Nesen klajā nākušo grāmatu "Spirta jūra. Kontrabanda Baltijas jūrā starp diviem kariem" varētu saukt arī par kontrabandistu rokasgrāmatu, lietojamu pat mūsdienās.

Liepāju droši var saukt par Latvijas spirta kontrabandas galvaspilsētu, ceturtdien, 22.novembrī grāmatas "Spirta jūra. Kontrabanda Baltijas jūrā starp diviem kariem" atvēršanā Liepājas Universitātē (LiepU) atzina viens no autoriem – Aigars Urtāns.

Tiesa gan, droši to var apgalvot tikai par pagājušā gadsimta 20., 30 gadu Liepāju, jo tieši šo periodu savā un igauņu – tēva un dēla Raimo un Risto Pullatu – grāmatā pētījis vēsturnieks un Bauskas muzeja līdzstrādnieks Aigars Urtāns.

„Ja Igaunijā ar spirta kontrabandu nodarbojās visā piekrastē – no Ainažiem līdz Narvai, un to pat varētu uzskatīt par Igaunijas kultūrvēstures sastāvdaļu, tad Latvijā vienlīdzības zīmi ar Igauniju varētu likt tieši Liepājas pusei,” atzina Urtāns.

„Kuģi, kas no Dancigas un Klaipēdas brīvostām kursēja uz Liepāju, ar kontrabandas spirtu apgādāja visu Kurzemi”.

Arī metodes kurzemnieki izmantojuši tādas pašas kā igauņi – spirtu no kuģiem desmit litru skārda kannās iegremdēja ūdenī, vēlāk ar laivām izcēla un pēc tam krastā paslēpa, ierokot smiltīs. Par nožēlu neesot izdevies atrast nevienu no šīm vēsturiskajām kannām – ne Pāvilostā, ne Bernātos, ne arī kur citur.

Noteicošais faktors tik plašai nelegālā spirta ievešanai bijis spirta un degvīna valsts monopols un augstie nodokļi, kuru dēļ augsta bija arī legālā alkohola cena – 0, 5 l spirta maksājusi 6 lati, lai gan pašizmaksa bijusi pārdesmit santīmu.

Tāpat sava nozīme bijusi arī tolaik valdošajam „pussausajam likumam”, proti, legālu alkoholu svētku dienās un brīvdienās veikalos netirgoja, bet restorānos to vairs nevarēja nopirkt pēc pulksten 10.

„Tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc akciju sabiedrība „Union” sāka ražot „Prozit” konfektes ar tīra spirta pildījumu, ko piedāvāja kafejnīcās un restorānos,” pastāstīja Urtāns.

Viens no veidiem, kā tolaik varēja iegūt lētu spirtu, bijis atdalīt to no latola – degvielas ar spirta piejaukumu, kas maksājusi 45 santīmus litrā. Vācot materiālus grāmatai, Urtāns uzgājis, ka kādam kurzemniekam no 160 l latola izdevies iegūt 58 l spirta.

Gaužām patukšajā LiepU zālē grāmatas atvēršana tomēr noritēja jautri un sirsnīgi – pateicoties pašam grāmatas autoram, kurš ne vien aizrautīgi stāstīja par darbu pie izdevuma, bet labprāt arī uzspēlēja akordeonu un nodziedāja „Piltenes prāģeru” trīsdesmito gadu beigās latviskoto vācu šlāgeri par kuģi „Neibāde”, kurā „lādēts bij’ Zviedrijas spirts” un kurš traģiski nogrima pie Latvijas krastiem.

Pēc tam jau gluži dabiski šķita saskandināt simbolisku šņabja glāzi, uzkožot LiepU lektora Artura Medvecka operatīvi sagādātos marinētos gurķīšus.

Grāmatā galvenokārt apkopoti muitas arhīva un 20.,30.gadu latviešu presē atrodamie materiāli par spirta kontrabandu, tajā ir arī bagātīgs uzziņu pielikums, un izdevums būs interesants gan ekonomistiem un muitniekiem, gan liepājniekiem – apgalvo tā autors un izdevēji.

Uz preses publikācijām gan sevišķi nevarot paļauties, atzina grāmatas autors, taču tās ļāvušās vieglāk sameklēt materiālus arhīvā.

Grāmatā iekļauti arī interesanti fakti par spirta kontrabandu, kas ņemti no latviešu daiļliteratūras, piemēram, Viļa Lāča darbiem. Grūtāk bijis atrast ar spirta kontrabandu saistītas dziesmas, tāpēc grāmatā atrodama tikai viena – par to pašu „Neibādi”.

Pērn Igaunijā iznākušās grāmatas tulkojuma un latviskā papildinājuma izdošanas rosinātāja un projekta vadītāja ir Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas direktore, Dr.h.c.philol. Venta Kocere.

No igauņu valodas tulkojusi Renāte Blumberga, par māksliniecisko veidolu gādājis Aivars Plotka, bet grāmatu izdevis apgāds "Zinātne".

14.decembrī paredzēta „Spirta jūras” atvēršana Ventspilī.