Kopš 1998. gada, kad Liepājas vēsturiskais centrs ieguva valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statusu, daudzas ēkas šī centra robežās ir zudušas, daudzām ir grausta statuss, taču pēdējos gados ēku īpašnieki ir sarosījušies, un daža laba ēka atkal atguvusi cienīgu izskatu. Virknē namu turpinās atjaunošanas, restaurācijas un arī rekonstrukcijas darbi, un varētu būt, ka tieši šogad Būvvaldes komisija varēs pieņemt ekspluatācijā vairāk atjaunotu namu, nekā citus gadus.

Vairāki no šādiem vēsturiskiem namiem jau izskatās pavisam pabeigti, tomēr, kā portālam irliepaja.lv skaidroja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, pagaidām neviens no tiem vēl nav pieņemts ekspluatācijā.


Viena no šādām ēkām redzama Avotu ielā 6. Tās senākā daļa celta 18. gadsimta pirmajā ceturksnī. Šobrīd nelielais koka nams atguvis savu vēsturisko izskatu, un tagad ir viena dzīvokļa māja. Būvdarbu pasūtītājs šai ēkai ir SIA "NEIS", būvprojektu izstrādājis Raimonda Gabaliņa birojs "Arhi Jazz". Būvdarbi uzsākti 2019. gadā, un būvatļauja derīga līdz 2027. gadam.


Avotu iela 6. Foto: irliepaja.lv.


Aigars Štāls vērtē, ka tuvu nodošanai ekspluatācijā ir arī kādreizējais grausts, rindu māja Vites ielā 8. Šī nama restaurācijas būvprojekta autori ir SIA "PBR" un Valdis Onkelis, darbu pasūtītāja un ēku īpašniece – Ozoliņiem piederošā SIA "O&OBT", būvnieks – SIA "A–J Energobūve".

Viens no Vites 8 īpašniekiem – Anrijs Ozoliņš – portālam irliepaja.lv iepriekš sacīja, ka "ēka tiks atjaunota sākotnējā stilistikā un apjomā, arī detaļās, tieši tā, kā noskaidrots arhitektoniski mākslinieciskās izpētes laikā". Tiesa būvniecībā izmantoti arī mūsdienu materiāli un tehnoloģijas – vispirms jau, lai nostiprinātu pamatus, arī stāvu pārsegumos ir gan betons, gan metāls, gan siltinājuma materiāls, bet jūras puses fasāde ir stiklota.


Vites iela 8. Foto: irliepaja.lv.


Vairāku namu atjaunošanu jau pirms diviem gadiem bija aizsācis arī namīpašnieks Oļegs Hramovs. Šobrīd straujiem soļiem uz priekšu virzās Maksa Paula Berči projektētās Lazāra Rostovska villas Peldu ielas galā (Peldu 56) pārbūve. Šo ēku Hramovs iegādājās 2016. gadā. Ēkas būvprojekta autors ir arhitekts Agris Padēlis-Līns. Viņš Liepājai radījis vairākus līdzīgus projektus, kuros vēsturiskajam apjomam klāt projektēta moderna ēkas daļa. Arī Peldu 56 ir viens no šādiem projektiem. Pēc paša īpašnieka portālam irliepaja. lv sacītā, šeit iecerēta viesnīca.


Peldu iela  56. Foto: irliepaja.lv.


Tāpat darbi nav pārtraukti un konsekventi virzās uz priekšu citā Hramovam piederošā īpašumā – 1881. gadā celtajā namā Kūrmājas prospektā 22, arī šīs ēkas atjaunošanu un pārbūvi projektējis Agris Padēlis-Līns (sākotnēji – SIA "Kokile" arhitekte Laura Kozlovska). Te darbi aizsākti jau 2019. gadā, kad izbūvēti ūdensvada, kanalizācijas, siltumtrases pievadi, kā arī elektroapgādes slodzes palielinājums.


Būvdarbus šajā objektā, kas iecerēts kā apartamentu nams, veic viens no Hramovam piederošiem uzņēmumiem SIA "Hermes Invest" Ginta Ernstsona vadībā un uzraudzībā.


Kūrmājas prospekts 22. Foto: irliepaja.lv.


Līdzās pērn ekspluatācijā nodotajam vēsturiskajam Hoijeres viesu namam atdzimst vēl viena ēka – dzīvojamais nams Kungu ielā 20, ko atjauno tās īpašnieks Dainis Irbe. Imants Lancmanis grāmatā "Bertschy" par šo ēku raksta, ka tā ir "bij.galma padomnieka K.Meijera nams", ko, bez šaubām, 1876. gadā projektējis ilggadējais Liepājas galvenais arhitekts M.P.Berči.


