Kā izskatītos pasaule, ja tajā nebūtu absolūti nekā radoša? Visas mājas būtu kā pelēkas kastes, cilvēki staigātu vienādā vienkrāsainā apģērbā, laukā nekas neaugtu utt. Šādu ainu savā iztēlē Muzejnaktī centās uzburt ceturtā diskusiju vakara "Daudzpusīgais radošums" dalībnieki.

Neierasta kārtība
Ceturtais diskusiju vakars notika Liepājas muzejā sestdien, 13. maijā, Muzejnaktī. Liepājniekus, Liepājas skartos un ikvienu, kurš šajā vakarā iemaldījās muzeja Lielajā zālē, pasākuma organizatori aicināja apmainīties viedokļiem un pieredzēm par tēmu "Radošums un vēsture". Moderatoru lomu šoreiz bija uzņēmušies vēsturnieks un filozofs Andris Kūla, fotogrāfe Līga Ansone, mūziķe un pasākumu organizatore Agnese Kuplēna, mākslinieks un radošuma vakaru idejas autors Pēteris Taukulis, kā arī rakstniece, Piejūras pilsētu literārās akadēmijas pārstāve Gunita Lagzdiņa.

Diskusijas šoreiz noritēja mazliet neierastā kārtībā. Respektējot to, ka apmeklētāji vēlējās apciemot pēc iespējas vairāk Muzejnaktī iesaistītās iestādes un objektus, un to, ka izstāžu zālē bija nemitīga ļaužu plūsma, pēc pirmā raunda, kurā bija piecas atsevišķas grupiņas ar moderatoriem, otrajā raundā visi sēdās vienā kopīgā aplī un turpināja diskusijas plašākā lokā, tā ļaujot iesaistīties arī tiem, kuri piestāja vien uz dažām minūtēm.

Neradošums neeksistē

Pasaulē it viss un visi ir radoši, pat pati pasaule, jo tā taču radās. Pie šāda secinājuma nonāca dalībnieki, mēģinot iztēloties, kāda būtu pasaule bez radošuma. "Pat šie krēsli, uz kuriem sēžam, ir radošuma izpausme," norādīja kāds dalībnieks, pierādīdams, ka neradošums vispār neeksistē. Sarunbiedriem radās neskaitāmi piemēri, kā kopš cilvēces pastāvēšanas pirmsākumiem cilvēki ir visādos veidos radoši izpaudušies: vai tas būtu ierocis mamuta nogalēšanai vai darbarīks zemes apstrādei, apģērbs praktiskām vajadzībām vai stila izpausmēm, mēbeles, trauki vai mājas un mašīnas. Par mākslu tās daudzveidībā un daudzpusībā nemaz nerunājot.

Dalībnieki atzina, ka pat tad, ja kāds strādā šķietami neradošā profesijā, ārpus darba tas tik un tā meklēs veidus, kā radoši izpausties. Vienam tā būs ēst gatavošana, citam – rokdarbi, vēl kādam dārza iekopšana vai romānu rakstīšana. Tādu cilvēku, kuri neko nerada, vienkārši nav. Jo pat ikdienišķa saruna ir ne tikai parasta vārdu apmaiņa, bet gan savstarpējas saiknes, emociju un pieredzes radīšana. Pat tikai elpojot cilvēks rada izmaiņas apkārtējā vidē.

Cer uz 2027.gadu
Ikviens vēlas mīlēt un justies mīlēts, tāpat tikt uzklausīts un sadzirdēts. Runājot par šo tēmu attiecībā uz kultūras lietām, sanākušie priecājās, ka pilsētā rodas arvien jaunas kultūrvietas, bet arī atzina, ka šajā ziņā tieši Liepājas pašvaldībai vēl ir, uz ko tiekties. Šobrīd esot sajūta, ka izcelti saulītē un finansiāli atbalstīti tiek tikai tie pasākumi, kas ienes naudu pilsētas budžetā. Turpretim tie pasākumi, kuros nav "taustāma labuma", turas uz iedzīvotāju un privāto uzņēmēju pleciem un entuziasmu. "Mums nav savas izstāžu zāles. Piemēram, muzejā rindas ir gadu garas," zina stāstīt māksliniece, kura vēlējusies sarīkot savu apaļās jubilejas izstādi. Jau gadiem arī citu radošo profesiju pārstāvji ilgojas pēc rezidenču centra, kur radoši izpausties ne tikai savas jomas profesionāļiem, bet kur dažādus arodus varētu izmēģināt ikviens interesents. Lielas cerības radošie liek uz 2027.gadu, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras pilsētu. Sak, varbūt tad projekta virzītāji vēlēsies parādīt, cik tomēr daudzpusīgi un dažādi esam.

Neizpratni sanākušajos raisīja arī, piemēram, fakts: kāpēc starp Muzejnakts objektiem pašvaldības izdotajā pasākumam veltītajā brošūrā iekļauts apavu veikals, kurš piedāvā atlaides? Kāds tam sakars ar kultūru vai muzejiem? – šis jautājums palika neatbildēts.

Radošuma tikšanās "Daudzpusīgais radošums" plānots atsākt rudenī. Organizatori pateicas visiem, kuri aktīvi iesaistījās sarunās, un vēl visiem radoši ražīgu vasaru.