Dažas dienas šoruden Liepājā viesojās "Art Hotel Roma" priekšteces – "Hotel de Rome" – pēdējā īpašnieka Hermaņa Drāta mazdēls Tomass Drāts kopā ar savu mazdēlu, 20 gadus veco studentu Ludvigu.

Tomass Drāts (no labās), Taisija Hristoļubova un Tomasa mazdēls Ludvigs.

Tiekamies "Art Hotel Roma", vienīgajā vēsturiskajā viesnīcā Liepājā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām un pēc atjaunošanas vērusi durvis viesiem. Tomass Drāts atzīst, ka ēkas pārvērtības ir iespaidīgas, un smaidot saka: "Traki labi un ļoti skaisti!", bet viņa mazdēls piebilst: “Brīnišķīgi!".

Tomass Drāts pēc profesijas diplomēts inženieris, kopā ar mazdēlu Ludvigu, kurš arī izlēmis iet tēva un vectēva pēdās un kļūt par inženieri, uz Liepāju atbraucis no Šverīnas, Ziemeļvācijā. Liepājā abi nav pirmoreiz, patiesībā Tomass trīsdesmit gadu laikā mūsu pilsētu apmeklējis, kā pats saka, "reizes simts", jo Liepāja viņam ļoti patīkot. Sākotnēji, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados braucieni bijuši saistīti ar īpašumu Zivju ielā 3 (kādreizējo "Hotel de Rome", tobrīd – biroju ēka), ko 1989. gadā ar tiesas lēmumu Drāti atguva. Ģimeni uz to pamudinājis pats atjaunotās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, kura vārdus "Mēs sāksim no tās vietas, kur 1939.gadā bijām spiesti apstāties" viņi esot dzirdējuši Vācijas TV.

Tomēr prieks par atgūto mantojumu neturpinājās ilgi – kā atceras Tomass, ne pašam, ne viņa vecākajiem brāļiem un māsai, ne arī dēlam Andreasam tolaik īsti nav bijis iespēju nodarboties ar Latvijā atgūtā īpašuma atjaunošanu, jo tad kādam pastāvīgi būtu jāuzturas Liepājā. Desmit gadu garumā mēģinājuši no attāluma kaut kā tikt galā ar ēkas atjaunošanu (piemēram, uzlikts jauns jumts) un apsaimniekošanu, Drāti tomēr pieņēmuši lēmumu īpašumu pārdot. Tā "Roma" nonāca pie uzņēmēja Jura Jaunzema. Viņa idejas Drātiem patikušas, taču banku un valūtas krīzes iecerēto neļāva piepildīt. Tāpēc, atzīst Tomass, jo īpašs prieks par to, ka beidzot "Hotel de Rome" patiesi atdzimusi.

"Tāpat kā Liepāja. Saimnieciskās problēmas pārvarētas, viss ir pārvērties, salīdzinot, kā bija pirms trīsdesmit gadiem," teic kādreizējais "Hotel de Rome" īpašnieka mazdēls.

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš (no kreisās) aizrautīgi klausās Tomasa Drāta stāstītajā.

Par Liepāju – memuāros
Saruna, kurā piedalās arī tulce Taisija Hristoļubova un vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš un kura vijas gan ap Drātu kādreizējo īpašumu, gan dzimtu, ievelkas divarpus stundu garumā. Daudz, ko stāstīt un jautāt, ir gan viesim, gan mājiniekiem. Sarunas sākumā Tomass Drāts atver planšeti, kurā rūpīgi sakārtotas gan fotogrāfijas, gan fakti, kas saistīti ar Drātu dzimtu un tai piederējušo īpašumu Liepājā. Būtībā tas ir stāsts par netālu no Lībekas 1847. gada 28. maijā dzimušo Tomasa vectēvu Hermani Drātu. Nebūdams vecākais dēls, viņš nemantoja dzimtas lauku īpašumu, tāpēc devās laimi meklēt citur. Ilgu laiku nodzīvojis Vīnē, Parīzē, perfekti apguvis franču valodu, ap 1875. gadu viņš nonāca Latvijā. Rīgā Hermanis Drāts sadraudzējās ar otrās ģildes tirgotāju Otto Švarcu, kurš 1882. gada rudenī atvēra restorānu "Hotel de Rome", Rīgā. Tikmēr Liepājā Nikolajs fon Ramedlovs jau bija pasūtījis būvprojektu Paulam Maksam Berči, un 1881. gadā būvuzņēmēja Vilhelma Rīges vadībā sākās tirdzniecības nama un viesnīcas celtniecība, kas arī ieguva Romas vārdu.

