Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prezentētais pētījums rekomendē samazināt vidusskolu skaitu Liepājā par trim skolām. Vai arī vidusskolu eksāmenu rezultāti par to liecina?

Pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā, ko IZM uzdevumā veica ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, teikts, ka 40 vidusskolas optimizācijas rezultātā varētu nākties pārveidot par pamatskolām vai sākumskolām Rīgā, četras – Daugavpilī, pa trim – Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, pa divām Rēzeknē un Kuldīgā.

Savu viedokli jau pauda Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. Šoreiz līdzšinējā domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Vitkovska viedoklis, jo tieši viņa atbildībā iepriekšējos četrus gadus bija izglītības nozare.

"Ar lielāko prieku gribētu izlasīt šo pētījumu, esmu arī dzirdējis ministru vairākkārt to pieminam, taču manā rīcībā nav šāda pētījuma. Man arī nepatīk, ka par kaut ko tiek runāts, izraujot no konteksta. Pieņemu, ka šis pētījums ir kaut kāds dokuments, un tas būtu jālasa kopumā."*

Vitkovskis, sarunā ar portālu, atzina, ka diskusijai valdībā un Saeimā par iecerētajām izmaiņām izglītībā un skolu tīklā, daļa no kurām stāsies spēkā jau ar 2018.gada 1.septembri, būtu vajadzējis jau sākties, taču tas vēl nav noticis.

"Pārmaiņas izglītības nozarē noteikti ir vajadzīgas. Taču atslēgas vārdiem ir jābūt atbildībai, skaidram plānam un komunikācijai ar visām iesaistītām pusēm. Gads ir ļoti mazs laiks, lai sagatavotos reformām vai pārmaiņām. Nevajadzīgas bažas rada tas, ka vairāk izskan dažādi atsevišķi paziņojumi, piemēram, gan par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma, gan ģimnāzijām, tāpat arī idejas par mācību gada pagarināšanu vai trešo sporta stundu... Nesaku, ka katra no šīm idejām atsevišķi ir laba vai slikta, diskomfortu rada tas, ka nav kompleksas komunikācijas, informācijas, ar kuru varētu rēķināties un gatavoties."

Pozitīvi piemēri nav tālu jāmeklē, saka Vitkovskis – tepat Igaunijā, arī Somijā valsts politikas līmenī izglītības nozare ir valsts prioritāte Nr.1, "un tādai tai vajadzētu būt arī Latvijā", jo "tas ir jautājums par mūsu pašapziņu, par mūsu nāciju, par Latviju".

Sakārtot nozari sākumskolas līmenī
Atgriežoties pie jautājuma par skolu skaitu, Vitkovskis saka: "Optimizācija, efektivizācija un tamlīdzīgi vārdi, kas atkal izskan publiskajā telpā, faktiski biedē, jo tas bieži vien nozīmē skolu slēgšanu. Liepājas prioritāte, manuprāt, ir kapacitātes paaugstināšana pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestādēs. Šā brīža un tuvāko četru gadu uzdevums ir sakārtot nozari sākumskolas līmenī."

Vitkovskis uzskata, ka veiksmīgi izdevies sakārtot un uzlabot Ezerkrasta sākumskolas infrastruktūru, tieši šobrīd notiek arī sanitāro mezglu remonts, bet  lielāks izaicinājums ir veidot jaunu mācību korpusu pie Centra sākumskolas Tomā un Vītolu ielu stūrī.

"Šobrīd pašvaldība ir nekustamā īpašuma, zemes jautājuma kārtošanas un metu, ko izstrādāja Mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi, stadijā."

Liels pārbaudījums, saka Vitkovskis, bija pirms diviem gadiem, kad skolā sāka nākt līdz 2008.gadam dzimušie bērni, kad dzimstība bija sasniegusi augstāko līmeni.

"Pirmo klašu kapacitāte gandrīz tika izsmelta. Līdzīgu situāciju var prognozēt pēc pieciem, sešiem gadiem, jo arī pēdējos divus gadus dzimstības rādītāji ir augsti. Tas kaut kādā mērā uzliek "rāmi" šo projektu realizācijai."

Runājot par skolu tīklu, ir jāņem vērā visi faktori, un jārunā par visas infrastruktūras attīstību un sakārtošanu, uzskata Vitkovskis, atzīmējot struktūrfondu finansējuma lielo nozīmi.

"Protams, ir atsevišķas skolas, par kurām vēl jādomā. Taču līdzekļu pārdale notiek visas Latvijas mērogā, un vienmēr var rasties iespēja piesaistīt papildu līdzekļus, tāpēc ir jābūt gataviem startēt ar saviem priekšlikumiem."

