu" vēsturē paliek tikai viņu abu – Rača un Virgas – kopdarbs, nevis reālais, arī grūtos laikos "Līvos" spēlētais! Bet līdz pat 1980.gadam grupa ar dažiem izņēmumiem spēlēja vienīgi manas dziesmas, jo citiem dziesmu nebija. Taču, kad TV vēlējās kādu no tām ierakstīt, tad sekoja: šo ne, to arī, nu, to nekādā gadījumā, nu, varbūt šo… Zīmīgs ir gadījums, kad 1985. gadā Latvijas Radio partijas sekretārs, izņemot no "Mikrofona" dziesmu aptaujas dziesmu "Dīvainie putni", saviem kolēģiem paziņoja: Pavītols ar šo dziesmu aicina atpakaļ klaida latviešus, tāpēc ņemam to ārā, citādi noņems mūs pašus, pietiek jau ar Stabulnieka "Tik un tā"!

Un kur tad vēl citas aizliegtās dziesmas – "Vairogi", "Kā caur tuksnesi", vai vienkārši neieteicamās vai Radio fondos nepaņemtā (kas ir fenomens!) "Ziņģes atmiņa", veltījums zaudētajam Staburagam.

Kā gan klausītājs tās visas var zināt?!"

Atminoties padomju laikus, Juris stāsta:

"Pirmās represijas, ja tās tā var saukt, sākās jau drīz pēc grupas dibināšanas septiņdesmitajos gados. Pirmie aizliegumi – lai neapspiestu citus mūziķus, ansambļa vadītājs programmā nedrīkst likt vairāk par divām savām dziesmām! Īstais iemesls tādam aizliegumam bija tas, ka tā saucamie pašdarbības kolektīvi sāka griezt pogas ārā Filharmonijas blicēm. Lai apietu likumus, rakstīju dziesmu ciklus – viens cikls ar trīs dziesmām nu varēja skaitīties kā viena dziesma. Taču bez cerībām uz radio vai TV, jo ciklam nav dziesmas formāts, tas ir par garu.

Un tie teksti! Braucu uz Rīgu pie Leona Brieža, kas bija izmests no Latvijas Universitātes – arī 6.maija koncertā būs vairākas dziesmas ar viņa tekstiem. Toreiz piedāvāju savas dziesmas ar Brieža vārdiem Jānim Blūmam no Latvijas TV, kad viņš reiz atbrauca mūs filmēt. Bezcerīgi.

Briedi gan pēc kāda laika paņēma Pauls, bet tie teksti jau bija savādāki."

No "Jolantas" līdz Metalurgu kultūras pilij
Savu pirmo grupu – "Jolanta" – Pavītols dibināja 1966.gadā septiņpadsmit gadu vecumā, vēl mācoties skolā, kopā ar Jāni Lībeku, Andri Pabērzu, Eduardu Butkēviču. Spēlējuši ballītēs, dejās. "Bet tas neskaitās," uzskata Juris, "dikti jau nu zaļi bijām".

"Īstā grupas, kuru var uzskatīt par "Līvu" pirmsākumu, piedzimšana bija 1971.gadā, kad pēc vasaras spēlēm restorānā "Banga" rudenī sākām mēģinājumus kopā ar Tāli Marhilēviču un Raimondu Gabaliņu. Toreiz gribējām saukties dziesmas vārdā – "Vairogi". Protams, neatļāva!

Tajā pašā 1971. arī sākās mans dziesmu rakstīšanas ceļš".

Grupas jeb, kā toreiz teica – ansambļa, pirmā uzstāšanās bija 1972.gadā, tobrīd sastāvam bija pievienojusies arī Ingrīda Liepiņa (vēlāk Pavītola), Valdis Skujiņš, Aivars Hermanis, Ritvars Knesis, vēlāk brāļi Egils un Viktors Zakovici no grupas "Santa".

Oficiāli grupa uzstājās kā Jura Pavītola vadītais Liepājas Kultūras nama ansamblis, un jau pirmajā gadā pilsētas skatē tā ieguva 1.vietu un balvā braucienu  diviem uz Varšavas festivālu "Jazz Summer", ko Juris un Ingrīda arī izmantoja.

"Tas bija Wow! Tukšā kokakolas pudelīte vēl ilgi kalpoja dažādiem dzērieniem!"

