Kaut arī mēdz teikt, ka latvieši ir dziedātāju tauta, vispopulārākais vaļasprieks izrādās grāmatu un žurnālu lasīšana – to izvēlas 32% Latvijas iedzīvotāju. Taču arī to, kuriem tuva dziesma, deja vai kāda mūzikas instrumenta spēle, netrūkst – šāds hobijs ir katram desmitajam, bet 18–24 gadu vecumā – pat katram piektajam, liecina Dziesmu un deju svētku lieldrauga "Swedbank" veiktā aptauja.* Lieli muzicētāji, dažām no dalībniecēm pārvaldot piecus un sešus instrumentus, ir folkloras kopa "Ķocis" no Liepājas, kas pat citādajā Dziesmu un deju svētku gadā atrada veidu, kā turpināt darboties.

"Ķoča" Dziesmu un deju svētku stāstu skatieties šeit:



Dziesmu un deju svētkos vismaz vienreiz piedalījušies 22% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 30% aptaujāto vienmēr vai gandrīz vienmēr cenšas skatīties svētku koncertus – klātienē vai pa televizoru. Katrs desmitais dalībai svētkos posis savu bērnu, bet 6% aptaujāto var lepoties, ka viņu ģimene Dziesmu un deju svētkos piedalījusies vairākās paaudzēs. Šogad Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku norisēm gatavojās teju 30 000 dalībnieku no 2090 kolektīviem, un sarežģītajos pandēmijas apstākļos tas nebūtu iespējams bez īstas aizrautības.

Lai izceltu kopīgās vērtības un vienlaikus mudinātu iedvesmoties no Dziesmu un deju svētku dalībnieku aizrautības, ilggadējais Dziesmu un deju svētku lieldraugs "Swedbank" šogad stāsta par Dziesmu un deju svētku varoņiem, aicinot iepazīt daļu no aizrautīgajiem svētku dalībniekiem. Iedvesmojošs piemērs ir Liepājas folkloras kopa "Ķocis". Nezinātājiem folkloras kopas darbība var saistīties tikai ar kopā sanākšanu un spēlēšanu godos, taču "Ķocis" šo priekšstatu pilnībā apgāž, atklājot, ka folkloras jomā visa gada griezumā neatkarīgi no tā, vai tas ir parasts vai Dziesmu un deju svētku gads, notiek daudz ļoti interesantu notikumu.

""Ķocim" ir bijis daudz labu notikumu, jo esam piedalījušies visās iespējamās aktivitātēs, kur vien bija tāds piedāvājums. Bērni gribēja, mēs piedalījāmies! Un daudz nefilozofējām, ko rādīsim, ko nerādīsim, vai neizkropļojam tradīciju un neradām aplamu priekšstatu par Dziesmu un deju svētkiem. Mēs rādījām tā, kā ir. Jo tu vari darīt tikai to, kas konkrētajā brīdī ir iespējams. Citos gados, kad notiek gan bērnu, gan pieaugušo Dziesmu un deju svētki, centrā parasti ir kori un tautas deju kolektīvi, kas ir patiesie Dziesmu svētku tradīcijas nesēji, bet mazajiem kolektīviem – folkloras kopām, ansambļiem, vizuālās mākslas pārstāvjiem, teātra pulciņiem, mūsdienu dejai, pūtēju orķestriem un koklētājiem – ir ļauts šajā svētku ciklā piedalīties ar kādu vienu notikumu. Bet šogad bija sajūta, ka Dziesmu un deju svētki ir arī par mazajiem kolektīviem un katru, kas priecājas piedalīties un būt," pārdomās dalās "Ķoča" vadītāja Solveiga Kūlaine.

Kaut arī šobrīd nodarboties ar vaļaspriekiem, kur vienlaikus piedalās daudz cilvēku, liedz "Covid–19" pandēmijas ierobežojumi, 19% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir tieši tāds hobijs, kas ļauj justies piederīgam lielākai sabiedrības daļai, ar kuru vieno kopīgas intereses vai vērtības.

Starp populārākajiem Latvijas sabiedrības hobijiem bez jau minētās grāmatu lasīšanas un muzicēšanas ir arī dārza darbi (23%), ceļošana (22%), ēdiena gatavošana (20%), individuālie sporta veidi (18%) un rokdarbi (16%). Vislielākā vērtība, kas vieno cilvēkus ar vaļaspriekam, ir prieks un laimīguma sajūta, ko sniedz šīs brīvā laika aizraušanās, – tā norāda 69% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 37% uzsver, ka tas viņiem dod vajadzīgo enerģiju ikdienas darba pienākumu veikšanai, bet 23% norāda, ka tas ļauj paplašināt paziņu loku un iegūt jaunus draugus.

* Aptauju pēc "Swedbank" pasūtījuma 2021. gada oktobrī veica SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.