Ēkas atjaunošanas projektu izstrādājusi SIA "ArhiJazz", bet būvdarbus veic SIA "Vitep".


Lai gan sastatnes ap ēku jau noņemtas, Būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls norāda, ka ēkai ir liela teritorija, kurā vēl ļoti daudz kas darāms.


Kungu iela 20. Foto: irliepaja.lv.


Glīti atjaunots koka nams Toma ielā 30. Arī šeit sastatnes jau noņemtas, taču darbi vēl turpinās. Šīs ēkas atjaunošanu pasūtījusi SIA "Toma 30", projekta autore Laura Kozlovska, SIA "Kokile".


2018. gadā pēc pamatīga ugunsgrēka ēka iekļuva vidi degradējošo māju uzskaitē. Būvprojekta pasūtītāja bija ēkas iepriekšējā īpašniece SIA "FRAKTAL Bau", ko tagad īsteno jaunā īpašniece SIA "Toma 30" (abos uzņēmumos gan starp patiesā labuma guvējiem ir vienas ģimenes – Kirnosovu – pārstāvji).


Toma iela 30. Foto: irliepaja.lv.


Lai gan ēka nav iekļauta "Ar pašvaldības lēmumu noteikto kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīgo ēku un kāpņu telpu sarakstā", līdz šim paveiktie pārbūves darbi ir atzīmēšanas vērti, pārliecināts Štāls:


"Pēc tam, kad būvdarbi būs pieņemti ekspluatācijā, vēsturiskajā centrā būs vēl viens sakārtots objekts – šajā gadījumā historisma stilā būvēta koka māja".

Pārbūves gaitā arī saglabātas vēsturiskās ārdurvis, logi un citi elementi.

Jau pērnruden jaunu jumta segumu no māla dakstiņiem ieguva abi birģermeistara Hermaņa Heinriha Stendera nami Stendera ielā 13A, kas celti 18. gadsimta otrajā pusē. Un divstāvu dzīvojamā ēka, kas kopš 2013. gada bija iekļauta vidi degradējošo objektu sarakstā kā  "B" kategorijas grausts, šoruden, iespējams, jau priecēs ne tikai ar atjaunotu jumtu, bet arī fasādi. Vismaz tāds bija ēku īpašnieces SIA "Ritex Solution" un tās īpašnieka Gata Ritenieka plāns. Darba gan vēl ļoti daudz – pēc šīs ēkas vēsturiskajiem 19. gadsimta oriģinālajiem paraugiem ir jāatjauno vairāk nekā 80 logi ar aiļu apdarēm, kā arī pēc muzejā esošo vēsturisko baroka laikmeta durvju oriģināla jāatjauno galvenās ieejas durvis, un jānokrāso ēkas fasādes holandiešu klinkera ķieģeļi.


Stendera iela 13A. Foto: irliepaja.lv.


Šeit pieminētās nebūt nav visas vēsturiskā centra ēkas, kurās šobrīd notiek lielāki vai mazāki atjaunošanas darbi.


Uzziņa
Liepājas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas iekļauts kultūras pieminekļu sarakstā, un šajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem) ir jāsaglabā šis kultūrvēsturiskais mantojums. Viena no pamatprasībām ir konsultācijas vai darbību saskaņošana ar Nacionālo kultūras mantojuma padomi (agrāk – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija).


2018. gadā Liepājas pilsētas vēsturiskā centra robežas tika izmainītas. Jaunliepājas pusē vēsturiskā centra teritorija tika samazināta – kvartāli starp T. Breikša, Aldaru, Kroņu un Kaiju ielu palika ārpus vēsturiskā centra, savukārt Vecliepājas pusē vēsturiskā centra robežās iekļāva visu Jūrmalas parku, nevis pusi parka zemes, kā bija iepriekš. Graudu, Rožu, Bāriņu, Skolas un vēl citās ielās vēsturiskā centra robežās iekļāva īpašumus ielu abās, nevis vienā pusē. Līdz ar to Vecliepājā par aptuveni 20 palielinājās to ēku skaits, kurām piemērojams kultūras pieminekļa statuss.


Robežu karte pēc 2018. gada. 12 februāra pieejama ŠEIT.