Pēc tam, kad ēkas pasūtītājs saslima, "Hotel de Rome" nonāca Rīges īpašumā, no kura trīsdesmitajos gados Hermanis Drāts ēku atpirka. Taču pirms tam veselus divdesmit gadus viņš to nomāja, pamazām necilo viesnīcu pārvēršot lepnajā "Hotel de Rome".

Rīgā Hermanis Drāts apprecējās ar savu pirmo sievu Alīdu Moru, kura mira 1894. gada 22. septembrī. Pirmajā laulība Drātam bijuši divi bērni, dēls Vilhelms Teodors piedzima 1879. gadā un mira 22 gadu vecumā aklās zarnas operācijas laikā Berlīnē, meita Elza Doroteja piedzima gadu vēlāk – 1880. gadā. 1913. gadā Liepājā viņa apprecējās ar dr. Valteru Runki, Elza mira 1929. gadā embolijas dēļ.

Otrreiz Hermanis Drāts apprecējās Liepājā gadu pēc pirmās sievas nāves. Viņa otrā sieva bija kuģa galdnieka meita Lavīnija Zeidaka. 1897. gada 27. septembrī Drātiem piedzima dēls Raimunds – Tomasa, kā arī viņa vecāko brāļu Petera, Hermaņa, Klausa un māsas Brigites tēvs. Raimunds Drāts Liepājā pabeidza skolu, kā brīvprātīgais pat iestājies landesvērā, taču tika aizsūtīts mājās, kad atklājās, ka puisim vēl nav 18. Vēlāk Raimunds devās uz Berlīni studēt inženierzinātnes, un tur arī palika. Taču līdz pat vecāku nāvei regulāri ciemojās pie viņiem Liepājā.

Raimunds, kurš mira Leipcigā 1975. gada 17. jūlijā, saviem bērniem atstājis memuārus 32 lappušu apjomā, kuros atainota dzīve viņa bērnības un skolas gadu Liepājā, “Hotel de Rome" ikdiena, kā arī sniegts ieskats Drātu dzimtas vēsturē. Tomass tēva atmiņas, tāpat arī tēva uzņemtās fotogrāfijas, dažas no kurām parāda pirmskara un arī kara laikā sagrauto Liepāju pavisam neredzētos rakursos, uzticējis portālam irliepaja.lv publicēšanai.

Hermanis un Lavīnija Drāti turpināja vadīt viesnīcu Liepājā. Hermanis – līdz 1934. gadam, kad mira un Bārenbuša (tagad Līvas) kapos tika apglabāts. Trīs gadus vēlāk – 1937. gadā – mira arī Hermaņa sieva Lavīnija, kas atdusas līdzās savam vīram. Pēc Lavīnijas nāves, lai gan neviena no Drātiem Liepājā vairs nebija, ģimene tomēr bija te atstājusi pārvaldnieku, un īpašums palika reģistrēts uz Drātu vārda līdz brīdim, kad Raimunda Drāta bērni nolēmi to pārdot.

Liepāja Drātu dzimtas piederīgos pievelk joprojām, un biežs mūsu pilsētas viesis ir bijis un ir ne tikai Tomass, bet arī viņa brāļi un māsa Brigite, kura pavasarī atkal gatavojas ierasties Liepājā, un jau tagad rezervējusi numuru vectēvam kādreiz piederējušajā viesnīcā.

Kopā ar viesnīcas "Art Hotel Roma" vadītāju Margaritu Rjabko.