Rīdzinieku, arhitektu Jāni Sauku ar Liepāju saista divi pavedieni: viens no tiem ir Juliannas pagalms Friča Brīvzemnieka ielā 7, otrs – vecvectēvs Kārlis Sauka. Par šīm abām saiknēm arī mūsu saruna mākslas galerijā "Romas dārzs", kur redzama vieta atvēlēta arī grafiķa un gleznotāja Kārļa Saukas darbiem.

MAKŠĶERNIEKI UZ MOLA, "VĒTRASPUTNS" UN MĀJAS SIERS


Vai tiesa, ka Liepāju esat vērojis kopš bērnības?
Jā, braucu savam opapam līdzi, kad viņš devās uz Liepāju apcienot savu māti un tēvu – Kārli Sauku. Vecvectēvs gan 1983. gadā jau nomira.


Vai no braucieniem uz Liepāju bērnībā ir kas palicis prātā?
Protams, toreiz braucām ar žigulīti, uz aizmugurējā sēdekļa varēja smuki gulēt, jo par piesprādzēšanās vēl neviens nebija aizdomājies. Un opaps, kuram bija mīkstāka sirds nekā vecākiem, man pirka konfektes "Vētrasputns", ko biju ļoti iecienījis. Atceros to garšu!


Vecvectēvu arī atceraties?
Atceros. Mākslinieks. Ar mani daudz nekomunicēja. Lielākoties koncentrējies strādāja. Stārķu ielā viņam bija namiņš ar dārzu, kurā es varēju dauzīties.


Atceros, uz stūra bija veikals, kur varēja nopirkt mājas sieru, kas Rīgā nebija dabūjams. Tas bija ļoti labs, īpaši ar kanēli un cukuru.


Ar vectēvu Olafu šad tad gājām uz molu, tur varēja redzēt zemūdenes, bet man liela interese bija par makšķerniekiem. Starp citu, 


mans vectēvs Olafs Sauka kopš pusaudža gadiem ar pārtraukumiem rakstīja dienasgrāmatu. Tajā ļoti interesanti aprakstītas izjūtas, kad Liepāju bumboja kara laikā.


Arī tas, kā puikas atrod sprāgstvielas un iet zivis spridzināt, kā par taloniem var dabūt cukuru.


Pastāstiet mazliet par savu dzimtas koku!
Kārlim un Aleksandrai Saukām bija meita un vairāki dēli. Viens nomira diezgan agros gados, to pat neesmu redzējis. Manam vectēvam Olafam Saukam, kurš bija precējies ar Olitu Sauku un kura vēl ir dzīva, ir dēls un meita, un dēls Uldis ir mans tēvs.


Ar ko nodarbojās vectēvs?
Olafs Sauka Jelgavā piedalījās meliorācijas fakultātes veidošanā.


Vai Sauku vārdam ir turpinājums arī jūsu ģimenē?
Jā, man ir divas meitas un dēls.


Vai vēlāk, kad pie vecvecākiem vairs nebija jābrauc, arī esat bijis Liepājā?
Jā, jauka pilsēta. Šad tad atbraucu, esam arī atburājuši no Pāvilostas. Kopš ir koncertzāle, atbraucam uz kādu koncertu.


Šobrīd ar Liepāju mani saista Juliannas pagalma restaurācijas un rekonstrukcijas kūrēšana. Esam nonākuši finiša taisnē.


No grausta, kas bija sākumā līdz tam, ka ēka ir apdzīvota. Rožainais plāns ir uz pavasara pusi visu pabeigt.


JŪRNIECĪBAS MUZEJS, PELDMĀJAS, JULIANNAS PAGALMS


Varbūt kādreiz pārcelsieties uz Liepāju?
Darbs ir Rīgā, tas nav tik vienkārši. Lai gan darām šo to arī Liepājā un Pāvilostā.


Pāvilosta, kā izteicās jūsu Juliannas pagalma biznesa partnere un ģimenes draudzene Līga Eglīte, ir tāda "vasarēšanas" vieta?
Tajā skaitā. Ar vieniem citiem ģimenes draugiem esam tur uztaisījuši tādas peldmājas – Sakas upē uz pontoniem.


Šis projekts ieguva 1. vietu "Latvijas Būvniecības gada balvas 2017" nominācijā "Koka būve". Savukārt pirms gadiem desmit saņēmāt Arhitektu savienības balvu par "Lubu māju", kas arī ir Pāvilostā.
Pavisam laikam esmu projektējis trīs privātmājas Pāvilostā, bet privātmājas noteikti ir mazākā mana darba daļa.


Gluži vecvectēva pēdās neesat gājis, bet, vai arhitekts arī nav mazliet mākslinieks?
Jā, kas tad tas arhitekts tāds ir? Nevar saprast. Vēsturiski noteikti bijis vairāk mākslinieks, nekā tas ir šobrīd, bet, protams, ir jāsavieno divas puses – radošā ar ļoti stingri tehnisko. Ar tikai radošo noteikti nepietiek.


Jums ir savs projektēšanas uzņēmums – "MARK arhitekti".
Jā, un Latvijas mērogam pietiekami liels. Esam trīs partneri, bet nodarbināti ir pavisam 25 cilvēki, līdz ar to man iznāk vairāk nodarboties ar vadības lietām.


Vai "MARK arhitekti" ir projektējuši arī Liepājai?
2010. gadā ar savu projektu uzvarējām konkursā par Jūrniecības muzeju Vecajā ostmalā 55 – plakāts ar muzeja skici uz ēkas fasādes vēl ilgi bija redzams, tikai pirms dažiem gadiem pazuda. Pieteikumu ziņā tas bija lielākais konkurss, kāds Latvijā bijis. Taču diemžēl projekts netika realizēts.


Mūsu darbā bieži ir tā, ka rezultātu neredz vai ilgi neredz. Tāpēc arī gribējās Juliannas pagalmu, ko pats projektēju un paši kopā arī attīstām.


Bez Juliannas pagalma restaurācijas un rekonstrukcijas projekta ne jums personīgi, ne "MARK" Liepājā nekā cita nav?
Šobrīd nav.