Turpinot pētīt, kāpēc vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultāti joprojām ir slikti, saruna ar Izglītības pārvaldes vadītāju Kristīni Niedri-Latheri un speciālisti Intu Budriķi.

Izglītības pārvaldes vispārizglītojošo skolu speciāliste Inta Budriķe:

"Kopumā vērtējot šā gada 12.klašu absolventu sasniegumus centralizētajos eksāmenos, var secināt, ka trīs gadu laikā – no 2014./2015. mācību gada rezultāti mazdrusciņ ir uzlabojušies: ja pirms trim gadiem vidējais rādītājs pilsētā bija 50, 32%, tad šogad ir 50,92%. Salīdzinājumam – valstī šiem rādītājiem ir mazdrusciņ kritums, un Liepāja arī ir virs valsts vidējā rādītāja 49,1%."

Skatoties pa skolām, ir tādas, kur ir uzlabojumi, – 15.vidusskolai, 10.vidusskolai, un arī 6.vidusskolai šajā gadā ir uzlabojums latviešu un angļu valodas eksāmenos, saka Budriķe.

Rezultāts kopumā uzlabojies angļu valodā, kas ir obligātais eksāmens (var izvēlēties arī vācu vai krievu valodu, tomēr lielākā daļa eksāmenu svešvalodā kārtojuši angļu valodā) – trīs gadu griezumā rezultāts uzlabojies no 55% uz 62% (valstī šogad – 59,7%).

Eksāmena, kas ir obligāts pilnīgi visiem skolēniem, – latviešu valodas – rezultāts trīs gadu laikā arī ir uzlabojies – no 45% uz 50,6%, taču vidējais rezultāts valstī ir 50,9%, tātad mazliet augstāks nekā Liepājā.

Uzlabojušies rezultāti krievu valodā kā svešvalodā. Taču pavisam pilsētā šo eksāmenu kārtojuši tikai 47 skolēni – tie, kam šis priekšmets padodas, teic Budriķe.

Savukārt matemātikā rezultāti trīs gadu laikā ir pasliktinājušies – pilsētā esam nokrituši no 44% uz 37%. Arī valstī pēdējo trīs gadu laikā rezultāti katru gadu ir pazeminājušies, un šogad vidējais rādītājs ir 34,9%. Tātad Liepāja ir virs vidējā valstī. Spēcīgi virs valsts vidējā līmeņa ir 7.vidusskola, kurai vienu gadu pat ir virs 50% (pirms trim gadiem – irliepaja.lv). Taču ir virkne skolu, kurām ir zemāki rezultāti nekā valstī.

Kopumā pasliktinājušies rezultāti arī izvēles centralizētajos eksāmenos – bioloģijā, ķīmijā, fizikā, izņemot ģimnāziju, kurai gan ķīmijā, gan fizikā uzlabojušies rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, un 5.vidusskolai ir uzlabojušies rezultāti bioloģijā, bet tur ir mazs kārtotāju skaits, un bioloģiju parasti izvēlas tādi skolēni, kas jau ir spēcīgi šajā priekšmetā un kam tas ir vajadzīgs, uzsver Budriķe.

Ja skolēns saņem vērtējumu zem 5%, tad skolu nebeidz, un šogad mums tādi ir seši (viens latviešu valodā, četri – matemātikā un viens fizikā. Pērn vērtējumu zem 5% saņēmuši četri skolēni.

Kādi ir secinājumi?

Inta Budriķe uzskata, ka vispirms ir jāveic pētījums, un šobrīd viennozīmīgi teikt "ļoti slikti" nevar.

Budriķe: "Līdz oktobrim katrai skolai būs jāveic pētījums, kāpēc rezultāti, it sevišķi matemātikā, ir pasliktinājušies. Būs jāskatās, kā šie skolēni beidza 10.klasi, kādi rezultāti bija, beidzot 11.klasi un kāda bija gada atzīme 12.klasē. Šos rezultātus salīdzināsim ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Varbūt desmitajā klasē tika uzņemti tie skolēni, kuriem vispār nebija jāmācās vidusskolā".