Vēl pēc gada ar programmu, no kuras Jurim Pavītolam atmiņā saglabājusies tikai paša rokbalāde "Ar priekšgalu pret straumi" un dziesma "Vairogi", ansamblis republikas skatē ieņēma trešo vietu – aiz "Menueta" un Aleksandra Kublinska ansambļa "Baltijas balsis".

1974. gadā grupai beidzot atļāva saukties "Līvu" vārdā. Tas arī ir iemesls, kāpēc Pavītols pastāv uz to, ka "Līvu" dzimšanas gads ir 1972., kad notika pirmā uzstāšanās, jo "bērna dzimšana, nevis vārda došanas brīdis ir galvenais". Savukārt Virga, kurš pats "Līvu" sastāvam pievienojās 1986. gadā, kļūdams arī par grupas jauno līderi, uzskata, ka "Līvu" dzimšanas gads ir 1976.

"Tas ir tikai grupas pāriešanas uz Metalurgu kultūras pili gads. Tam arī bija jāatspoguļojas grupas "15 gadi pie Metalurgu kultūras pils" koncertā Lielajā Dziesmu svētku estrādē, bet šis nosaukums kaut kur pačibēja".

Pavītolam ir arī stingra pārliecība, ka pēdējais sastāvs, kurš vēl drīkstēja saukties "Līvu" vārdā, beidzās līdz ar Jāņa Groduma aiziešanu. Kā uzskata Juris, "grupa nav rūpnīca, kam mainās direktori un strādnieki – lai arī profesionāli ļoti labi, tie tomēr grupā ir ienācēji".

1976.gadā, jau jaunajās mājās Metalurgu kultūras pilī, Juris grupā uzaicina spēlēt Ēriku Ķiģeli, Andri Krūziņu un Jāni Grodumu. Pavītols nenoliedz, ka savā ziņā tā bija "Līvu" atdzimšana, jo 1974.gada beigās, pēc tam, kad viņš cieta smagā avārijā un ilgstoši ārstējās, "Līvi" bija pajukuši kur kurais.

"Skujiņš, piemēram, izveidoja grupu" Credo"." Līvi" spēlēja ballītes – manas dziesmas un dažādas kaverversijas, bet koncertos, kā jau teicu, drīkstēja spēlēt tikai divas manas dziesmas.

1978.gadā Ķiģelis ar Marhilēviču sāka  konfliktēt, un es Ērikam palūdzu aiziet. Viņa vietā sāka spēlēt Modris Šterns. Ēriks Grobiņā nodibināja pats savu grupu – "Korpuss". Atgriezās pēc diviem gadiem kopā ar Igo un Vilni Krieviņu ar piedāvājumu – taisām "Līvu" supergrupu! Uztaisījām..."

Atgriežoties Ķiģelis atnāca ar savām dziesmām. Bez Jura un Modra Šterna nu dziesmas rakstīja arī Ēriks, Jānis Grodums, Igo, Vilnis Krieviņš.

"Jau veidojās dziesmu buķete. Taču repertuārs divdaļīgiem koncertiem vienalga bija par īsu, un ne bez pretestības uzspiedu grupai arī dažas tobrīd nevēlamo Mārtiņa Brauna un Jura Kulakova dziesmas. Bet pirms tam Liepājas teātra aktieris Māris Putniņš, kas tagad pazīstams ar savu leļļu filmu ciklu "Avārijas brigāde", piedāvāja aranžēt Imanta un Viktora Kalniņa rokoperu "Ei, jūs tur!", un Liepājas teātra vadība aktieriem un "Līviem" ļāva nospēlēt veselas deviņas izrādes (smaida). Pēc tam aizliedza..."

Pēc koncerta Jelgavā ar Kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli Juris tika no paša dibinātas grupas vadīšanas atlaists, viņam aizliegts pat tuvoties mikrofonam, aizliedza arī dziesmu "Vairogi".

"Grodums veltīja man savu teicienu "Neuztraucies, nezāles neiznīkst!", par ko pat apvainojos uz viņu".

Pēc kāda laika arī grupas puiši atsakās spēlēt Pavītola nacionāli un sociālpolitiski ievirzītās dziesmas, "jo pēc pusgadu ilgā aizlieguma gribēja uzstāties, nevis gaidīt kārtējās represijas".

Seko Pavītola Valmieras periods, kur viņš nodibina grupu "Saime".

"Repertuāra politika nemainījās, un gandrīz sešu tur pavadīto gadu laikā manām dziesmām tikai divas reizes tika atļauts piedalīties "Mikrofona aptaujā".

