Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā diskusijā Kurzemes plānošanas reģionā, kas notika 16. martā, gan ministre Ilga Šuplinska, gan citi runātāji asi kritizēja Liepājas Universitāti (LiepU).

Lūk, daži no izskanējušajiem pārmetumiem:

"Liepājas Universitātei ir ļoti zemi rādītāji zinātnes finansējumā. 2019.gadā Liepājas Universitātes zinātnes finansējums veidoja 15% no kopējā finansējuma, savukārt Ventspils Augstskolā zinātnes finansējums veidoja 60% [..]. Zinātnes universitātes zinātnes finansējums nedrīkstot būt zemāks par 50% no kopējā budžeta".

"Liepājas Universitātei ir būtiski viszemākais finansējums uz vienu darbinieku, salīdzinot ar pārējām Latvijas universitātēm".

"Liepājas Universitāte septiņu gadu laikā nav spējusi piesaistīt nevienu Eiropas "Apvārsnis 2020" projektu [..] Ņemot vērā, ka vērtējums no 2013.gada ir saglabājies nemainīgs, secināms, ka universitātē ir zinātniskā stagnācija".

Portāls irliepaja.lv lūdza LiepU attīstības direktoru, komunikācijas zinātņu doktorantu un atsaucību guvušā aicinājuma parakstīties, lai universitātēm neprasītu nodrošināt vismaz 4000 studentu, autoru Uldi Zupu atbildēt uz jautājumu, par kādu universitāti viņš cīnās, kā arī komentēt diskusijā izskanējušos pārmetumus*.

"Runājot arī kā komunikācijas zinātņu doktorants, varu teikt, ka IZM rīkotais

pasākums bija ļoti prasmīgi noorganizēts, lai kalpotu vienam mērķim – ministres viedokļa publiskai paušanai,

nevis diskusijai, kā tas tika izziņots.

Lai arī sākotnēji pasākuma ilgums solīts 1,5 stundas, kā jau pēdējā laikā ir ierasts, tiekoties ar IZM, sākoties pasākumam, tas tiek izziņots īsāks, un ir tieši tik pietiekošs, lai IZM atrādītu savu prezentāciju, ministre paustu savu viedokli  un beigās, iespējams, būtu vieta pāris jautājumiem vai kādam citam viedoklim. Starp citu, lai cik tas jocīgi nešķistu, uz IZM sarunu LiepU rektori aicināja pašvaldība, nevis pasākuma organizatori, un tikai pēc rektores prasības sarunai tika pievienota LiepU administrācija. Tāpat netika prasīts no LiepU kādas informācijas sagatavošana, bet rektorei iedotās 5 minūtes bija tikai pietiekošas, lai varētu paust vispārīgu viedokli, neiedziļinoties detaļās.

Līdz pat pasākuma sākumam man nebija informācija par pasākuma darba kārtību, kā arī nebija informācijas par to, ka šis pasākums notiek FB tiešraidē un uz to ir uzaicināti arī mediju pārstāvji. Prezentācijās iekļautie statistikas dati bija atbilstoši piemeklēti, lai pastiprinātu IZM ziņu, kā arī tika izvēlēta atbilstoša retorika, piemēram, LiepU dati, kas nav mainījušies, tiek nosaukti par "stagnējošiem", bet Ventspils Augstskolas rādītāju kritums savukārt tiek nosaukts par "nelielu samazinājumu". Arī zinātnes vērtējumu "2" ministre netieši kritizē, lai gan vērtējuma aprakstā tas tiek raksturots kā adekvāts stabilam nacionālā mēroga “spēlētājam”. Vērtējumā nav Padomju okupācijas laika 5 baļļu skala, kā to ministrei nereti ir tendence pasniegt, bet gan līmeņu vērtējums, kur 5 ir izcili, 4 – ļoti labi, 3 – labi, 2 – adekvāti un 1 – vāji.

Kritizējot jauniešu studiju izvēli kādā no sociālo zinātņu jomām, joprojām no IZM puses netiek skaidrots, ka šajā grupā ietilpst arī pedagogi, sociālie darbinieki, logopēdi, uzņēmēji un vadītāji, kuri valsts (sabiedrības) un reģionu attīstībai ir vairāk nekā nepieciešami. Tāpat, kritizējot programmas, bieži tiek aizmirsts par to, ka universitātēs ierodas 19 gadus veci jaunieši, kuriem jau ir izveidojusies interese par vienu, otru trešo vai ceturto jomu. Šiem jauniešiem nāk līdzi arī noteikta "zināšanu bagāža". Un, ja IZM nespēs sakārtot pamata un vidējās izglītības sistēmu tā, lai jauniešiem būtu interese un nepieciešamās pamatzināšanas STEM jomās, universitātē var atvērt desmitiem STEM jomas programmu, bet nebūs, kas tajās vēlēsies vai spēs studēt.

Bet, runājot par sadrumstalotību, programmu lielo skaitu un valsts universitāšu savstarpējo konkurenci, netiek minēts, ka nevienu jaunu programmu vai virzienu bez IZM saskaņošanas atvērt nav iespējams. Tāpat

tiek klusēts par neērto filiāļu jautājumu, kurš reģionos rada lieku valsts augstskolu konkurenci,

nevajadzīgus apgrūtinājumus un zaudējumus vietējām augstskolām.

Arī jautājumu sadaļā pārsteigumu nebija, saruna veikli tika pārvirzīta citā gultnē, bet skaitliskais studentu rādītājs visa pasākuma laikā tiek minēts tikai pēc žurnālistes jautājuma. Beigās ministres pieminētais rektoru un ministres atalgojuma salīdzinājums, manuprāt, bija ļoti nekorekts un nevietā, jo īpaši LiepU rektores virzienā, šādi, iespējams, cenšoties publiski iezīmēt rektorus kā savu algu nepelnījušus, lai gan šādam salīdzinājumam nav ne morāla, ne LiepU gadījumā – faktiska pamata. Starp citu,

šogad tiek plānotas LiepU rektora vēlēšanas, uz kurām ministres kundze var pieteikties un, ievēlēšanas gadījumā, saņemt rektora atalgojumu.

Lai nu  kā, runājot par universitāti, neapšaubāmi ir nepieciešamas izmaiņas, kuras īstenībā jau notiek un kurām būtu jābūt vēl lielākām un ātrākām. Vairākas "problēmjomas", kuras minētas vērtējumā (kas, starp citu, ir par 2013. – 2018. gadiem)  un citās IZM prezentācijās, jau ir piedzīvojušas izmaiņas un ir nepieciešams vēl nedaudz laika, lai to efekts būtu saredzams. Bet protams, ka ar to nepietiek.

Konsorcija izveide ir viens no tālākās attīstības virzieniem, kas var būt pat ļoti sekmīgs,

ja vien tā izveidei un darbībai būs likumisks un darbību veicinošs pamats. Runājot vēl par attīstību, grozījumi augstskolu likumā, kas atrodas Saeimā, ievērojami izmaina pārvaldības modeli, kam arī būs būtiska ietekme uz LiepU tālāku attīstību, par ko ministre runāja. Manuprāt, LiepU ir spēcīgs potenciāls, kurš ir tikai jāatbalsta un prasmīgi jāizmanto, jo īpaši reģiona attīstības kontekstā, nevis apzināti vai neapzināti jārada apstākļi, kuros pat labākās iniciatīvas beidz pastāvēt".


*Izteiktais viedoklis var nesakrist ar LiepU oficiālo viedoklis.