Pagaidām vēl esošais domes deputāts, mugurkaula ķirurgs Agris Mertens, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja par mandāta nolikšanu, kā solījis, ir ieradies uz portāla irliepaja.lv interviju. Tiekamies pēc ķirurga darba dienas beigām pulksten septiņos vakarā.

Tātad lēmums pieņemts, iesniegumi uzrakstīti – atpakaļceļa vairs nav?
Nav.

Kāpēc šāds lēmums?
Tas ir daudzu faktoru kopums, kas lika pieņemt šo lēmumu. Tas ir arī pārdomāts lēmums.

Viens no faktoriem acīmredzot ir jūsu profesionālie pienākumi, kuru dēļ šodien tiekamies tik vēlu?
Jā. Mugurkaula operācijas ir garas, līdz ar to arī darba diena. Sākam deviņos, pusdeviņos, un nekad ātrāk par četriem neesam beiguši. Turklāt tas ir darbs, kura laikā tev ir ļoti jākoncentrējas.

Es arī jau otro gadu mācos Stradiņa Universitātē doktorantūrā, rakstu doktora darbu par krustu kaula lūzumu ārstēšanu. Nākamajā pusgadā plānoju arī uzsākt studentu apmācību, kas ir daļa no doktorantūras studijām.  

Šis ir tas mirklis, kad ir zināšanas, vēl ir enerģija, spēks un gribēšana, un tas ir jāizmanto, lai apmācītu jaunos ārstus,

jo medicīnā ir kvalificētu kadru trūkums.

Mācos arī augstskolā "Turība" – studēju ekonomiku. Tāpat kā politika, mani vienmēr interesējusi arī globālā ekonomika.

Pats arī šogad esat pievērsies uzņēmējdarbībai – atvērāt medicīnisko korsešu ražotni un veikalu?
Esmu ļoti priecīgs par šo projektu un gribu pateikties darbiniekiem, kuri ir cītīgi strādājuši. Mums ir arī jauni projekti – pašlaik paplašinām telpas Graudu ielā, bet pagaidām, lai tas paliek kā intriga.

Kad tikāmies pirms gada, teicu, ka kaut kas būs, un tagad es teikšu atkal – tuvāko mēnešu laikā kaut kas būs vēl.

Esat bijis (vēl esat) deputāts ilgāk nekā gadu. Kāds šis laiks bija jums un kā vērtējat to, kas paveikts?
Tas bija ļoti interesants un labs laiks. Domāju, ka esam strādājuši ļoti ražīgi. Nevis es viens, bet visa dome kopā. Ir jāsaprot, ka indivīds, deputāts viens pats neko nevar izdarīt, tikai visi kopā.

Tas bija arī pandēmijas laiks ar visiem ierobežojumiem, un man paveicās, ka varēju būt noderīgs. Atceros, ļoti daudz diskutējām par transporta kompensācijām medicīnas darbiniekiem, kuriem bija jāstrādā virsstundas, turklāt aizsargmaskās, un tā bija diezgan liela slodze, cilvēki bija ļoti noguruši. Biju viens no tiem, kas iestājās par šiem transporta atvieglojumiem, kas bija arī kā simbolisks žests, lai parādītu, ka pašvaldība atbalsta medicīnas personālu viņu smagajā darbā. Tāpat vienmēr esmu atbalstījis jauno medicīnas speciālistu piesaisti Liepājai gan ar pabalstiem, gan dzīvokļa jautājumā.

Strādāju Sociālo lietu komisijā, kur daudz saskāros ar trūcīgiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuriem klājas smagi. Iestājos par to, lai birokrātiskas formalitātes nekļūst par šķērsli atbalsta saņemšanai, aicināju katru lietu skatīt pēc būtības.  

Palīdzība var būt dažāda, un reizēm pietiek palīdzēt cilvēkam pareizi uzrakstīt iesniegumu, pateikt, kur griezties pēc atbalsta. Jo nereti cilvēks jūtas apmulsis, viņš neorientējas likumos un noteikumos, viņam ir rakstīšanas vai valodas grūtības.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda palīdzība ir īpaši svarīgi, jo pirmie, kuri cietīs, būs tieši trūcīgie.

Turīgie varbūt nebrauks trīsreiz gadā uz ārzemēm, bet brauks divreiz vai vienreiz, bet tiem, kam tās naudiņas tagad jau trūkst, būs pavisam maz.

