Lieldienu priekšvakarā Liepājā notika dokumentālās filmas "Sabiedrotais" pirmizrāde, kas vēsta par Lielbritānijas lomu Latvijas cīņā par neatkarību 1918. un 1919.gadā.
Kāpēc pirmizrāde notika Liepājā? Tāpēc, ka tieši šeit 1919.gadā Lielbritānijas karakuģi sargāja Latvijas Pagaidu valdību, kas Liepājā bija spiesta patverties pēc tam, kad Rīgu ieņēma lielinieki. Lielbritānijas kara flote arī bija pirmā, kura 1918.gada decembrī atsteidzās palīgā jaunajai valstij, kas vēl nebija izcīnījusi savu neatkarības karu.
Pirmizrādes viesus vispirms uzrunāja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons, kurš savu uzrunu bija sagatavojis latviešu valodā. Vēstnieks pauda prieku, ka klātesošos var sveikt filmas "pasaules pirmizrādē".
"Filma stāsta par Latvijas cīņu par neatkarību 1918. un 1919. gadā un Lielbritānijas politisko un militāro atbalstu šai cīņai. [..] Lai atainotu galvenos notikumus, ir izmantoti oriģināli vēstures dokumenti no publiskiem un privātiem arhīviem, un fotogrāfijas," pastāstīja Šenons.
Vēstnieks savā runā īpaši vēlējās izcelt divas epizodes. Vienā izmantots telegrammas teksts, kuru Lielbritānijas militārais pārstāvis Liepājā majors Ostins Kīnens nosūtīja uz Londonu 1919. gada 17. aprīli. Telegrammā viņš ziņo par dienu iepriekš notikušo apvērsumu pret Ulmani un viņa valdību, un par paveikto, lai Pagaidu valdība nonāktu drošībā.
"Es pats šo telegrammu esmu lasījis Lielbritānijas Nacionālajā arhīvā Londonā. Redzēt to iedzīvinātu filmā ir fantastiska sajūta," atzina Šenons.
Otrā epizode saistās ar Lielbritānijas diplomātisko pārstāvi Liepājā Herbertu Grantu Vatsonu, kurš filmā gatavo runu, lai apsveiktu Ulmani un Latvijas Pagaidu valdību, tiem nokāpjot krastā no kuģa Saratov 1919. gada 27. jūnijā. Šajā epizodē izmantotais Granta Vatsona runas teksts ņemts no Liepājas laikraksta "Kurzemes Vārds" 1919. gada 29. jūnija numura.
"Gatavojot filmu mēs sazinājāmies ar majora Ostina Kīnena un Herberta Granta Vatsona radiniekiem. Viņi laipni dalījās ar fotogrāfijām un stāstiem, kas ļāva mums uzzināt daudz ko jaunu par vēstures notikumiem. Es ceru, ka viņu ģimenes varēs piedalīties Liepājā plānotajos Latvijas simtgades pasākumos šā gada jūnijā," sacīja vēstnieks.
Viņš arī uzsvēra, ka "filmas veidošana mums bija kā ceļojums, kurā uzzinājām daudz ko jaunu par Latvijas un mūsu kopīgo vēsturi".
Vēstniecība plāno filmu parādīt plašākai publikai gan Latvijā, gan Lielbritānijā.
Uzrunas noslēgumā, pateicoties visiem par sadarbību filmas tapšanā, vēstnieks atzina:
"Filmas nosaukumam ir nozīme. Lielbritānija un Latvija bija sabiedrotie pirms simts gadiem, un ir sabiedrotie arī šodien."
Lai arī viesu pulks, kas piedalījās Lielbritānijas vēstniecības finansētās dokumentālās filmas "Sabiedrotais" pirmizrādē Liepājas muzejā, bija ierobežots, tas nemazina šīs dokumentālās filmas nozīmi – pēc pirmizrādes klātesošie vēstures pētnieki bija vienisprāt, ka fakti atainoti korekti. Tiesa, zinošākajiem bija iebildumi pret dažiem faktus ilustrējošajiem fona kadriem, taču nevar noliegt, ka gados jaunie (trīsdesmitgadnieki) filmas veidotāji ir radījuši darbu, kurā kompakti izstāsta vienu no sarežģītākajiem mūsu valsts vēstures posmiem un – kas nav mazsvarīgi – kurš varētu negarlaikot mūsdienu jaunieti. To, ka filma būs nozīmīgs palīgs vēstures mācīšanā skolās, savā uzrunā atzīmēja arī pilsētas mērs Jānis Vilnītis.
Tieši šādas, gan vizuāli pievilcīgas un saistošas, gan maksimāli objektīvas filmas radīšana bijis viens no "Studijas Lokomotīve" filmētāju grupas mērķiem, pirms uzņemtā materiāla noskatīšanās pastāstīja filmas producents Dominiks Jarmakovičs. Savu lomu filmas uzņemšanas procesā viņš raksturoja kā tiltu, kam jāsavieno racionālais vēsturisko faktu materiāls par vienu no sarežģītākajiem posmiem Latvijas valsts vēsturē ar māksliniecisko brīvību. Filmas režisors Kārlis Lesiņš atzina, ka konkrētais vēstures posms bijis gan sarežģīts, taču arī ļoti aizraujošs, un par to varētu veidot arī detektīvfilmu vai trilleri. Lielākās grūtības sagādājusi safilmētā materiāla rediģēšana – režisoram, kurš būtu vēlējies visu vēl vairāk īsināt, nācies pastāvīgi "karot" ar scenārija autoru Matīsu Gricmani, kurš turējies pretī. Līdz ar to filma iznākusi pārblīvēta faktiem, ko tās veidotāji centušies kompensēt ar pievilcīgu vizuālo formu, izmantojot arī animāciju, unikālus tā laika tērpus un citkārt nepieejamas lokācijas.
Filmas radošā grupa
režisors: Kārlis Lesiņš, spēlfilmu, dokumentālo filmu, TV sižetu un īsfilmu autors. 2016. gadā saņēmis Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par labāko debijas filmu ("Vectēva tēvs") un labāko studentu filmu ("Konvertīti");
scenārists: Matīss Gricmanis, vairāku lugu, spēlfilmu un TV scenāriju autors. Izrāde "Būt nacionālistam" tika nominēta Spēlmaņu nakts (2016/2017) kategorijai Gada sasniegums oriģināldramaturgijā. Līdzautors Kārļa Lesiņa dokumentālajai filmai "Apgāztā mēness zīmē" (2017), LTV seriālam "Sarkanais mežs";
operators: Mārtiņš Jurevics, vairāku dokumentālo filmu, TV sižetu, spēlfilmu un īsfilmu operators;
producents: Dominiks Jarmakovičs, producents studijās "Woodpecker Pictures" un "Studija Lokomotīve".