Atpakaļ Liepājā
1988.gadā atgriezies Liepājā, Pavītols nodibina kapellu. Olafs Gūtmanis saraksta tekstus, Pavītols – mūziku, un ar šīm dziesmām kapella piedalās gan koncertos, gan Tautas Frontes mītiņos.

"Man ir tādas aizdomas – nebūtu Ēriks nosities, mēs atkal saietu kopā...", atceroties vecos laikus, spriež Pavītols.

Vēlāk sadarbojies ar Juri Volkovu, nodibinājis ballīšu grupu "Komersanti", sarakstījis mūziku Liepājas teātra izrādei "Sarkangalvīte un vilks".

"Dīvaini! Esmu sarakstījis mūziku vairākām lugām, visas bērnu. Vienu, 1980.gadā, pat toreizējam Baltijas Sarkankarogotās flotes teātrim. Kauns pa gabalu! Maskavā izrāde esot kritizēta, taču atzīmējuši, ka interesanta mūzika. Neatceros gan, kas man to uzspieda – Kultūras nodaļa vai Metalurgu pils direktore Ausma Groduma. Atteikt jau nebija iespējams.

Pēc Atmodas man laba sadarbība bija ar Māri Čaklo. Viņš deva dzejoļus, pierakstīju mūziku un spēlēju viņa pasākumos Gētes institūtā, Rakstnieku savienībā un citur. No 1972.gada visvairāk izmantoju Imanta Ziedoņa dzeju.

Jau gadus divdesmit esmu lektors Liepājas Universitātē un ik pa laikam pedagogs dažādās mūzikas skolās.

Vistālākā uzstāšanās man bijusi vienā restorānā Portugālē. Pat pavāri saskrēja klausīties. Nu tur pie sienas ir šķīvis ar manu parakstu. Arī Sakarijā, Turcijā, pie studentiem bija interesanti, viņiem iemācīju "Pūt vējiņi", jo eiropiešu popmūzika, kā viņi teica, ne visai ejot pie sirds – ne "Beatles", ne "Rolling Stones", pirmajā vietā tautas mūzika.

Savulaik rakstīju dziesmas arī Ojāram Grīnbergam ar Margaritu Vilcāni – kad Pauls bija aizgājis no "REO", bet "Modo" vēl nebija nodibinājis. Atceros, Liepājā tās dziesmas negaidīti labi uzņēma, bet ierakstītas netika. Vienu atceros, to manā jubilejas koncertā izpildīsim. Vienai dziesmai ir arī savdabīgs rekords. Kad "Līvos" dziedāja gan Ingrīda (saukta par Ingu), gan Regīna Sieka-Kulinska, dziesma "Diadēma" mums 1978.gadā slavenajā Poligrāfiķu klubā pie Jāņa Šipkēvica bija jāatkārto deviņas reizes no vietas".

Savā jubilejas koncertā 6.maijā Juris Pavītols iekļāvis "Līvu" repertuāra dziesmas no 1972. līdz 1983.gadam, un uzaicinājis piedalīties gan "Līvu", gan vēlāk Valmierā izveidotās grupas "Saime" (tagad "Kantoris 04") mūziķus, gan kādreizējos Liepājas teātra aktierus Ievu Akurāteri un Juri Bartkeviču – koncertā viņi atgriezīsies senajos rokoperas "Ei, jūs tur!" laikos.  

"Būs arī Lejaskurzemes simfoniskais orķestris Mārtiņa Berga vadībā un Priekules mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar dziesmām un manu dziesmu attēlojumu mākslas darbos, koris "Laiks", vokālā grupa "Šokolāde" un mūziķi, ar kuriem tā, vai citādi esmu bijis kopā: Tālis Marhilēvičs, Raimonds Gabaliņš, Valdis Skujiņš, Igo, Ingus Ulmanis, Viktors Lapčenoks, Mārtiņš Brauns, Aivars Hermanis, Ritvars Knesis, Vilnis Krieviņš, Ināra Rubīna, Andris Smetanko- Riekstiņš, Ainars Pūpols, Juris Volkovs, Norlands Millers, Aldis Žīmants,  Linards Tiļugs, mans skolnieks Helmūts Audars, "Sērkociņu cehs" ar viņiem dāvāto dziesmu "Mežotnes degšana (tās laikā pēc Valda Skujiņa sacītā Ogres estrādē esot apstājusies ēšana) un, protams, dēls Matīss".