Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna. Foto: irliepaja.lv.

Ceturtdien, 7.decembrī, Liepājas Latviešu biedrības namā norisinājās Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes rīkotais svinīgais saiets par godu Valsts policijas 105.gadadienai. Portāls irliepaja.lv lūdza Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieku Induli Blīgznu pastāstīt, kāds Kurzemes reģiona iecirknim bijis aizvadītais gads.

Valsts policija svin 105.gadadienu. Cik ilgi jūs jau esat policijā? Un kā šajā laikā tā ir mainījusies?
Man dienests sākās tālajā 1995.gada augustā. Kopš tiem laikiem policija ir ļoti mainījusies. Kad es sāku dienestu, policija vēl nedaudz dzīvoja tādā pēcpadomju milicijas darba iespaidā un strādāja ar tām darba metodēm – galvenais rādītājs bija atklātais noziegumu skaits, ko dažbrīd zināmā mērā arī mākslīgi radīja. Šobrīd, arī īstenojot pārmaiņas šā gada sākumā, esam ļoti mainījuši pieeju dažādu lietu risināšanā, reaģēšanā uz notikumiem, esam daudz eiropeiskāki, modernāki, tuvāki tiem standartiem, kā policija strādā Eiropā. Šodien lielākais uzsvars ir uz to, kā sabiedrība mūs vērtē, mēs ieklausāmies un cenšamies darīt tās lietas, ko sabiedrība no mums sagaida.

Kas ir galvenais, kas šogad mainījies policijas darbā?
Neskatoties uz ikdienas grūtībām un nepietiekamo policijas darbinieku skaitu, mēs tomēr esam vairāk ielās, esam kļuvuši lielāki, spējīgāki atrisināt daudzus jautājumus jau pašā notikumā vietā.

Cik liels tomēr ir kadru trūkums?
Kurzemes reģiona pārvaldē kopumā vakanto amata vietu skaits joprojām nedaudz pārsniedz simtu. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, atalgojums, kam nākamgad sola pieaugumu. Ļoti cerīgi raugāmies uz nākamā gada sākumu, kad līdz pavasarim plānojam piesaistīt ap divdesmit jauno kolēģu, kas absolvēs policijas koledžu vai būs beiguši ātrās apmācības kursus.

Vai restrukturizācija ir palīdzējusi uzlabot policijas darbu, neraugoties uz kadru trūkumu?
Veicot pārmaiņas, mēs likvidējām ilgstoši neaizpildītās, vakantās vietas un, pārstrukturizējot esošos resursus, esam spējuši vairāk policijas darbinieku novirzīt tieši darbam uz ielām, sabiedriskajās vietās. Līdz ar to esam palielinājuši to policijas darbinieku skaitu, kuri ikdienā veic patrulēšanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Ir zināms par kadru trūkumu, zemo atalgojumu, ko sola palielināt, bet, vai ir vēl kādi risināmie jautājumi?
Ļoti liels izaicinājums, ar kuru šobrīd saskaramies, ir viltus ziņu izplatība kibertelpā un arī dažādi noziedzīgie nodarījumi interneta vidē, piemēram, krāpšanas mēģinājumi. Tā ir specifiska, jauna lieta, kur arī mums, policistiem, ir jāmācās, jācenšas saprast, kā noziedznieki šīs lietas dara, lai mēs varētu viņus apsteigt un nepieļaut, ka cilvēki iekrīt šajos krāpnieku slazdos.

Pirms gada policija sāka saņemt jaunu tehniku – mašīnas, mobilos iecirkņus. Cik vienību šobrīd ir Kurzemes pārvaldes rīcībā un kā tas palīdz policijas darbā?
Kurzemes reģiona pārvaldes rīcībā ir aptuveni divdesmit jauno, tā saukto mobilo kabinetu, Liepājā – desmit. Atsauksmes un secinājumi ir tādi, ka, jā, šī tehnika palīdz mūsu darbā. Pateicoties tai, ir virkne jautājumu, kurus digitāli varam atrisināt notikuma vietā, nav nepieciešams vest cilvēkus uz policijas telpām, lai risinātu kādus jautājumus vai noformētu dokumentus. Protams, ir vēl nenokārtoti jautājumi – ne visur ir pietiekams interneta nodrošinājums un datortehnika, bet pakāpeniski arī to risinām. Plānojam, ka mūsu kapacitāte, kas, pateicoties šim aprīkojumam, jau ir palielinājusies, nākotnē vēl pieaugs.

Vai šogad noziegumu statistikā ir novērotas kādas izmaiņas?
Kopumā ņemot, būtisku kāpumu vai kritumu nav. Gada griezumā noziedzīgu nodarījumu skaits mazliet ir pieaudzis, bet lielu daļu no pieauguma veido jaunais likums par kriminālatbildību autotransporta vadītājiem, kuri vada auto, būdami reibumā virs 1,5 promilēm. Otrs ir jau minētie interneta vidē izdarītie noziedzīgie nodarījumi. Tie ir divi būtiskākie segmenti, kas veido nelielo noziedzīgo nodarījuma skaita pieaugumu.