Decembrī Draudzīgā aicinājuma fonds tradicionāli publicē savu skolu reitingu, un tradicionāli Liepājas skolas tajā ir ap saraksta vidu un zemāk.

Piemēram, visvairāk cildinātā Liepājas skola – 1.ģimnāzija – starp 48 valsts ģimnāzijām ir tikai 31.vietā, līdz ar to pat nav zināmi skolas reitinga punkti, jo tie tiek publicēti vienīgi pirmajām 25. Šajā divdesmitpiecniekā no tuvējās apkaimes iekļuvusi Grobiņas ģimnāzija (21.vieta) ar 6,387 punktiem (salīdzinājumam – 1.vieta nopelnījusi 8,274 punktus).

Viduvējas, bet starp Liepājas vidusskolām tomēr vislabākās sekmes šoreiz bijušas 7.vidusskolai, kura 176 Latvijas lielo vidusskolu sarakstā ieņem 74.vietu.

Tālāk seko 5.vidusskola (76.), 15.vidusskola (78.), 10.vidusskola (91.), 2.vidusskola (105.), 6.vidusskola (123.), 8.vidusskola (131.), 12.vidusskola (157.)

Vislabākie rezultāti šogad ir Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai, kas ar 4,807 punktiem specializēto skolu reitingā ieņem 13.vietu 91 izglītības iestādes konkurencē. Krietni tālāk sarakstā ir Jūrniecības koledža (39.), vakara (maiņu) vidusskola (49.) un Valsts tehnikums (51.).

Skolas vietu reitingā nosaka centralizēto eksāmenu rezultāti, kurus Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs un "Skolu reitinga" izstrādātājs Jānis Endele sauc par "visobjektīvāko veidu", kā salīdzināt skolas jeb veidot reitingu, jo eksāmenu rezultāti ir tie, kas atspoguļo skolēnu zināšanas. Un kam tad galu galā ir domātas skolas, ja ne zinību apguvei?

Taču, kad pavasarī irliepaja.lv aptaujāja skolu direktorus (tikai četru mācību iestāžu vadītāji spēja atbildēt uz portāla jautājumiem, un paldies viņiem!), atklājās, ka skolu reitingus, un tātad skolēnu zināšanas, par objektīvu skolu kvalitātes kritēriju Liepājas izglītības iestāžu vadītāji neuzskata vai uzskata tikai par "nedaudz objektīvāku".

Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas direktore Inta Korņējeva: "Centralizēto eksāmenu rezultāti pa mācību priekšmetiem ir nedaudz objektīvāks rādītājs, tomēr arī tikai viens kritērijs skolas izglītības kvalitātes noteikšanā, bet tas nebūt nav galvenais."

Oskara Kalpaka 15.vidusskolas direktors Gints Ročāns pret reitingiem nebija tik noraidošais: "Protams, ka skolai nozīmīga ir izaugsme reitingā, taču saprotu, ka, lai kā mēs arī censtos, katru gadu nav iespējams sasniegt rezultātus, kas būtu labāki par iepriekšējā gada rezultātiem."

Interesantu domu izteica 2.vidusskolas direktore Edīte Plamše: "Izglītības iestādes kvalitatīvā darba rādītājs ir tās prestižs sabiedrībā, mērķtiecīgums un noturīgu rezultātu sasniegšana kopumā." Taču te gribas uzdot pretjautājumu: Kas tad nosaka skolas prestižu – vai tās nav skolēnu zināšanas?!

7.vidusskolas direktore Inese Ferstere atbildēja, ka "Reitingi ir laba lieta un domāti informācijas iegūšanai..." Tam varētu piekrist, ja sekotu "iegūtās informācijas" analīze un tiktu izdarīti atbilstoši secinājumi.

Viens secinājums, kas 4rodas iepazīstoties ar Latvijas skolu reitingu un Liepājas skolu vietu tajā, noteikti varētu būt tāds, ka izglītības iestāžu vadītāju noraidošā attieksme pret skolu reitingu ir tieši saistīta ar šo skolu vietu reitingā.