Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Priedena dienu pirms Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkiem bija aicinājusi žurnālistus uz preses brīfingu, lai informētu par grūtībām, kādās slimnīca nonākusi nepietiekamā finansējuma dēļ.

"Budžets ir ar deficītu, un ne tikai mums, visās lielajās slimnīcās.

Deficīts ir tāpēc, ka veselības aprūpe nesamaksā pilnā apjomā to, cik maksā pakalpojums,"

norādīja Priedena.

Inflāciju uz savas ādas jūt ikviens, bet, veidojot slimnīcas budžetu, valdība nav ņēmusi vērā, ka viss ir kļuvis dārgāks, un pakalpojumu izmaksas rēķinātas tādas pašas, kādas bijušas iepriekš. Piemēram, pacientu ēdināšanai dienā ir atvēlēti trīs eiro.

Jau pērn slimnīcas saimnieciskās darbības izmaksas bija pieaugušas par 19,3%, galvenokārt personāla izmaksu, izejvielu un materiālu, kā arī energoresursu būtiska pieauguma dēļ.

Inflācija turpinās arī šogad, bet slimnīcas budžets ir nevis palielināts, bet samazināts par pusotru miljonu eiro,

atzina Priedena.

"Ja budžets atradīsies pēc gada, vairs nebūs, kas sniedz pakalpojumus," brīdina slimnīcas vadītāja.

Pēc viņas teiktā, tieši darbinieku saglabāšana ir prioritāte, lai nepiedzīvotu to, kas jau notika iepriekšējās krīzes laikā, kad ne tikai ārsti, bet arī māsas masveidā devās prom no Latvijas.

"Šobrīd ārsti nepamet darbu, viņi ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, paļaujoties uz to, ka otrajā pusgadā būs risinājums,

bet tas būs atkarīgs no valdības lēmumiem."

Kā skaidroja Priedena, pagaidām pacienti vēl nejūt budžeta deficīta sekas maksājumu ziņā, par to gādā slimnīca, bet, ja arī otrajā pusgadā naudas nebūs, var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram, palielināt pacienta līdzmaksājumu, ejot maksas medicīnas virzienā.

"Jau tagad ļoti lielu pakalpojuma daļu valsts neapmaksā – valsts apmaksātā daļa ir tikai ap 70%."

Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka ir pieaudzis pieprasījums pēc slimnīcas pakalpojumiem, un tas ir tas, ko pacienti jūt jau šobrīd, jo nākas gaidīt uz pakalpojumu. Ja 2022. gada pirmajos trīs mēnešos stacionārā ārstēti 3356 pacienti, tad 2023.gada pirmajos trīs mēnešos – 3928 pacienti.

Ir pieaudzis arī ārstēšanas ilgums, bet ne jau tāpēc, ka būtu izdevīgi turēt pacientu ilgāk slimnīcā. Kā norādīja Priedena,

parādās vairāk un vairāk būtiski pacientu, kas stacionēti ar ielaistām slimībām un ilgstoši jāārstē un prasa lielus finansiālus ieguldījumus.

"Domāju, ka tas ir sakrājies šo divu kovidgadu laikā, kad cilvēki baidījās iet pie ārsta, bet, ja palielināsies līdzmaksājums, viņi nenāks, jo nebūs, par ko nākt."

Informācija par to, cik šobrīd slimnīcai izmaksā pacients, ir gan Veselības ministrijai, gan Nacionālajam veselības dienestam, uzsvēra Priedena, tāpēc atliek vērot, kādus risinājumus valdība otrajā pusgadā atradīs. Slimnīcas vadītāja pieļāva, ka veselības ministre Līga Meņģelsone strādā pie tā, lai atrisinātu budžeta deficītu, "jo kā citādi viņa skatīsies mums un jums acīs", bet pagaidām tikšanās ar ministri neesot notikusi.

Uzziņa
2022. gads
valsts piešķirtie līdzekļi stacionāro pakalpojumu sniegšanai – 24 miljoni;
valsts piešķirtie līdzekļi ambulatoro pakalpojumu sniegšanai – 7,8 miljoni.

2023. gads
valsts piešķirtie līdzekļi stacionāro pakalpojumu sniegšanai – 22,8 miljoni;
valsts piešķirtie līdzekļi ambulatoro pakalpojumu sniegšanai – 7,6 miljoni.

Liepājas reģionālajā slimnīcā 2022. gadā stacionārā kopā ārstēti 14 692 pacienti, t.sk. valsts apmaksātā plānveida stacionārā palīdzība sniegta 13 960 pacientiem (par 10,8% vairāk, nekā 2021.gadā).