Tie ir labi, strādīgi cilvēki, liepājnieki, viņi neko nezog, vienkārši tās algas ir tādas, kādas ir.

Biju arī Izglītības komisijā. Lēmām gan par bērnudārziem, gan izglītību kopumā. Ļoti labi, ka biedrības "Liepājnieki" deputāti ir koalīcijā, jo tikai tad tu esi iesaistīts lēmumu pieņemšanā – katrs lēmumprojekts tiek pārrunāts, izdiskutēts un rezultātā pieņemts labākais lēmums. Opozīcijas deputāti praktiski neredz, kā lēmumi top.

Man tā bija liela pieredze, esmu daudz ko iemācījies, jo iepriekš politiskā darba pieredzes man nebija. Daudziem liekas, varbūt arī man tā likās, ka ievēlēs, es tur nonākšu un vienā dienā visu mainīšu. Bet tā nav. Esmu arī sapratis, ka lēmumi, ko dome pieņem, ir ļoti adekvāti, ļoti labi. Kopējais attīstības virziens ir diezgan pareizs. Kāpēc viss nenotiek tik ātri? Tāpēc, ka no lēmuma pieņemšanas ir jāpaiet zināmam laikam, līdz tie darbiņi kļūst redzami.

Esmu daudz ceļojis pa Latviju un patiesībā, salīdzinot ar citām pilsētām, to pašu Rīgu, Liepāja ir ļoti sakopta pilsēta. Bieži dzird liepājniekus sakām – tur nav kārtībā, vēl kaut kas nav kārtībā, varēja vēl tur būt. Es teiktu, vienmēr var atrast kaut kādus mīnusus, bet kopumā pašvaldības politika ir bijusi ļoti pareiza.

Gribu pateikt paldies gan vēlētājiem, gan deputātiem. Es tiešām novērtēju viņu atbalstu un to, ka viņi saprot manu izvēli.

Zinu arī, ka manas domas un idejas tiks pārstāvētas domes darbā, jo es palieku biedrības "Liepājnieki" biedrs.

Šis vispār politiskā ziņā bija interesents gads ar to, ka biedrība "Liepājnieki" un Liepājas partija, kas vienmēr mazliet bijuši konkurenti, Saeimas vēlēšanās startēja no kopēja saraksta, un divi liepājnieki, biedrības "Liepājnieki" biedri, ir ievēlēti Saeimā. Tas, ka "Apvienotais saraksts" ir koalīcijā, ir ļoti svarīgi – nākotnē tas varētu palīdzēt piesaistīt Liepājai un reģionam vairāk investīciju.

Nolieku mandātu ar mierīgu sirdi tā iemesla dēļ, ka šobrīd domē ir ļoti spēcīga deputātu komanda, ļoti intelektuāla, ar plašu skatījumu. Mans uzskats gan ir tāds, ka nav nepieciešams tik liels deputātu skaits.

Desmit?
Varbūt pat mazāk. Galvenais, lai katrs lēmums ir pārdomāts un lai deputāti visā ir iedziļinājušies līdz galam.

Varbūt kādreiz vēl atgriezīsieties politikā?
Varbūt. Bet noteikti ne tuvāko piecu gadu laikā. Man vienu brīdi bija arī izaicinājums kandidēt uz 14. Saeimu, bet, ņemot vērā, ka tas būtu liels darba apjoms, turklāt man ir tik daudz nākotnes vīziju, nolēmu ļaut kandidēt tiem, kuriem ir dziļāka vēlme būt politikā.

Publiski kļuvis zināms, ka Strika kungs iesniedzis atlūgumu. Vai neesat domājis par kandidēšanu uz slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu?
Kāpēc ne? Kad tiks izsludināts konkurss, iespējams, iesniegšu dokumentus. Man ir arī idejas, kā pārveidot medicīnas sistēmu, lai uzlabotu pacientu apkalpošanu. Piemēram, manuprāt, lielāka atbildība jādeleģē vidējam medicīnas personālam, un ārsts būtu kā virsuzraugs. Esmu bijis Amerikā un redzējis, ka tur vienam ārstam uzņemšanas nodaļā ir 13 palīgi. Tas būtu arī ekonomiski daudz izdevīgāk, ja nebūtu jāalgo pieci, bet tikai viens ārsts. Tāpat aktuāla ir medicīnas sistēmas digitalizācija, pakalpojumu kvalitāte un slimnīcu un visas nozares reputācija.