Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 145 gadiem dzimis ķirurgs, urologs, sabiedrisks darbinieks, Saeimas un Liepājas domes deputāts, profesors Jēkabs Alksnis.

Ārsts Jēkabs Alksnis dzimis 1870.gada 22.augustā Durbes "Ķiviļos". Tēvs galdnieks, brāļi Jānis Alksnis un Klāvs Alksnis, meita A.Liepiņa. 1890.gadā absolvējis Liepājas Nikolaja ģimnāziju. No 1890. līdz 1895.gadam Tērbatas Universitātē studējis medicīnu.

1907.gadā beidzis Pēterburgas Kara medicīnas akadēmiju. 1897.gadā iesaukts armijā: kara ārsts Polijā, ķirurgs krievu–japāņu karā, ārsts Pēterburgā.

1908.gadā Liepājas garnizona lazaretes ķirurgs. 1910.gadā atvaļināts, ķirurgs Liepājā, Liepājas domnieks (1910–1914), Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks, laikraksta "Liepājas Atbalss" līdzizdevējs.

Liepājas Sv. Annas baznīcas valdes priekšnieks, uzaicinājis Alfrēdu Kalniņu par ērģelnieku. 1912.gadā atvēris privātu uroloģijas klīniku.

1914.gadā mobilizēts, vadījis latviešu bēgļu lazareti Vitebskā. 1918.gadā iecelts par Liepājas kara sanitārās daļas priekšnieku, pulkvedis.

1918.gada 20.novembrī piedalījās pirmā sarkanbaltsarkanā Latvijas Valsts karoga pacelšanā Liepājā virs Latviešu biedrības nama Suvorova (tagad Raiņa) ielā 2 (nams nav saglabājies).

1919.gada janvārī savā privātajā klīnikā Graudu ielā 28 devis pirmo apmešanās vietu no Rīgas atbraukušajai Latvijas Pagaidu valdībai. No 1919. gada februāra līdz 1920.gada jūlijam Liepājas pilsētas valdes loceklis un sanitārās daļas vadītājs, Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks, Sv. Annas draudzes pērminderis.

1919.gadā Latvijas Pagaidu valdības uzdevumā Liepājā izveidoja garnizona lazareti.

No 1920. līdz 1944.gadam dzīvoja un strādāja Rīgā. No 1920.gada Latvijas Universitātes mācībspēks, docents. 1922.gadā ievēlēts 1.Saeimā, Latvijas Universitātes profesors (no 1924.g.), Medicīnas fakultātes dekāns (1931–1933). Piedalījies "Latvijas Ārstu Žurnāla" dibināšanā un no 1926. līdz 1939.gadam bija tā redaktors.

Publicējis ap 60 zinātnisku darbu latviešu, krievu un vācu valodā. Rakstījis periodikā par tautas  medicīnu un citiem tematiem.

Apbalvots ar diviem Triju Zvaigžņu ordeņiem un vairākiem cariskās Krievijas ordeņiem. Kauņas Universitātes Goda doktors.

1944.gadā nokļuva Vācijā. 1948.gadā izceļoja uz Lielbritāniju. "Daugavas vanagu" fonda un "Lielbritānijas Latvju biedrības" Goda biedrs.

1990.gadā Liepājā, Graudu ielā 28 pie Jēkaba Alkšņa klīnikas ēkas atklāta piemiņas plāksne. Viņš ietverts laikraksta "Kurzemes vārds" atlasē "20.gadsimta izcilākie Liepājas ārsti”.

Miris 1957.gada 7.martā Londonā.