Tieši tas, ka nenotiek atlase un tiek uzņemti visi, kas grib, ir viens no galvenajiem iemesluiem, kāpēc vienā vai otrā skolā rezultāti ir sliktāki, uzskata Budriķe.

"Tas pats notiek arī ģimnāzijā, kur uzņem bez atlases. Taču, kamēr ir šis princips "nauda seko skolēnam", rezultāti ir tādi, kādi ir."

Budriķe spriež, ka "akmentiņu" varētu mest arī vecāku lauciņā, jo "arī vecākiem patiešām vajadzētu pārdomāt, vai bērnam ir jāiet uz vidusskolu vai viņam vajadzīga profesionālās izglītības iestāde".

Savukārt, kas attiecas uz ģimnāziju, tad tur "noteikti vajadzētu būt konkursam", uzskata vispārizglītojošo skolu speciāliste.

Arī Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere saka: vēsturiski skolu sistēmā ģimnāziju tradicionāli izvēlas tiešām spējīgi, talantīgi, tie, kas varbūt vairāk orientējas uz zinātni, uz klasisko mācīšanos, akadēmisko zināšanu apguvi.

"Savukārt tie, kuri jūtas brīvāki, varbūt ne gluži uz augstskolām, uz profesionāliem bakalauriem un tālāk uz profesionālo grādu ieguvi orientēti, tie var izvēlēties vispārizglītojošo skolu. Pie šāda dalījuma mēs viennozīmīgi varam nonākt tad, ja valsts ģimnāzijā ir iestājpārbaudījumi un ir atlase," teic Niedre-Lathere.

Kā norādīja pārvaldes vadītāja, šobrīd izglītības reformētāji "vislielākās cerības lolo" par jauno, kompetencēs balstīto izglītības satura ieviešanu. Taču "šī kompetenču ieviešana vidusskolēnus tik tieši neskars, to mēs vairāk varam vērst un cerēt uz labākiem rezultātiem, kad nomainīsies un nonāks līdz centralizēto eksāmenu kārtošanai sākumskolas, pamatskolas paaudze".

Kāpēc rezultāti pasliktinās?

Niedre-Lathere: "Tā tendence jau ir valstī, tātad tas ir signāls, ka šajos rezultātos ir lejupslīde. Vai nu tas ir nemitīgo reformu dēļ, ar kurām mūs biedē vai kurām mūs sagatavo. Mainīsim šos procesus, mainīsim tos procesus... Domāju, tā nekonsekvence, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kā lēmumu pieņemšanas institūcijas varā, šo zināmo stresu novada arī līdz skolu vadībai, un tālāk skolu vadītājs novada to līdz skolotājiem".

Pārvaldes vadītāja nenoliedz, ka uz eksāmenu rezultātiem zināma ietekme ir arī pedagogiem.

Niedre-Lathere: "Pedagogs visu laiku dzīvo tādā kā reformu, pārmaiņu momentā, un īsti jau nezina, ar kādām metodēm tad ir vispareizāk strādāt. Šobrīd ir izkristalizējies, ka tik tiešām tā ir lasītprasme un domāšanas process ir tas, kas skolēnos viennozīmīgi ir viņu vājākais punkts, un tas arī atstāj ietekmi uz eksāmenu rezultātiem".

Līdzīgi ir ar principu "nauda seko skolēnam".

Niedre-Lathere: "Vai tiešām skolēns ir spējīgs mācīties vidusskolā vai tomēr labāk viņam izvēlēties profesionālās izglītības iestādi? Domāju, ne tikai vecākiem jāpalīdz bērniem izdarīt pareizo izvēli, tāpat arī pedagogam un skolu vadībai ir jābūt kritiskākiem pret šo uzņemšanu vidusskolās. Esošajai situācijai, kad skolēnu skaits valstī samazinās, ir savas sekas – katrs cenšas piesaistīt savai iestāde attiecīgo skolēnu skaitu..."