Jaunā gada sākumā Izglītības pārvalde bija aicinājusi žurnālistus uz sarunu par jaunumiem izglītības jomā, galvenokārt par pērnā decembra domes sēdē apstiprināto Izglītības nozares attīstības koncepciju turpmākajiem pieciem gadiem, taču atbildēja arī uz citiem jautājumiem. Portāls irliepaja.lv skaidroja, kāda ir situācija ar pedagogu kadriem Liepājas izglītības iestādēs un ko pašvaldība dara, lai piesaistītu trūkstošos pedagogus.


"Uz 8. decembri Liepājas skolās trūka pedagogu 12, 7 likmēm. Uz valsts iztrūkuma fona mēs neesam tik slikti – kaut vai Jelgavā, kas ir līdzīga mēroga pašvaldība, trūkst pedagogu 30 likmēm. Tāpēc es negribētu teikt, ka mums ir krīze," saka Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. Tomēr šis karodziņš kā brīdinājuma signāls ir pacelts, viņa nenoliedz. Turklāt


tā nebija vakcinācija pret "Covid-19", kas šo iztrūkumu radīja, jo ar nevēlēšanos vakcinēties saistīti tikai atsevišķi gadījumi,

uzsver Niedre-Lathere. Pirmkārt šis pedagogu trūkums saistīts ar to, ka virkne skolotāju sasnieguši pensionēšanās vecumu, savukārt daļa jauno pedagogu aiziet dekrēta un bērnu kopšanas atvaļinājumos.


Niedre-Lathere: "Pirmspensionēšanas vecuma pedagogu aiziešanu neapšaubāmi ietekmējis arī jaunais izglītības saturs, varbūt arī attālinātais mācību process un tehnoloģijas palīdzēja pieņemt izšķirošo lēmumu. Pedagogs saprata, ka viņš tam nav gatavs, viņš to nevēlas. Vai tas ir slikti vai labi? Es teiktu, labāk, ka tas notiek tagad, nekā mēs mēģinām kaut ko imitēt un redzam, ka tas īsti nestrādā."


Runājot par bonusiem, ar kuriem pašvaldība varētu piesaistīt trūkstošos pedagogus, Niedre-Lathere norāda, ka par tādu varētu kļūt pašvaldības stipendija, ko piešķir topošajiem speciālistiem. Taču, salīdzinot skolotājiem un medicīnas speciālistiem piešķirtās stipendijas, proporcija ir ļoti nevienlīdzīga – par sliktu skolotājiem. No otras puses – nav arī pieprasījuma.


Niedre-Lathere: "Vairāku gadu – trīs, četru – garumā, kad


mēģinājām sākt ar eksakto jomu, piedāvājot stipendijas fiziķiem, matemātiķiem, biologiem, neesam saņēmuši nevienu pieteikumu!

Šogad, apzinoties, ka mums skolās trūkst psihologu, iekļāvām arī šo specialitāti, un arī tur neviens nav pieteicies."


Pārvaldes vadītāja atzīst – kamēr netiks sakārtots pedagogu atalgojuma jautājums, kamēr nesakārtosies skolotāja profesijas prestiža jautājums, mēs nebūsim spējīgi neko mainīt.


Runājot vēl par bonusiem, lai skolotāja varētu atgriezties darba tirgū, pašvaldība izvērtē iespēju ārpus kārtas piešķirt vietu pirmsskolas iestādē, ja rindas kārtībā tā vēl nav sagaidīta. Savukārt labiekārtoti dzīvokļi kā pašvaldībai nepieciešamiem jaunajiem speciālistiem skolotājiem piedāvāti netiekot.


Vai atvērt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi vai pateikt, ka mums trūkst pedagogu, tāpēc mēs to nevaram – arī šādas dilemmas priekšā pērn nonākusi Izglītības pārvalde. "Mums bija nepieciešamība nokomplektēt 22 pirmsskolas pedagogus jaunajā pirmsskolas izglītības iestādē "Prātnieks", bet konkursā finišēja deviņi," situāciju raksturo Niedre-Lathere.


Risinājums rasts, izmantojot Rīgas un Pierīgas pieredzi, kad grupā divu pedagogu vietā strādā viens pedagogs un divi viņa palīgi.


"Taču ir skaidrs, ka izglītības iestādes šo modeli nevērtē kā tādu, ar kuru gribētu strādāt ilgstoši.

Tas tiešām var būt tikai īslaicīgs risinājums, lai iestāde varētu funkcionēt un piedāvāt savus pakalpojumus".


Šī situācija arī vedina uz pārdomām, kas ir tie faktori, kāpēc studētgribētāji neizvēlas Liepājas Universitāti, kurā ir šāda studiju programma. Iespējams, tas ir jau pieminētais atalgojums, iespējams – prestižs, un, iespējams, arī drosme, kas vajadzīga jaunam cilvēkam, lai izvēlētos izaicinājumu pilno darba vidi, kāda šobrīd ir jebkurā izglītības iestādē, spriež pārvaldes vadītāja, norādot, ka uz šī fona runāt par izglītības kvalitāti ir ļoti liels izaicinājums.