Otrdien, 3. maijā, Liepāju apmeklēja starptautiskā žūrija – eksperti Beatrise Garsija no Spānijas, Hrvoje Laurenta no Horvātijas un abi Latvijas eksperti – Diāna Čivle un Ģirts Majors, kā arī novērotāju statusā esošie Eiropas komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvji, kurai "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" pieteikuma veidošanas komanda izrādīja labāko, kas Liepājai ir un klātienē iepazīstināja ar Liepājas spējām potenciāli nest "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 godu", portālu irliepaja.lv informēja pieteikuma veidotāju komandas pārstāve Zita Lazdāne.


Žūrija apmeklēja arī koncertzāli " Lielais dzintars". Publicitātes foto.


Starptautiskā žūrija bija devusi laiku – astoņas stundas, lai parādītu plašās Kurzemes reģiona iespējas. Dienas programma bija veidota tā, lai žūrijas locekļi ieraudzītu un sajustu Liepājas paradoksus un sajustu novadu īpašo piedāvājumu un pievienoto vērtību.

"Jūtamies pateicīgi par iespēju kandidēt uz šo titulu, jo viss šis gatavošanās process jau šobrīd ir palīdzējis uzlabot ne tikai stratēģiskos procesus, bet arī ļoti praktisku ikdienas savstarpējo sadarbību starp institūcijām un iedzīvotājiem," atzina Lazdāne.


Baiba Bartkeviča (no kreisās) iepazīstina žūriju ar koncertzāles radošajiem plāniem. Publicitātes foto.


Gatavošanās laikā izveidota cieša sadarbība ne tikai ar vietējiem un nacionālā līmeņa kultūras, izglītības un sociālās dzīves veidotajiem, bet norisinās arī plaša veida sadarbība ar starptautiskajiem sadarbības partneriem, turklāt ne tikai no Eiropā.

Liepājas pieteikuma koncepcijas (ne)miers ietvaros izveidota plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.


Uldis Lipskis stāsta par Liepājas Simfoniskā orķestra darbu. Publicitātes foto.


Katra no piecām programmas līnijām – "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta" – atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.

"Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" pieteikuma veidošanas komanda novēl arī Valmierai un Daugavpilij veiksmīgu vizītes gaitu, lai visām pilsētām izdodas parādīt pēc iespējas daudzveidīgāk katras iespējas un programmu.


Publicitātes foto.


Konkursa "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" aizstāvēšana notiks 9. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur visas trīs kandidātpilsētas klātienē starptautiskajai žūrijai aizstāvēs savu piedāvājumu. Rezultāts – kura no trīs pilsētām iegūs "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" titulu – tiks paziņots 10. maijā.


Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.


Tālajā 2008.gadā pieteikumus "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014" atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. Otrajai atlases kārtai tika virzītas Rīga, Liepāja un Cēsis. 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.


Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva aizsākta 1985.gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministres Merkuri idejai. Iniciatīvai ir divi mērķi – aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairojot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai un veicinot kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to stratēģijām un prioritātēm.