Arī attiecībā uz internātskolu un speciālajām izglītības iestādēm, kādas Liepājā ir trīs, jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem, jo iespējami dažādi scenāriji, saka Vitkovskis.

"Šis ir tāds pārejas laiks, īsti līdz galam nav izdiskutēts ar visām iesaistītajām pusēm, vai un cik lielā mērā varētu saglabāties valsts finansējums. Atkarībā no tā, pašvaldībai būs jāpieņem savi lēmumi. Skaidrs, ka "Kriksīti" pašvaldība uzturēs pilnībā, bet, kā būs ar pārējām divām iestādēm, vēl nav zināms."

Vidusskolu tīkls un centralizēto eksāmenu rezultāti
Runājot par vidusskolu tīklu, ir īstais laiks pieskarties centralizēto eksāmenu rezultātiem, saka bijušais vicemērs.

"Ņemot trīs obligātos un divus izvēles eksāmenus – fiziku un ķīmiju, paanalizēju šī un iepriekšējā gada rezultātus, un izlasīju arī irliepaja.lv publikāciju. Runājot par to, atļaušos nepiekrist virsrakstā paustajam, ka "matemātiku ģimnāzijā zina sliktāk, nekā trīs vidusskolās". Man, protams, prieks par mūsu vidusskolām, kuras spējušas sasniegt labāku rādītāju, nekā ģimnāzija, bet varu apgalvot, ka kopumā ģimnāzija lieliski tiek galā ar savu misiju būt ģimnāzijai. Ja runā tieši par matemātiku, tad ģimnāzijas rādītājs ir 44,37%, un tas būtu kritisks tad, ja tuvotos 30%, turklāt jāņem vērā, ka ģimnāzijā eksāmenu kārtoja 84 cilvēki (7.vidusskolā – 31), no kuriem vismaz trešdaļa eksāmenu nokārtojusi ļoti augstā līmenī. Ja no šiem 84 izveidotu vienu elites klasi, tā noteikti būtu vismaz pirmajā desmitniekā valstī. Un te mēs nonākam pie jautājuma, vai veidot elitāras skolas ar augstu atlasi, vai nodrošināt izglītības iespēju pilnīgi visiem.

Ja runā par matemātiku, tad mēs zinām, ka šogad visā valstī rezultāti ir pasliktinājušies. Zinoši, kompetenti cilvēki man ir teikuši, ka šāds "iekritiens", ļoti iespējams, bijis tāpēc, ka eksāmena saturs nedaudz atšķīries no tā, kāds tas bija gatavošanās procesā. Līdz ar to ieguvēji bija tie, kas spēja paskatīties nedaudz ārpus rāmjiem, bija radošāki.

Ņemot vērā kopējo kritumu, Liepājā ir trīs skolas – 15.vidusksola, 7.vidusskola un 12.vidusskola, kurām rezultāti ir uzlabojušies, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bet 6.vidusskolā tie kritušies tikai par nepilnu procentu, turklāt šī skola labā nozīmē pārsteigusi citos eksāmenos, piemēros, fizikā, latviešu valodā, svešvalodā.

Ir skolas, kurās vairāku izvēles priekšmetu – fizikas vai ķīmijas – eksāmeni netiek kārtoti, un tas, protams, neiepriecina. Vidusskolā būtu jākārto visi eksāmeni. Vājā vieta, iespējams, ir vidusskolu vēlme paturēt pēc iespējas vairāk bērnus, uz kā rēķina cieš kvalitāte. Vienlaikus, kā to rāda iepriekšējo gadu statistika, tas nav šķērslis talantīgiem bērniem sagatavoties un iestāties augstskolā. Un, ja skatās pēdējo piecu gadu rezultātus, kopumā vidējā tendence tomēr ir nedaudz uz augšu."

Tomēr Vitkovskis uzsver, ka skolām ir jāanalizē rezultāti un jāizdara secinājumi.

"Par Liepājas vidusskolu tīklu. Gandrīz noteikti Liepājas vidusskolas gadu no gada spēs izpildīt Ministru kabineta noteikumu prasības par minimālo izglītojamo skaitu un varētu eksistēt. Taču tas nav pareizi. Katru gadu būs jāsastopas ar situāciju, ka vismaz divām vai pat trīs skolām būs grūtības nokomplektēt 10 klasi. Tāpat jārēķinās, ka Liepājā ir plašs profesionālās izglītības piedāvājums".

*)”Šobrī jau esmu izpētījis Jāņa Turlaja prezentāciju par optimālu vispārējo izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Liepājā,” pēc raksta publicēšanas Vitkovskis sacīja irliepaja.lv.