Mākslā nejaušības var notikt, turpretim dzīvē nejaušību nav, pie šāda secinājuma nonāca trešās radošuma diskusijas "Daudzpusīgais radošums" dalībnieki, kuri kuplā pulkā tikās 22.aprīlī Liepājas Latviešu biedrības namā, lai diskutētu par tēmu "Radošums un nejaušība".

Sarunu moderatoru lomā šoreiz iejutās rakstniece un dzejniece Andra Manfelde, māksliniece un neirografiķe Sanda Eižvertiņa, kultūrvietas "Pegaza pagalms" namamāte Irita Kalēja, kā arī Liepājas teātra aktrise Signe Dancīte un Liepājas Simfoniskā orķestra mārketinga un komunikācijas speciālists Dzintars Hmieļevskis. Savukārt dalībnieku pulkā bija ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī viesi no Dienvidkurzemes un Kuldīgas novada.

Mākslā – nejaušības, dzīvē – jaušības

Spēlēšanās ar krāsām vai vārdiem, dažādu tehniku vai stilu saplūdināšana ir veids, kā mākslā radīt ko jaunu, nebijušu. Šādi eksperimenti var novest pie atklājumiem un oriģinalitātes. Un nejaušības princips tajos var nospēlēt izšķirīgu lomu. Piemēram, nejauši no rokām izkritusi krāsu bundža var radīt mākslas darbu uz grīdas.

Turpretim dzīvē pat šķietamas nejaušības vēlāk izrādās vistīrākās jaušības, jo savā būtībā ir likumsakarības un, iespējams, kāda augstāka spēka vadīta ekskursija ar nosaukumu "Dzīve". Piemēram, parasta izpalīdzēšana dārza darbos kaimiņienei var novest pie sirdslietas atklāšanas un vēlāk sirdsdarba atrašanas.

Vakara gaitā atklājās daudzi un dažādi pieredzes stāsti, kā tā saucamās jaušības mainījušas dzīvi. Vienam liktenīgs pavērsiens, lai ikdienas rutīnā kaut ko mainītu, izrādījusies pieteikšanās darbā jomā, kas ir pilnīgi sveša un pat nesaistīta ar līdz tam darīto. Citam izšķirošu lomu nospēlējusi autoavārija, veselības problēmas vai neplānota grūtniecība. Bet visos gadījumos secināts, ka noticis tā, kā jānotiek, un tieši šī izmešana ārpus komforta zonas ļāvusi paskatīties apkārt citām acīm un saredzēt citas iespējas. Ne viens vien dalībnieks arī atzina, ka piedzīvojis izdegšanu, nemitīgi spiežot sevi darīt to, kas nepatīk, turpretim tad, kad atrasta nodarbe, kas sagādā prieku un iedvesmo, dzīve kļuvusi daudz vieglāka un piedāvā vēl vairāk iespēju. Taču, arī darot sirdsdarbu, jāatceras parūpēties par savu labsajūtu, lai nepakristu, mūžīgajā vāveres ritenī skrienot.

Prast ne tikai uzklausīt, bet arī sadzirdēt
Sarunas par bailēm, nedrošību, būšanu ārpus komforta zonas nesaistīti risinājās pie visiem galdiņiem. Pēc pasākuma moderatori atzina, ka bijis visai izaicinoši respektēt kāda dalībnieka vēlmi izpausties vienam pašam, nelaižot citus pie vārda, vai apvaldīt citu iekarsušās emocijas, lai neizceltos ķīviņš. Taču visi bija vienisprātis, ka ne velti "nejaušība" salikusi pie viena galdiņa tieši tos cilvēkus, jo šāda "spoguļošanās" ikvienam ļāvusi iepazīt ne tikai sarunbiedrus, bet arī pašam sevi.

Otrs lielais secinājums bija par cilvēku vēlmi un spēju sarunāties. Moderatori atzina, ka šie diskusiju vakari ir lielisks treniņš, jo te ir iespēja mācīties ne tikai uzklausīt, bet arī sadzirdēt. Pieņemt, ka otrs cilvēks var uzskatīt un rīkoties citādi, nekā esi ieradis tu pats. Prast neuzspiest pārējiem savu viedokli, bet gan dalīties pieredzē.

Aizkustinošs bijis kādas dalībnieces stāsts par rudenī puķupodā atrastu kāpuru, kuru kundze nevis nospiedusi, bet saudzīgi ar visu podu iznesusi siltumnīcā. Uz ziemu kāpurs iekūņojies kokonā un šopavasar izšķīlies balti melns skaistulis ar sarkaniem lāsumiem. Mazbērni noskaidrojuši, ka tas ir čemurziežu dižtauriņš.

Šāda izkūņošanās no čaulas un atvēršanās ir vajadzīga arī cilvēkiem, secina sarunu vakaru organizatori. Par to liecina arī dalībnieku paustā pateicība un atslēgas vārdi, ko katrs aizejot atstāja par piemiņu. Dažam trīs stundas ilgušais pasākums pat licies par īsu.

Nākamā radošuma tikšanās plānota 13. maijā Liepājas muzejā Muzejnakts ietvaros. Sīkāka informācija sekos.