Piektdien, 17. maijā, pulksten 15 Liepājas okupācijas muzejā, K. Ukstiņa ielā 7/9, skolu jaunatne un citi interesenti  aicināti uz Liepājas SEZ (Speciālā ekonomiskā zona) pārvaldnieka Ulda Hmieļevska stāstījumu par Karostas attīstības iespējām pēc PSRS okupācijas.

Pasākums notiek muzeja veidotās izstādes "Padomju okupācijas mantojums Karostā" ietvaros, kas Liepājas okupācijas muzeja izstāžu zālē skatāma līdz 29. septembrim.

Karosta ir daļa no Liepājas, un vienlaikus jau būvēta kā autonoma pilsēta pilsētā un kalpojusi kā militāra bāze. Liepāja Karostu atguva pagājušā gadsimta 90-to gadu vidū, kad ne valstij, ne pilsētai nebija skaidrs, ko darīt ar padomju militāristu atstāto degradēto teritoriju.

Izveidojot Liepājas SEZ 1997. gadā, Karosta, kā bijusi militārā bāze, kļuva atkal par daļu no Liepājas un bija svarīgi to integrēt civilajā vidē, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un meklējot jaunus attīstības virzienus.  

Ja divi pasaules kari Karostai nesa dažādus postījumus, tad tie nav salīdzināmi ar padomju okupācijas laikā paveikto un to var just arī vēl šodien. Tomēr salīdzinot Karostu pagājušā gadsimta 90-tajos gados un šodien tās ir divas dažādas vietas un nemaz vairs nav līdzīgas.

Nu jau 30 gadus Karosta vairs nav slēgta militāra teritorija, bet pievilcīga Liepājas daļa ar savu nezūdošo šarmu. Kāds šis laiks bijis Karostai? Tas Liepājas SEZ pārvaldnieka Uldis Hmieļevska stāstījumā.

Par Karostas pirmsākumu varētu saukt laika periodu no 1890. gada, kad Krievija pie Liepājas izlēma būvēt jaunu kara flotes bāzi. Pavisam īsā laikā – nepilnos 17 gados tapa praktiski jauna, autonoma pilsēta. Tolaik tas bija viens no modernākajiem tāda veida kompleksiem Eiropā. Kā izcilu sasniegumu Krievija to demonstrēja dažādās izstādēs un 1900. gada Starptautiskajā izstādē Parīzē projekts ieguva augstu atzinību.

Viss, ko šobrīd saucam par Karostu, pirmsākumos bija divas relatīvi atsevišķas daļas. Pati Karosta – militārā pilsēta bija karaflotes bāze ar priekšostu un tam pieguļošajām hidrotehniskajām būvēm, kanālu, tiltu, kuģu remonta rūpnīcu, flotes ekipāžu kazarmām, katedrāli un virsnieku dzīvojamām mājām, un atradās Jūras kara ministrijas pakļautībā.

Savukārt Libavas piejūras cietoksni – fortus, cietokšņa kanālu (šobrīd saukts par Melnupīti) un citas aizsardzības būves, tostarp arī Liepājas centrā un dienvidos pārzināja Kara ministrija. Kad 1908. gadā cietoksnis tika likvidēts un karaflotes bāze bija zaudējusi savu Galvenās bāzes statusu, abas atsevišķās daļas pamazām kļuva par vienotu vidi – to, ko šobrīd pazīstam kā Karostu.

Līdz 1994. gadam Karosta bija slēgta militāra bāze, un kalpoja PSRS Jūras kara flotes vajadzībām.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti Liepājas okupācijas muzeja un Liepājas SEZ pārvaldes publicitātei. Atrodoties pasākuma norises vietā, jūs apliecināt, ka esat informēts par to, ka tiekat iekļauts/-a audio vai vizuālajā materiālā.